Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai Latvijā drīkstētu veikt komercdarbību, ārvalsts komersantam jāreģistrē Latvijā ārvalsts komersanta filiāle saskaņā ar Komerclikumā noteikto kārtību.
Pastāvīgā pārstāvniecība
Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 14. panta septīto un astoto daļu nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja vienlaikus ievēroti visi turpmāk minētie noteikumi:
1) nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā izmanto noteiktu darbības vietu;
2) darbības vieta tiek izmantota pastāvīgi vai ir izveidota nolūkā to izmantot pastāvīgi;
3) darbības vieta tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai.
Papildus minētajam tiks uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā veic vismaz vienu no turpmāk minētajām darbībām:
1) izmanto būvlaukumu vai veic celtniecības, montāžas vai instalācijas darbus, vai veic ar būvlaukumu vai minētajiem darbiem saistītu uzraudzības vai konsultatīvo darbību;
2) izmanto dabas resursu pētīšanai vai iegūšanai paredzēto aprīkojumu vai iekārtas, urbšanas platformas un speciālos kuģus vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību;
3) laika posmā vai laika posmos, kas kopumā pārsniedz 30 dienas jebkurā sešu mēnešu periodā, sniedz pakalpojumus, to skaitā konsultatīvos, vadības un tehniskos pakalpojumus, izmantojot savus darbiniekus vai piesaistīto personālu;
4) izmanto fiziskās, juridiskās vai citas personas darbību savas saimnieciskās darbības vajadzībām, ja minētajai personai ir piešķirtas un tā regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus nerezidenta (ārvalsts komersanta) vārdā.
Reģistrācija
Pastāvīgo pārstāvniecību reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā pēc tās noteiktās saimnieciskās darbības vietas atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 27. marta noteikumos Nr. 150 ”Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā” paredzētajai kārtībai.
Saskaņā ar Komerclikuma 25. panta astoto daļu ārvalsts komersantam ir tiesības atvērt Latvijā savas pārstāvniecības. Pārstāvniecība nav juridiskā persona, un tai nav tiesību veikt komercdarbību Latvijā. Atbilstoši Komerclikuma 1. panta otrajai daļai termins „komercdarbība” ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem. Savukārt termins „saimnieciskā darbība” atbilstoši šī likuma 1. panta trešajai daļai ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību.
Ņemot vērā minēto, lai Latvijā drīkstētu veikt komercdarbību, ārvalsts komersantam jāreģistrē Latvijā ārvalsts komersanta filiāle saskaņā ar Komerclikumā noteikto kārtību.
Filiāle ir uzņēmuma organizatoriski patstāvīga daļa, kura teritoriāli vai citādi nošķirta no galvenā uzņēmuma un kuras atrašanās vietā attiecīgā komersanta vārdā sistemātiski tiek veikta komercdarbība.
Nodokļi
Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 14. panta sesto un devīto daļu nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un gaisa telpā gūto ienākumu, par ārvalstīs gūto ienākumu, kas attiecināms uz šo pārstāvniecību, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.
Ievērojot minētā likuma 7. panta pirmo daļu, ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos ir noteikta citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā Latvijas Republikas nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu noteikumus.
"Pastāvīgo pārstāvniecību reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā pēc tās noteiktās saimnieciskās darbības vietas."
Saskaņā ar nodokļu konvencijās noteikto līgumslēdzējas valsts uzņēmuma peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā līgumslēdzējā valstī (Latvijā), izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņu var aplikt ar nodokļiem otrā valstī, bet tikai to peļņas daļu, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.
Grāmatvedība
Uz pastāvīgajām pārstāvniecībām attiecas likums „Par grāmatvedību”. Šī likuma 2. panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.
Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem.
Par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Pastāvīgajā pārstāvniecībā tā ir persona, kura pilnvarota pārstāvēt ārvalsts komersantu (nerezidentu) darbībās, kas saistītas ar pastāvīgo pārstāvniecību.
Grāmatvedības reģistros par vērtības mēru jālieto Latvijas Republikas naudas vienība – lati un santīmi. Grāmatvedības reģistri ir jākārto latviešu valodā, bet, ja saimnieciskajos darījumos piedalās ārvalstu juridiskā vai fiziskā persona, tad, pusēm vienojoties, var lietot arī otru, šai personai un revidentiem pieņemamu valodu. Ja ierakstos lietoti kodi, saīsinājumi, atsevišķi burti vai simboli, tiem ir jādod skaidrojums.
Grāmatvedības reģistrus kopā ar attaisnojuma dokumentiem jāglabā Latvijas teritorijā.
Gada pārskats
Gada pārskata likums uz pastāvīgajām pārstāvniecībām neattiecas. Pastāvīgās pārstāvniecības ievēro likumā „Par grāmatvedību” noteiktos nosacījumus.
Pārskata gads aptver 12 mēnešus, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Citāds pārskata gada sākums un beigas var būt tikai tad, ja to nosaka pastāvīgās pārstāvniecības ārvalsts komersanta lēmums. Jaunizveidota uzņēmuma pirmais pārskata gads var aptvert īsāku vai garāku laika posmu, bet ne vairāk par 18 mēnešiem. Pārskata gadu var mainīt. Pārskata gada maiņa ir jāpamato un jāsniedz attiecīgi paskaidrojumi par to gada pārskata pielikumā. Ja tiek mainīts jau esoša uzņēmuma pārskata gada sākums, pārskata gads nedrīkst būt garāks par 12 mēnešiem.
"Grāmatvedības reģistri ir jākārto latviešu valodā, bet, ja saimnieciskajos darījumos piedalās ārvalstu juridiskā vai fiziskā persona, tad, pusēm vienojoties, var lietot arī otru, šai personai un revidentiem pieņemamu valodu."
Pastāvīgai pārstāvniecībai gandrīz vienmēr ir citāds pārskata gada sākums un beigas. Tās pārskata gada sākums sākas no reģistrācijas brīža VID un beidzas pēc projekta nodošanas, kas parasti nav ilgāk par 18 mēnešiem. Jauns uzņēmums (pastāvīgā pārstāvniecība) var mainīt pārskata gadu atbilstoši projekta ilgumam, kas nevar pārsniegt 18 mēnešus. Ja pirmais pārskata gads jau ir bijis (nodots gada pārskats), tad turpmāk pārskata gads ilgāk par 12 mēnešiem būt nedrīkst.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
Pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu nosaka un nodokļa nomaksu veic Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumos Nr. 587 „Nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanas un nodokļa maksāšanas kārtība” noteiktajā kārtībā.
UIN deklarācija
Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic grāmatvedības uzskaiti, sastāda bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Pastāvīgā pārstāvniecība patstāvīgi sastāda taksācijas perioda nodokļa deklarāciju un iesniedz to Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc reģistrācijas vietas. Nodokļa deklarāciju pastāvīgā pārstāvniecība iesniedz vienlaikus ar bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu četru mēnešu laikā pēc taksācijas perioda beigām. Ja pastāvīgā pārstāvniecība izbeidz darbību pirms taksācijas perioda beigām, tā iesniedz nodokļa deklarāciju, bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu 30 dienu laikā pēc darbības izbeigšanas.
Taksācijas periods
Taksācijas periods ir laika posms (gads, mēnesis u.c.), par kuru tiek aprēķināts nodoklis.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums nenosaka taksācijas periodu, jo šo nodokli maksā atbilstoši uzņēmuma vadības noteiktajam gada pārskata periodam. UIN deklarāciju pastāvīgā pārstāvniecība iesniedz vienlaikus ar bilanci un peļņas un zaudējumu aprēķinu. Pēc peļņas/ zaudējuma aprēķina tiek noteikts apliekamais ienākums un aprēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis.
UIN likme
Saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3. panta otro daļu attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs šīs pārstāvniecības patstāvīgi gūtais apliekamais ienākums. Nodoklis ir 15 procenti no šā apliekamā ienākuma.
Turpmāk vēl.
