Īpašo PVN maksāšanas kārtību var piemērot lauksaimniecības produkcijas ražotāji vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas realizē dzīvus dzīvniekus.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumi Nr. 893 „Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 14. novembra noteikumos Nr. 933 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība” stājušies spēkā 30. septembrī.
Lai atvieglotu reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar PVN apliekamo personu reģistrā, reģistrēšanas laiks tiek samazināts no 15 uz 10 darbdienām. Ir mainīta arī iesnieguma forma reģistrācijai VID ar PVN apliekamo personu reģistrā.
Nekustamie īpašumi
Noteikumos ir iekļauts skaidrojums, ka apbūves zeme nav zemesgabals, attiecībā uz kuru būvatļauja būvdarbu veikšanai ir izsniegta līdz 2010. gada 1. janvārim, bet pēc 1. janvāra ir pagarināta vai pārreģistrēta. Tādējādi šāds zemes gabals uzskatāms par neapliekamu ar PVN.
Būtiski grozījumi izdarīti attiecībā uz renovētajiem īpašumiem. Noteikumi papildināti ar jaunu 32.1 punktu, kas skaidro: ja ēkas vai būves tiek pārdotas viena gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas, ar nodokli ir apliekama starpība starp ēkas vai būves pārdošanas vērtību un šīs ēkas vai būves vērtību pirms renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas.
"Mainīta iesnieguma forma reģistrācijai VID ar PVN apliekamo personu reģistrā."
Šī kārtība attiecas arī uz likuma 1. panta 16. punkta „c” un „f” apakšpunktā minētu nelietotu nekustamo īpašumu - uz ēkām vai būvēm, ja tās pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pabeigšanas neizmanto; uz ēkām vai būvēm, ja tām veic renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju, bet tās vēl nav nodotas ekspluatācijā.
Ja nav saimnieciskās darbības darījuma
Noteikumi papildināti ar to, ka fiziskajai personai, kura vienu reizi 12 mēnešu laikā ir veikusi vienu darījumu, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, bet kura rezultātā pārsniegts likumā noteiktais reģistrācijas slieksnis 10 000 latu, nav jāiemaksā valsts budžetā PVN no summas, kas pārsniedz reģistrācijas slieksni 10 000 latu.
Turpmāk ar PVN apliekamajai personai ir jākoriģē PVN deklarācija, ja eksporta darījums pēc tā uzsākšanas nav noticis vai muitas iestāde atzinusi to par neesošu. Tā kā preču specifikācija pēc savas būtības nevar nepārprotami apliecināt eksporta faktu, noteikumos tā ir svītrota no eksporta apliecinošu dokumentu uzskaitījuma.
Par 0% likmi kuģu remontos
Turpmāk kuģu pārveidošanai, remontam, tehniskajai apkopei, kā arī šajos kuģos iebūvētā aprīkojuma remontam un tehniskajai apkopei ir piemērojama nodokļa 0% likme, ja pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir nepārprotami dokumentārie pierādījumi, ka kuģi, kam tiek sniegti šie pakalpojumi, atbilst likuma 7. panta pirmās daļas 4. punkta „a” un „b” apakšpunktā minētajiem nosacījumiem - kuģu degvielas uzpildei un apgādei paredzēto preču piegādei:
Taksācijas periods
Noteikumos iekļauts punkts, ka taksācijas periods - viens kalendārais mēnesis - ir tikai tām apliekamajām personām, kas sniedz citas dalībvalsts personai pakalpojumus vai veic likumā noteikto preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā. Savukārt tām personām, kas neveic minētos darījumus un kam apliekamo darījumu vērtība nepārsniedz 35 000 latu, taksācijas periods ir kalendārais ceturksnis, bet tiem PVN maksātājiem, kam apliekamie darījumi nepārsniedz 10 000 latu, taksācijas periods ir puse no kalendārā gada.
Noteikumos ir skaidrots, ka nodokļa rēķinos norādītās summas ir atskaitāmas pēc pakalpojuma un nodokļa rēķina saņemšanas vai pēc nodokļa rēķinā norādītās summas samaksas avansā par tādiem saņemtajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta ir iekšzeme un par kuriem nodokli maksā pakalpojumu sniedzējs.
Aprēķinot atskaitāmā priekšnodokļa proporciju, veikto apliekamo darījumu vērtībā ir iekļaujama apliekamās personas piegādāto preču, sniegto pakalpojumu un pašpatēriņa vērtību summa, kā arī tādu sniegto pakalpojumu vērtību summa, kuru sniegšanas vieta nav iekšzeme.
Zaudētie parādi
Attiecībā uz zaudētiem parādiem, līdz brīdim, kad informācija par to, ka attiecīgais parāds likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu, tiek nosūtīta preču vai pakalpojumu saņēmējam, jābūt izpildītiem likuma 10.1 panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8. punktā minētajiem nosacījumiem. Gadījumā ja šim debitoram - preču vai pakalpojumu saņēmējam – ir uzsākta bankrota procedūra, tad likuma 10.1 panta pirmās daļas 8. punktā esošais nosacījums - pierādījums, ka veikti pasākumi zaudētā parāda atgūšanai - ir izpildīts, ja preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja prasījums pret preču vai pakalpojumu saņēmēju ir iekļauts kreditoru prasījumu reģistrā saskaņā ar maksātnespējas procesu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
Preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs, kuram nodokļa taksācijas periods ir puse no kalendārā gada, iekļauj nodokļa summu par zaudēto parādu deklarācijā par pēctaksācijas gada pirmo taksācijas periodu, kas ir puse no kalendārā gada. Parādnieki - preču vai pakalpojumu saņēmēji, kuriem nodokļa taksācijas periods ir puse no kalendārā gada, nodokli valsts budžetā iemaksā, iesniedzot nodokļa deklarāciju par pirmo pusgadu.
"Īpašo kārtību ērti ir izmantot tiem, kas kārto grāmatvedību pēc vienkāršā principa."
Saskaņā ar PVN gada deklarāciju līdz 1. maijam ir jānomaksā PVN. Tāpat arī paskaidrots, par kādu taksācijas periodu maksā PVN un kad ir atskaitāms priekšnodoklis gadījumos, kad pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme un PVN maksā pakalpojumu sniedzējs.
Nodokli par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, izņemot tos pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu, maksā valsts budžetā par to taksācijas periodu, kad nosūtītas preces vai sniegts pakalpojums un izrakstīts nodokļa rēķins vai saņemts avanss saskaņā ar rēķinu. Šī norma ir piemērojama tādiem apliekamās personas sniegtajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta ir iekšzeme un par kuriem nodokli maksā pakalpojumu sniedzējs.
Īpašā kārtība - lauksaimniekiem
Īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību - pēc kases principa - piemēro sniegtajiem pakalpojumiem un preču piegādei (izņemot preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā un preču izvešanu), kuru sniegšanas vai piegādes vieta ir tikai iekšzeme. Šo īpašo kārtību var piemērot tikai tādi lauksaimniecības produkcijas ražotāji vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas realizē:
Uz citu lauksaimniecības produkciju šī kārtība neattiecas. Der vēl zināt, ka šo īpašo kārtību ērti ir izmantot tiem, kas kārto grāmatvedību pēc vienkāršā principa. Persona, kura vēlas piemērot likuma 13.4 pantā noteikto īpašo nodokļa maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību un informē par to Valsts ieņēmumu dienestu, iesniedzot reģistrācijas iesniegumu, atzīmē to reģistrācijas iesnieguma (MK noteikumu 1. pielikums) 21. punktā.
Preču pavaddokumenti un darbošanās citas personas vārdā
Lai nodrošinātu skaidrāku noteikumu normu piemērošanu gadījumos, kad, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, apliekamā persona darbojas citas ES dalībvalsts apliekamās personas vārdā, noteikumos ir veikti atsevišķi precizējumi – minēti piemēri tādiem pavaddokumentiem, kas apliecina preču ievešanu no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām. Minētie pavaddokumenti ir tie dokumenti, ar kuriem preces tiek ievestas Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, piemēram, dažādi starptautiski atzīti kravas transportēšanas dokumenti (piemēram, starptautiskā preču transporta pavadzīme (CMR), starptautiskā dzelzceļa transporta pavadzīme, gaisa pārvadājumu pavadzīme), kā arī dokumenti, kas apliecina preču pirkšanas-pārdošanas tiesisko darījumu (rēķins, līgums).
Ja preču transportēšanas dokumentos kā preču saņēmējs ir norādīta apliekamā persona, kas darbojas citas dalībvalsts apliekamās personas vārdā, bet rēķinā (līgumā), ar kuru preces tiek ievestas no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, kā preču saņēmējs ir norādīta citas dalībvalsts apliekamā persona, kā primārais dokuments nodokļa 0 procentu likmes pamatošanai ir izmantojams rēķins (līgums). Šo kārtību nepiemēro, ja preces pēc ievešanas ES teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām tiek ievestas muitas noliktavā un pirms preču izlaišanas brīvam apgrozījumam ir mainījies preču valdītājs, kas ir citas dalībvalsts apliekamā persona, kurai ir derīgs PVN reģistrācijas numurs. Šādā gadījumā likuma 33. panta otrās daļas 1. punktā minētie pavaddokumenti ir dokumenti, kas iesniegti preču izlaišanai brīvam apgrozījumam un kuros nepārprotami ir norādīts, ka preces saņēmējs ir citas dalībvalsts apliekamā persona, kurai ir derīgs PVN reģistrācijas numurs.
Apliekamā persona ne vēlāk kā 30 kalendāra dienu laikā pēc preču izlaišanas brīvam apgrozījumam iekšzemē preces nemainīgā veidā nosūta apliekamai personai, kas darbojas citas ES dalībvalsts apliekamās personas vārdā. Šādu kārtību piemēro arī tad, ja apliekamā persona pēc preču izlaišanas brīvam apgrozījumam preces nemainīgā veidā minētās personas vārdā pārsūta uz citu dalībvalsti preču gala saņēmējam, kas ir citas dalībvalsts apliekamā persona, kurai ir derīgs pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas numurs, un kas ir norādīts preču pavaddokumentos, kuri iesniegti preču izlaišanai brīvam apgrozījumam.
Ja apliekamā persona nav ievērojusi noteikto preču nosūtīšanas termiņu un nevar pamatot to ar objektīviem piespiedu apstākļiem, nodoklis kļūst iekasējams saskaņā ar likuma 12. panta otro daļu. Par nokavēto nodokļa maksājumu apliekamā persona ir atbildīga saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”. Piemēram, par objektīviem piespiedu apstākļiem uzskatāma situācija, kad apliekamā persona rīkojas citas personas vārdā un pilnvarojums neparedz preču nosūtīšanu bez preču saņēmēja rakstiska norādījuma.
Noteikumos ir svītroti punkti, kas attiecas uz PVN pārmaksas atmaksas kārtību, kas bija spēkā līdz 2010. gada 1. janvārim. Ir noteikts, ka gadījumos, kad PVN taksācijas periods ir puse no kalendārā gada, PVN summa par zaudēto parādu ir iekļaujama pirmā pusgada PVN deklarācijā.