Parādu ārpustiesas atgūšanas likums ierobežos piedzinēju negodprātību

Cilvēki aizvien vairāk izmanto kredītkartes, ņem patēriņa kredītus un saņem dažādus pakalpojumus. Taču var pienākt brīdis, kad persona nespēj samaksāt savam kreditoram, kļūstot par parādnieku, un šajā gadījumā cilvēku var uzmeklēt parādu piedzinējs.

Līdz šim Latvijā nepastāvēja speciāls normatīvais regulējums, kas ārpus tiesas paredzētu parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumus. Sabiedrībā pēdējā laikā aizvien vairāk pieauga neapmierinātība ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbību, par ko liecināja pieaugošais sūdzību skaits, kas tika saņemts Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Būtiskākās problēmas, ar kurām saskārās patērētāji ārpustiesas parāda piedziņas procesā, –  agresīva ārpustiesas parāda piedziņas metožu izmantošana, piemēram, draudi, ierašanās darbavietā, ierašanās patērētāja mājās vēlu vakarā, saziņa ar sociālo tīklu starpniecību, draudi par iekļaušanu parādnieku reģistrā, pilnīgas un patiesas informācijas nesniegšana par piedzenamā parāda apmēru un tā komponentēm, nesamērīgas samaksas noteikšana par parāda piedziņas pakalpojumu un citas problēmas.

Jaunais Parādu ārpustiesas atgūšanas  likums pieņemts, lai veidotu godīgu parāda atgūšanas procesu un veiksmīgu dialogu starp parādnieku un parāda piedzinēju.

Likuma pārejas noteikumi noteic, ka atsevišķas tā normas un prasības stāsies spēkā 2013.gada 1.februārī un 1.maijā. Likuma regulējumu piemērošanai praksē papildinās arī Ministru kabineta noteikumi.

Likums noteic, ka turpmāk ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojumu sniegšanai atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāsaņem speciālā licence. Prasība par speciālās atļaujas (licences) nepieciešamību ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam stāsies spēkā 2013.gada 1.maijā.

Likums paredz arī noteiktu darbību kopumu un veidu, kādā parāda piedzinējam jākomunicē ar parādnieku. Tas arī ieviesīs skaidrību jautājumā par parāda piedziņas izdevumu atlīdzināšanu un fizisko personu datu izmantošanu parāda piedziņas procesā. Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumus, kuri nav atlīdzināmi, stāsies spēkā 2013.gada 1.februārī.

"Parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāsaņem speciālā licence."

Lai ārpustiesas parāda piedziņas process būtu skaidrāks, likums nosaka kārtību, kādā parāda piedzinējs sazinās ar parādnieku. Piemēram, uzsākot parāda atgūšanu, parāda piedzinējam rakstveidā būs jāpaziņo parādniekam par parāda esamību, rakstiski jāsniedz pamatinformācija par sevi, informācija par parāda apmēru, parāda atgūšanas izdevumiem (ja tādi ir), parāda atmaksas kārtību un termiņu, kā arī jāietver informācija par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esamību.

Ir svarīgi, lai parādu piedzinējs rīkojas godīgi un izmanto taisnīgas metodes parāda atgūšanai. Parāda ārpustiesas pakalpojumu sniedzējs nebūs tiesīgs bez parādnieka piekrišanas apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, darbu veikšanas vietā vai dzīvesvietā, izpaust trešajai pusei, t.sk. darba devējam, citiem ģimenes locekļiem, informāciju par parādnieku un tā parādu. Saskarsmē ar parādnieku kreditoram (parāda piedzinējam) ir aizliegts izmantot agresīvas saskarsmes formas, piemēram, izteikt draudus un aizskart personas cieņu un godu.

Tomēr arī parādniekam jāatceras, ka savas maksājuma saistības ir jākārto. Parādniekam savu iebildumu izteikšanai tiek atvēlēta ne mazāk kā 21 diena no paziņojuma saņemšanas brīža. Likums nosaka arī parādnieka pienākumu sadarboties ar kreditoru un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju.

Padomi patērētājiem par ārpustiesas parāda atgūšanu

Kas ir parādu piedzinējs?

Ar parāda atgūšanu var nodarboties pats kreditors, piemēram, banka, vai arī parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, kas var būt gan komersants (juridiska persona), gan fiziska persona, kas savas profesionālās darbības ietvaros atgūst parādu kreditora vārdā vai uzdevumā. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir jāreģistrējas un jāsaņem speciāla atļauja jeb licence, ko izsniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Kā tiek uzsākts parāda atgūšanas process?

Uzsākot parāda atgūšanu, kreditors vai parāda piedzinējs rakstveidā paziņo parādniekam par parāda esamību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības.

Kāda informācija parāda piedzinējam ir jāsniedz par parādu?

Parāda piedzinējam rakstiski ir jāsniedz pamatinformācija par sevi, informācija par parāda apmēru, parāda atgūšanas izdevumiem (ja tādi ir), parāda atmaksas kārtību un termiņu. Tāpat jāietver informācija par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esamību, tā apmēru un samaksas termiņu, paredzot, ka iebildumu izteikšanai tiek atvēlēta ne mazāk kā 21 diena no paziņojuma saņemšanas.

Vai parādniekam ir tiesības izteikt priekšlikumus un iebildumus pret parādu? Parādniekam ir tiesības piedāvāt savu maksājumu saistību nokārtošanas kārtību un termiņu. Un parāda piedzinēja pienākums ir iepazīties ar parādnieka priekšlikumiem un uz tiem atbildēt. Ja parādnieks iebilst pret parāda esamību vai apmēru, tad parāda piedzinējam ir jāizsniedz parāda esamības un tā apmēra pamatojošu dokumentu kopijas.

Vai parādniekam ir jāatlīdzina parāda atgūšanas izdevumi?

Ja šādu izdevumu atlīdzināšana tiek pieprasīta, tad parādniekam tie ir jāatlīdzina. Tomēr parāda atgūšanas izdevumiem ir jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem.

Ministru kabineta noteikumi, kas regulēs parāda atgūšanas izdevumus, kuri nav atlīdzināmi, un paredzēs parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru, stāsies spēkā 2013.gada 1.februārī.

Kā rīkoties, ja parādniekam tiek pieprasīta samaksa par neesošu parādu (piemēram, par preces vai pakalpojuma piegādi, kurus parādnieks nav pasūtījis)?

Šādā situācijā parādniekam ar iebildumiem ir jāvēršas pie parādu piedzinēja. Parādniekam nav pienākums veikt maksājumus par neesošu parādu un šādā gadījumā arī maksāt parāda piedziņas izdevumus.

Vai parāda piedzinējs var informēt trešo pusi par parādu?

Parāda piedzinējs bez parādnieka piekrišanas nav tiesīgs izpaust trešajai pusei (t.sk. darba devējam, citiem ģimenes locekļiem) informāciju par parādnieku un tā parādu.

Kā parāda piedzinējs var sazināties ar parādnieku?

Parāda atguvējs ar parādnieku sazinās, izmantojot tos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, kas norādīta kreditora un parādnieka noslēgtajā tiesiskajā darījumā. Ja parādnieks nav sasniedzams, izmantojot šos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, tad parāda atguvējs ir tiesīgs izmantot to kontaktinformāciju, kas kļuvusi zināma vai izmantota iepriekšējā saziņā ar parādnieku.

"Iebildumu izteikšanai parādniekam atvēlēta ne mazāk kā 21 diena no paziņojuma saņemšanas brīža."

Ja saziņa ar parādnieku nav iespējama nevienā no iepriekš minētajiem veidiem, tad saziņu ar parādnieku veic rakstveidā, nosūtot nepieciešamo informāciju uz parādnieka deklarētās dzīvesvietas adresi.

Vai parāda piedzinējs var izmantot agresīvu saziņu ar parādnieku?

Saskarsmē ar parādnieku ir aizliegts izmantot agresīvas saskarsmes formas, piemēram, izteikt draudus. Tāpat ir aizliegts sazinoties aizskart parādnieka cieņu un godu. Parāda piedzinējs nedrīkst sniegt nepatiesu vai maldinošu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām.

Vai parāda piedzinējs drīkst apmeklēt parādnieku viņa darbavietā vai dzīvesvietā?

Bez parādnieka piekrišanas parāda piedzinējs nedrīkst apmeklēt parādnieku viņa darbavietā vai dzīvesvietā.

Vai parāda piedzinējam ir kādi saziņas ierobežojumi ar parādnieku?

Jā, ir. Saziņā ar parādnieku parāda piedzinējam ir jāievēro, ka šī saziņa nedrīkst notikt svētdienās un likumā noteiktajās svētku dienās; kā arī laika posmā no pulksten 21.00 līdz 8.00 vai bez parādnieka iepriekšējas piekrišanas laikā no pulksten 21.00 līdz 23.00.

Kas ir parādvēstures datubāze?

Parādvēstures datubāze ir datu kopums par parādnieku un tā parādu, kuru kreditora vārdā vai uzdevumā atgūst vai ir atguvis parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs. Parādvēstures datubāzes mērķis ir sniegt informāciju trešajai personai, lai tā varētu novērtēt fiziskās personas spēju izpildīt maksājuma saistības.

Kādā gadījumā informācija par parādnieku tiek iekļauta parādvēstures datubāzē?

Informācija parādvēstures datubāzē tiks iekļauta tad, ja uz parādnieku attiecas šādi nosacījumi:

• maksājuma saistību izpilde kavējas ilgāk par 60 dienām;
• ir iestājies parāda piedzinēja paziņojumā noteiktais parādnieka iebildumu izteikšanas termiņš un parādnieks šajā termiņā parādu nav samaksājis.

Vai parādniekam tiek paziņots, ka par viņu ir iekļauta informācija parādvēstures datubāzē?

Parāda piedzinējam ir pienākums parādniekam rakstveidā paziņot par informācijas iekļaušanu parādvēstures datubāzē.

Vai bez parādnieka piekrišanas trešā persona var saņemt informāciju par parādnieku, kas iekļauta parādvēstures datubāzē?

Nē. Trešā persona ir tiesīga saņemt parādvēstures datubāzē iekļauto informāciju par parādnieku un tā parādu tikai gadījumā, ja parādnieks tam ir piekritis.

Cik ilgi parādvēstures datubāzē tiek glabāta informācija par parādnieku?

Informācija parādvēstures datubāzē tiek glabāta trīs gadus no parāda samaksas dienas vai saistību izpildes dzēšanas dienas likumā noteiktajā kārtībā. Ja parāds netiek samaksāts, informāciju par parādu datubāzē glabā līdz prasījuma tiesību noilguma izbeigšanās dienai.