Par nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām (II)

UIN apliekamais ienākums

Nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamais ienākums ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sastādītā peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu (P/Z) apmērs pirms UIN aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana.

Saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4. panta otro daļu pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu nosaka un nodokļa nomaksu veic atbilstoši Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumiem Nr. 587 “Nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanas un nodokļa maksāšanas kārtība”.

Minētajos noteikumos ir noteiktas divas apliekamā ienākuma noteikšanas metodes – vispārīgā un vienkāršotā metode.

I. Vispārīgā metode

1. Veic grāmatvedības uzskaiti.
2. Darbības ilgums Latvijā pārsniedz 12 mēnešus.
3. Sastāda bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu.
4. Sastāda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju.
5. Bilanci, P/Z un UIN deklarāciju iesniedz VID teritoriālajā iestādē pēc reģistrācijas vietas četru mēnešu laikā pēc taksācijas gada beigām vai 30 dienu laikā pēc darbības izbeigšanas.
6. Nodokli nomaksā valsts budžetā 15 dienu laikā pēc bilances, P/Z un UIN deklarācijas iesniegšanas VID teritoriālajā iestādē.

II. Vienkāršotā metode gadījumos, kad pastāvīgā pārstāvniecība rakstiski vienojas ar ieņēmumu izmaksātājiem par to, ka nodokli aprēķina, ietur un iemaksā valsts budžetā izmaksātājs

1. Veic grāmatvedības uzskaiti.
2. Darbības ilgums Latvijā nepārsniedz 12 mēnešus.
3. Apliekamo ienākumu nosaka kā 20% no ieņēmumiem.
4. Par vienkāršotās metodes piemērošanu 10 dienu laikā pēc pastāvīgās pārstāvniecības reģistrācijas rakstiski informē VID teritoriālo iestādi.
5. Rakstiski vienojas ar ieņēmumu izmaksātājiem par to, ka nodokli aprēķina, ietur un iemaksā valsts budžetā izmaksātājs.
6. Izmaksātājs nodokli ietur izmaksas brīdī un iemaksā valsts budžetā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam, veic grāmatvedības uzskaiti un iesniedz pārskatus VID un pastāvīgajai pārstāvniecībai.
7. Par katru vienošanos pastāvīgā pārstāvniecība rakstiski informē VID teritoriālo iestādi 10 dienu laikā pēc katras vienošanās noslēgšanas, pievienojot attiecīgo rakstisko vienošanos ar ienākuma izmaksātāju.
8. Gūst ieņēmumus no izmaksātājiem – Latvijas rezidentiem, citu nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijā vai šo nerezidentu Latvijas filiāles.
9. Izmaksātāju skaits nepārsniedz trīs.
10. VID teritoriālajai iestādei iesniedz rakstisku apstiprinājumu par nodokļa faktisko samaksu un pievieno nodokļa samaksu apstiprinošus dokumentus četru mēnešu laikā pēc taksācijas gada beigām vai 30 dienu laikā pēc darbības izbeigšanas.

"Ministru kabineta noteikumi paredz divas ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas metodes – vispārīgo un vienkāršoto."

III. Vienkāršotā metode gadījumos, kad pastāvīgā pārstāvniecība rakstiski nevienojas ar ieņēmumu izmaksātājiem par to, ka nodokli aprēķina, ietur un iemaksā valsts budžetā izmaksātājs

1. Veic grāmatvedības uzskaiti.
2. Darbības ilgums Latvijā nepārsniedz 12 mēnešus.
3. Apliekamo ienākumu nosaka kā 20% no ieņēmumiem.
4. Par vienkāršotās metodes piemērošanu 10 dienu laikā pēc pastāvīgās pārstāvniecības reģistrācijas rakstiski informē VID teritoriālo iestādi.
5. Sastāda bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu.
6. Sastāda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju.
7. Bilanci, P/Z un UIN deklarāciju iesniedz VID teritoriālajā iestādē pēc reģistrācijas vietas četru mēnešu laikā pēc taksācijas gada beigām vai 30 dienu laikā pēc darbības izbeigšanas.
8. Nodokli nomaksā valsts budžetā 15 dienu laikā pēc bilances, P/Z un UIN deklarācijas iesniegšanas VID teritoriālajā iestādē.

IV. Vienkāršotā metode gadījumos, kad pastāvīgā pārstāvniecība rakstiski vienojas ar ieņēmumu izmaksātājiem par to, ka nodokli aprēķina, ietur un iemaksā valsts budžetā izmaksātājs

1. Veic grāmatvedības uzskaiti.
2. Darbības ilgums Latvijā nepārsniedz 12 mēnešus.
3. Apliekamo ienākumu nosaka kā 20% no ieņēmumiem.
4. Par vienkāršotās metodes piemērošanu 10 dienu laikā pēc pastāvīgās pārstāvniecības reģistrācijas rakstiski informē VID teritoriālo iestādi.
5. Rakstiski vienojas ar ieņēmumu izmaksātājiem par to, ka nodokli aprēķina, ietur un iemaksā valsts budžetā izmaksātājs.
6. Izmaksātājs nodokli ietur izmaksas brīdī un iemaksā valsts budžetā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15. datumam, veic grāmatvedības uzskaiti un iesniedz pārskatus VID un pastāvīgajai pārstāvniecībai.
7. Par katru vienošanos pastāvīgā pārstāvniecība rakstiski informē VID teritoriālo iestādi 10 dienu laikā pēc katras vienošanās noslēgšanas, pievienojot attiecīgo rakstisko vienošanos ar ienākuma izmaksātāju.
8. Gūst ieņēmumus no izmaksātājiem – Latvijas rezidentiem, citu nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijā vai šo nerezidentu Latvijas filiāles.
9. Izmaksātāju skaits pārsniedz trīs.
10. Sastāda bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu.
11. Sastāda UIN deklarāciju.
12. Kopējo maksājamo nodokļa summu samazina par summu, kas atbilst izmaksātāju ieturētajām un valsts budžetā iemaksātajām nodokļa summām.
13. Bilanci, P/Z un UIN deklarāciju iesniedz VID teritoriālajā iestādē pēc reģistrācijas vietas četru mēnešu laikā pēc taksācijas gada beigām vai 30 dienu laikā pēc darbības izbeigšanas.
14. Nodokli nomaksā valsts budžetā 15 dienu laikā pēc bilances, P/Z un UIN deklarācijas iesniegšanas VID teritoriālajā iestādē.

Pastāvīgās pārstāvniecības un apliekamā ienākuma koriģēšana

Nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu nosaka, pieņemot, ka pastāvīgā pārstāvniecība ir kapitālsabiedrība – Latvijas rezidents, kas veic tādu pašu vai līdzīgu darbību tādos pašos vai līdzīgos apstākļos kā pastāvīgā pārstāvniecība un darbojas neatkarīgi no nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, un jebkurām citām personām (rezidentiem vai nerezidentiem).

Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu, tās peļņu palielina par visiem maksājumiem, ko pārstāvniecība izmaksā nerezidentam, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, tajā skaitā par

1) maksājumiem par intelektuālā īpašuma izmantošanu vai tiesībām to izmantot;

2) maksājumiem par jebkuru pakalpojumu sniegšanu (arī vadības, konsultatīvajiem un tehniskās palīdzības pakalpojumiem);

3) nomas maksājumiem;

4) procentu maksājumiem (izņemot šo noteikumu 6. punktā minētos gadījumus).

Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu, tās peļņu samazina par nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, darījumos ar citām personām, rezidentiem vai nerezidentiem, faktiski izmaksāto izdevumu vai izdevumu daļas summu, kas ir tieši saistīti ar pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību. Tomēr peļņu var samazināt tikai tad, ja minētie izdevumi ir apstiprināti ar attaisnojuma dokumentiem, un tikai tādā apmērā, kādā tie ir attiecināmi uz pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību.

Tas nozīmē, ka ārvalsts komersants, saņemot pakalpojumu, kas saistīts ar pastāvīgo pārstāvniecību, konkrēto izdevumu daļu attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību. Cik tas procentuāli attiecas uz pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā, nosaka ārvalsts komersants.

"Latvijas Republikas normatīvie akti nenosaka kārtību par nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības peļņas sadali un dividenžu izmaksu."

Iekļaujot taksācijas perioda nodokļa deklarācijā minēto samazinājuma summu, nodokļa deklarācijai pievieno rakstisku skaidrojumu par izdevumiem, kas veido samazinājuma summu, norādot izdevumu sastāvu un summas pa izdevumu veidiem.

Ārvalsts komersants savai pastāvīgajai pārstāvniecībai drīkst izrakstīt arī rēķinu.  Ja ārvalsts komersants ir ES dalībvalsts nodokļu maksātājs, tad rēķinu tas izrakstīs ar attiecīgas ES dalībvalsts PVN numuru. Līdz ar to pastāvīgajai pārstāvniecībai rodas iespēja atskaitīt priekšnodokli, ja tā ir PVN maksātāja.

Pamatojoties uz izdevumu sarakstu, PVN priekšnodokli atskaitīt nevar. Iespējams, ārvalsts komersants PVN priekšnodokli nevar atskaitīt savā valstī pilnā apmērā, jo daļa no rēķina summas attiecas uz pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā.

Pastāvīgās pārstāvniecības peļņu palielina par summu, kuru veido:

1) preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpība (starpības daļa), kas rodas, ja pastāvīgā pārstāvniecība vai nerezidents pārdod citām personām preces (produkciju, pakalpojumus) par cenām, kas ir zemākas par tirgus cenām, vai preces (produkcija, pakalpojumi) tiek uzskatītas par pārdotām nerezidentam, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir;

2) preču (produkcijas, pakalpojumu) vērtību starpība (starpības daļa), kas rodas, ja pastāvīgā pārstāvniecība vai nerezidents pērk no citām personām preces (produkciju, pakalpojumus) par cenām, kas ir augstākas par tirgus cenām, vai preces (produkcija, pakalpojumi) tiek uzskatītas par iepirktām no nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir;

3) darījuma vērtības un tirgus vērtības starpība, ja pastāvīgā pārstāvniecība vai nerezidents veic citus darījumus ar citām personām vai šādi darījumi tiek uzskatīti par veiktiem starp pastāvīgo pārstāvniecību un nerezidentu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir.

Pārējie apliekamā ienākuma koriģēšanas gadījumi noteikti likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”.

Pastāvīgās pārstāvniecības peļņas sadale

Latvijas Republikas normatīvie akti nenosaka kārtību nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības peļņas sadalei un dividenžu izmaksai.

Ievērojot likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3. panta ceturtās daļas 1. punktu, nodoklis netiek ieturēts no izmaksātajām dividendēm, ja pastāvīgā pārstāvniecība izmaksā tās citas ES dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidentam.

Ievērojot Ministru kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi” 3. punktu, ja izmaksātājs maksājumu saņēmējam izmaksā attiecīgos maksājumus un nodokļu līgumā ir noteikta šo maksājumu aplikšana ar nodokļiem (nodokļu ieturēšana) pēc samazinātas likmes vai ir noteikts atbrīvojums no aplikšanas ar nodokļiem (nodokļu ieturēšana) Latvijā, maksājumu saņēmējs pirms maksājumu izmaksas iesniedz izmaksātājam aizpildītu noteikta parauga rezidenta apliecību - iesniegumu nodokļu atvieglojumu piemērošanai.

Tātad, lai pierādītu, vai drīkst piemērot uzņēmumu ienākuma nodokli pēc atvieglotiem noteikumiem, nepieciešams iesniegt rezidenta apliecību – iesniegumu.