Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Līdzās personvārda pašreizējai normai, ja persona to vēlēsies un varēs apliecināt dokumentāri, iedzīvotāju reģistrā varēs iekļaut ziņas par personvārda vai dzimtas uzvārda vēsturisko formu un citas valodas personvārda oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā. Reģistrēs arī ārzemnieka personvārda atveidi latviešu valodā.
FOTO: SXC, LV portāla kolāža
11.jūnijā stājas spēkā grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā. To būtība ir šāda:
Paplašināts Iedzīvotāju reģistrā iekļaujamo personu loks
Ar minētajiem likuma grozījumiem ir mainīts 3.pants, nosakot, ka reģistrā iekļauj un aktualizē ziņas ne tikai par Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem; personām, kuras Latvijā saņēmušas uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai uzturēšanās apliecību (kā līdz šim), bet arī personām, kurām mūsu valstī piešķirts bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvais statuss, vai pagaidu aizsardzība, kā arī personām, attiecībā uz kurām pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas, reģistrācijas apliecības vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības izsniegšanu.
Ievērojamas izmaiņas skārušas Iedzīvotāju reģistra likuma 10.pantu par reģistrā iekļaujamām ziņām. Likumprojekta apspriešanas gaitā Saeimas komisijās PMLP priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis skaidroja: šobrīd vēsturiski izveidojusies situācija, ka atsevišķas ziņas, piemēram, par personu apliecinošu dokumentu, likumā prasīts sniegt ļoti detalizēti. Savukārt citām uzskaitījums ir vispārīgs, un tādējādi rodas neviendabīgs regulējums.
Tagad regulējums ir sistematizēts, tostarp samazinot savstarpēji dublējošās ziņas, bet īpaši uzsverami ir divi jaunumi. Likuma 10.panta pirmajā daļā līdztekus pašreizējai normai, ka reģistrā iekļaujamas ziņas par personvārda vai dzimtas uzvārda vēsturisko formu un citas valodas personvārda oriģinālformu latīņalfabētiskajā transliterācijā (ja persona to vēlas un var apliecināt dokumentāri), ir reģistrējama arī ārzemnieka personvārda atveide latviešu valodā.
PMLP likuma grozījumu skaidro tā: "Pašlaik normatīvie akti paredz, ka Iedzīvotāju reģistrā var iekļaut vai nu tikai dzimtas uzvārda vēsturisko formu, vai citas valodas personvārda oriģinālformu. Tomēr līdz ar grozījumu spēkā stāšanos Iedzīvotāju reģistrā tiks iekļautas ziņas par personvārda vai dzimtas uzvārda vēsturisko formu un citas valodas personvārda oriģinālformu. Tādējādi personas varēs iekļaut vienu formu pasē, otru – personas apliecībā. Tas nodrošinās, ka valsts un pašvaldību iestādēm būs iespējams redzēt, kā ārzemnieka personvārds ir atveidots latviešu valodā, tādējādi nodrošinot vienotu praksi personvārda rakstībā, kā arī nodrošinot personas atpazīstamību."
Šeit jāpiebilst, ka Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 5.panta ceturtajā daļā ir teikts: "Civilstāvokļa aktu reģistrā ziņas ieraksta valsts valodā. Personvārdus ieraksta saskaņā ar latviešu literārās valodas normām par personvārdu rakstību un lietošanu. Ārzemnieka vārda un uzvārda oriģinālformu ieraksta latīņalfabētiskajā transliterācijā atbilstoši ierakstam derīgā personu apliecinošā dokumentā."
Personu apliecinošs dokuments bērnam, kas jaunāks par 14 gadiem
Vēl 10.pantā jaunums ir pirmās daļas 25.punkts, ka reģistrā par personu iekļaujamas "ziņas par dokumentu, kas apliecina aizliegumu izsniegt personu apliecinošu dokumentu bērnam, kurš ir jaunāks par 14 gadiem, vai aizliegumu izbraukt no valsts bērnam, kurš ir jaunāks par 18 gadiem". Savukārt nākamais punkts nosaka – reģistrā iekļaujamas ziņas par personu, kurai aizliegts izsniegt bērna, kas ir jaunāks par 14 gadiem, personu apliecinošu dokumentu vai izvest no valsts bērnu, kas ir jaunāks par 18 gadiem.
"Ievērojot to, ka šādas ziņas līdz šim netika iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, kaut arī strīdi par bērna izvešanu no valsts pastāvēja, PMLP pirms personu apliecinoša dokumenta izsniegšanas un Valsts robežsardzei, pārbaudot personu datus uz ārējās robežas, nebija iespējams pārliecināties, vai starp bērna vecākiem pastāv strīds bērna izvešanai no valsts. Tagad reģistrā iekļautās ziņas ļaus redzēt aktuālo informāciju par to, vai bērnam, kas jaunāks par 14 gadiem, var izsniegt personu apliecinošu dokumentu un bērnam, kas jaunāks par 18 gadiem, izbraukt no valsts, vai ne," likuma grozījumu nepieciešamību LV portālam skaidro U.Priekule.
Ar likuma grozījumiem Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas par personu apliecinošu dokumentu, uzturēšanās atļauju un citu dokumentu statusa maiņas datumu un iemeslu galvenokārt atvieglos PMLP un Valsts robežsardzes darbu.
"Būs iespējams redzēt, kā ārzemnieka personvārds ir atveidots latviešu valodā, nodrošinot vienotu praksi personvārda rakstībā, kā arī nodrošinot personas atpazīstamību."
Stājoties spēkā izmaiņām Iedzīvotāju reģistra likumā, PMLP vairs nebūs noteikts pienākums veikt uzraudzību pār ziņu iekļaušanu Iedzīvotāju reģistrā, bet tikai metodisko vadību.
J.Citskovskis norāda, ka "šobrīd ir diezgan liela neskaidrība par PMLP piešķirto tiesību apmēru. No Valsts pārvaldes iekārtas likuma neizriet, ka mums būtu tiesības uzraudzīt pašvaldības. Tai pašā laikā šis formulējums, ka PMLP var veikt uzraudzību, rada dažādus pārpratumus praksē. Mēs varam metodiski vadīt iestādes, kuras sniedz ziņas PMLP, sniegt savus ieteikumus, bet PMLP nav šo uzraudzības funkciju.
Mēs kontrolējam šo pasākumu, norādām uz neprecizitātēm un kļūdām, bet šobrīd formulējums "uzraudzība" tiek piemērots ļoti plaši, tāpēc, piemēram, Valsts kontrole norāda, ka PMLP būtu jākontrolē, kā pašvaldības iekasē valsts nodevu par ziņu izsniegšanu no Iedzīvotāju reģistra."
Pārvaldes priekšnieka vietnieks skaidro, ka iestādei nav iespējams šajā jomā pārbaudīt vairāk nekā 100 pašvaldību, "bet attiecībā uz ziņu sniegšanu reģistram mēs pilnīgi noteikti esam atbildīgi par ziņu kvalitāti, mēs to kontrolējam un kontrolēsim".
Jaunumi personām ar ierobežotu rīcībspēju
Kopš šā gada 1.janvāra līdz ar grozījumiem Civillikumā, Civilprocesa likumā, Bāriņtiesu likumā un vēl citos saistītajos normatīvajos aktos mūsu valstī stājies spēkā jauns rīcībspējas regulējums, atsakoties no pilnīgas rīcībspējas atņemšanas.
Tagad, ja personai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi, tās rīcībspēju var vienīgi ierobežot, ja tas nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā tās aizsargāt. Tādējādi personām rīcībspēja netiek ierobežota visā pilnībā, bet gan tiesa nosaka nepieciešamo šā ierobežojuma apjomu.
Minētās izmaiņas skar arī Iedzīvotāju reģistru, kurā līdz šim nebija paredzēts iekļaut ziņas par rīcībspējas ierobežojuma apjomu un rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu, kā arī apjomu, kādā aizgādnis var rīkoties personas vietā vai kopā ar personu. Tāpat Iedzīvotāju reģistrā nav paredzēts iekļaut termiņu, uz kādu tiek iecelts aizbildnis vai aizgādnis vai persona tiek ievietota audžuģimenē.
Rīcībspējas normatīvā regulējuma reformas kontekstā bija jāgroza arī Iedzīvotāju reģistra likums, paredzot, ka Iedzīvotāju reģistrā tiek iekļautas ziņas par personas rīcībspējas ierobežojuma apjomiem un ierobežojuma pārskatīšanu, skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību speciāliste Undīne Priekule.
"Iedzīvotāju reģistrā ir ziņas arī par personām, kurām mūsu valstī piešķirts bezvalstnieka, bēgļa vai alternatīvais statuss."
Rīcībspējas ierobežojumu lielākoties pārbauda, slēdzot civiltiesiskos darījumus.
Tādējādi likuma 10.pantā, kur definētas reģistrā par personu iekļaujamās ziņas, prasība reģistrēt ziņas par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu vai tās atzīšanu par rīcībspējīgu nomainīta ar "ziņas par personas rīcībspējas ierobežošanu vai rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu". Turklāt 15.pants papildināts ar šādiem nosacījumiem: personām, kurām ierobežota rīcībspēja, ir tiesības sniegt PMLP ziņas par sevi iekļaušanai reģistrā.
Personām ar ierobežotu rīcībspēju, kurām ir Latvijas valstiskā piederība un kuras uzturas ārpus mūsu valsts ilgāk par sešiem mēnešiem, turpmāk būs tiesības sniegt PMLP informāciju par izmaiņām reģistrā iekļaujamos datos, ja šīs izmaiņas izdarītas ārvalstu institūcijās.
Tas nozīmē, ka likumā tagad ir noteikts, ka persona ar rīcībspējas ierobežojumu pati var sniegt ziņas reģistram, kā arī lūgt labot kļūdas vai izņemt no reģistra aizliegtās ziņas. Lai atvieglotu kārtību, kā šādas ziņas pieprasīt un saņemt, turpmāk persona iesniegumā varēs nenorādīt motivāciju. Likuma grozījumi papildina likuma 8.panta trešo daļu "Ziņu pareizību attiecībā uz personu, kas jaunāka par 18 gadiem, kā arī attiecībā uz personu, kas atrodas ārpusģimenes aprūpē vai aizgādnībā, apliecina šīs personas likumiskais pārstāvis" ar teikumu "Personām, kurām ir ierobežota rīcībspēja, ir tiesības apliecināt par sevi sniegto ziņu pareizību".
