Ja saduras mazo lidaparātu vadītāju un iedzīvotāju intereses

Latvijā reģistrēto mazo lidaparātu, īpaši ultravieglo lidaparātu, skaits galvenokārt to pieejamības dēļ pēdējo 10 gadu laikā ir pieaudzis par 82 procentiem. Bet Latvijā sertificēti ir seši vispārējās aviācijas lidlauki un četri helikopteru lidlauki. Informācija par LR civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētiem gaisa kuģiem atrodama Civilās aviācijas aģentūras mājaslapā, informē M.Čerņonoks.

Tur atrodamas ziņas, ka uz 2011.gada 9.novembri reģistrēto nekomercaviācijas lidaparātu skaits ir 131 lidmašīna, 11 helikopteri, 24 karstā gaisa baloni, 23 planieri, 12 motoplanieri, divi motodeltaplāni.

Prieks par rāmo, saulaino laiku un zilajām debesīm mijas ar pamatotām bažām, ka tik jaukā dienā ciematiņam pāri lidojošo lidaparātu skaits tikai pieaugs. Tātad arī troksnis būs lielāks. Bet lidotāji kļūt arvien pārgalvīgāki, lidojot arvien zemāk – virs koku galotnēm, virs elektrības stabiem, veicot dažādus manevrus arī pludmalē, pavisam tuvu ūdens virsmai. Nelaimes gadījumi ar lidaparātiem diemžēl vairs nav nekāda eksotika.

"Latvijā reģistrēto mazo lidaparātu skaits pēdējo 10 gadu laikā ir pieaudzis par 82 procentiem."

Vai tiešām lidmašīnas gaisā var "uzvesties", kā vēlas, ja nu gluži neapdraud pašu lidotāju dzīvību un citu cilvēku drošību? Ņemot vērā to, ka par komerclidlaukiem tiek pārveidoti arī bijušie militārie un agrāk citām vajadzībām domātie lidlauki, vai tomēr pastāv kāds veids, kā saskaņot lidlauku un lidmašīnu īpašnieku un to iedzīvotāju intereses, kas pēkšņi, kā izrādās, dzīvo negaidīti intensīvas gaisa satiksmes zonā?

M.Čerņonoks skaidro, ka iedzīvotāju intereses ir jāaizstāv vietējām pašvaldībām. Pašvaldībām ir arī dotas lielas iespējas, lemjot par noteikumiem savā teritorijā esošo lidlauku izmantošanā. "Latvijas pašvaldību darbības vispārīgos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldību kompetenci, domes un tās institūciju, kā arī domes priekšsēdētāja tiesības un pienākumus, pašvaldību attiecības ar Ministru kabinetu un ministrijām, kā arī pašvaldību savstarpējo attiecību vispārīgos noteikumus nosaka "Likums par pašvaldībām".

Arī MK 2006.gada 1.augusta noteikumos Nr.635 "Noteikumi par civilās aviācijas lidlauku izveidošanu, sertifikāciju un ekspluatāciju" ir prasība lidlauku izveidošanu saskaņot ar pašvaldībām. Šie noteikumi nosaka arī kārtību, kādā lidlauki tiek sertificēti un ekspluatēti. Jautājumos, kas attiecas uz minēto noteikumu darbības jomu, atbildīga ir valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra"," stāsta  Aeronavigācijas daļas vadītājs. "Uz visiem Civilās aviācijas lidlaukiem attiecināmi vienādi noteikumi un prasības, neatkarīgi no tā, kādām vajadzībām un kas izmantojis lidlauku pirms tam."

Taču, vērtējot no iedzīvotāju interešu viedokļa, pastāv arī cita problēma: sakarā ar to, ka, pārveidojot kāda veca lidlauka teritoriju, sācis darboties privāts komerclidlauks, pieaug iespēja, ka tā darbības ietekmē (paaugstināts trokšņu līmenis, pieaug nelaimes gadījumu riski) samazinās to īpašumu vērtība, kas atrodas lidlauku tuvumā, reizēm pat 5–10 km attālumā. Tāpēc ir svarīgi noskaidrot, vai namīpašniekiem sakarā ar īpašuma vērtības samazināšanos, ja tāda tiek konstatēta, no lidlauka īpašniekiem ir iespējams saņemt kompensāciju.

"Šo jautājumu pēc piederības vajadzētu pāradresēt Tieslietu ministrijai," paskaidro M.Čerņonoks. "Vispār jau lidlauki tā spontāni nerodas – to izveidošanas, sertifikācijas un izmantošanas kārtība ir stingri reglamentēta. Un pašvaldībām šajā jautājumā ir svarīga loma – bez pašvaldību piekrišanas lidlauku izveidot nevar."

"Lidlauki nerodas spontāni – to izveidošanas kārtība ir stingri reglamentēta. Lidlauku nevar izveidot bez pašvaldību piekrišanas."

Ja tiek saņemtas sūdzības sakarā ar privāto lidlauku vai komerclidmašīnu pilotu aktivitātēm, arī tas jārisina atbilstoši "Likumam par pašvaldībām", atgādina M.Čerņonoks. Taču, ja iedzīvotāji vēlas noskaidrot, vai, piemēram, lidmašīnu lidojuma trajektorija nav pārāk zema vai netiek veikti pārdroši manevri, šādu gadījumu lieciniekiem jāziņo Civilās aviācijas aģentūrai. "Mūsu darbinieki izmeklē un izskata neskaitāmas sūdzības gadā, uz visām tiek sniegta atbilde. Un jāatzīst, ka vairumā gadījumu sūdzības ir nepamatotas," stāsta M.Čerņonoks.

Taču debesis ir augstu un lidmašīnas pārvietojas ātri, tāpēc nav īsti skaidrs, kā vispār ir iespējams fiksēt to, ko kāds uz zemes stāvošs uzskatījis par pārkāpumu. "Praksē nākas saskarties arī ar grūtībām," atzīst Aeronavigācijas daļas vadītājs. "Ne vienmēr ir iespējams identificēt iespējamo pārkāpēju un konstatēt pārkāpumu. Tādēļ iedzīvotāji sūdzību gadījumos tiek lūgti piefiksēt lidaparātu ar foto vai videokameru, kā arī sniegt informāciju par jebkuru svarīgu lidaparāta detaļu: krāsu, dzinēju/spārnu skaitu, formu, lidojuma virzienu/augstumu."

Taču nav īsti skaidrs, kā lai fiksē tādu iespējamu pārkāpumu kā pieļaujamā trokšņu līmeņa pārsniegšana apdzīvotā vietā. Kā jārīkojas, ja iedzīvotāji uzskata – trokšņu līmenis tiek regulāri pārsniegts (piemēram, lidmašīnas izdotā skaņa atgādina automašīnu, kam bojāts izpūtējs vai traktoru). "Eiropā sertificētiem lidaparātiem ir spēkā esošs trokšņa sertifikāts," skaidro M.Čerņonoks. "Trokšņu piesārņojumu regulē MK 2004.gada 13.jūlija noteikumi Nr.597 "Trokšņu novērtēšanas un pārvaldības kārtība". Trokšņa robežlielumi noteikti šo noteikumu 2.pielikumā.

Pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem ir tiesīga savā administratīvajā teritorijā noteikt zemākus trokšņa robežlielumus, lai saglabātu klusos rajonus aglomerācijā. Ja attiecīgajā aglomerācijā autoceļam, dzelzceļa līnijai vai lidostai ir izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plāns, aglomerācijas pašvaldība, nosakot zemākus robežlielumus, saskaņo tos ar Satiksmes ministriju."

"Civilās aviācijas aģentūras darbinieki izskata neskaitāmas sūdzības gadā. Vairumā gadījumu sūdzības bijušas nepamatotas."

Sadzīviski vērojumi liecina – mazie lidaparāti iecienījuši ceļojumus pāri tām apdzīvotajām vietām, kas atrodas jūras tuvumā – tur lidojumi notiek biežāk nekā, piemēram, pāri nebeidzamiem mežiem vai labības laukiem. Taču vai tie ir tikai sadzīves vērojumi? Nav pārliecinošas skaidrības, vai  lidojumi mērķtiecīgi tiek organizēti tā, lai pēc iespējas vienmērīgi tiktu pārklātas dažādas vietas, nevis dažas teritorijas vairāk, bet citas mazāk.

"Ja runa ir par lidlaukiem, tad pacelšanās/nosēšanās trajektorijas lidlauka tiešā tuvumā patiešām pārklāj vienu teritoriju, jo pacelšanās/nosēšanās notiek uz skrejceļa," skaidro M.Čerņonoks. "Pēc pacelšanās vai pirms nolaišanās gaisa kuģi lido pa maršrutiem, un tie gan pārklāj Latvijas teritoriju vienmērīgi - bez sabiezinājumiem. Bet virs konkrētas apdzīvotas vietas lidmašīnas var lidot arī tad, ja tās ir pacēlušās no jebkura cita, tālu esoša lidlauka."