SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
06. maijā, 2009
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
1
6
1
6

Komandītsabiedrība un ienākuma nodokļi

Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Komandīts var prasīt viņam pienākošās peļņas daļas izmaksu, izņemot gadījumu, kad viņa kapitāla daļa attiecībā uz noteikto ieguldījuma summu ir samazinājusies zaudējumu rezultātā vai arī samazinātos viņam pienākošās peļņas daļas izmaksas rezultātā.

Komandītsabiedrība Latvijā ir salīdzinoši maz izplatīta uzņēmējdarbības forma. Tāpēc šādu uzņēmumu grāmatveži ar neskaidrām situācijām, piemēram, nodokļu maksāšanā, saskaras pat biežāk nekā citu organizatorisko veidojumu pārstāvji.

Kas ir komandītsabiedrība?

Komandītsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota.

Komandītsabiedrībai piemērojami Komerclikuma vispārējie noteikumi par pilnsabiedrību, ja nav noteikts citādi.

Kontroles tiesības

Komandītam ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt rakstveida pārskatu par sabiedrības mantas stāvokli un pārbaudīt tā pareizību, ieskatoties sabiedrības grāmatvedības un citos dokumentos.

Pamatojoties uz komandīta attiecīgu prasību, tiesa var izprasīt no sabiedrības rakstveida pārskatu par sabiedrības mantas stāvokli (bilances un gada pārskata norakstu), kā arī sabiedrības grāmatvedības un citu dokumentu uzrādīšanu, ja tam ir svarīgs iemesls.

Peļņa un zaudējumi

Sabiedrības peļņa un zaudējumi tiek noteikti katra pārskata gada beigās, pamatojoties uz sabiedrības gada pārskatu, ko apstiprina sabiedrības biedri.

Sabiedrības peļņa un zaudējumi tiek sadalīti biedriem proporcionāli viņu ieguldījuma (kapitāla) daļām sabiedrībā. Katram sabiedrības biedram aprēķināto peļņas daļu pievieno viņa ieguldījuma (kapitāla) daļai, turpretī zaudējumu gadījumā viņa ieguldījuma (kapitāla) daļu samazina par aprēķināto zaudējumu daļu.

Ja sabiedrības biedrs līdz peļņas sadalei nav iemaksājis savu ieguldījumu, ko viņam vajadzēja iemaksāt saskaņā ar sabiedrības līgumu, tas kopā ar procentiem tiek ieturēts no biedram pienākošās peļņas daļas.

Sabiedrības peļņas daļa, kas pienākas komandītam, tiek pieskaitīta viņa kapitāla daļai, līdz tā sasniedz noteiktā ieguldījuma summu.

Komandīts piedalās zaudējumos tikai savas kapitāla daļas un sava vēl neveiktā ieguldījuma apmērā.

Peļņas daļas izmaksa

Komandīts var prasīt viņam pienākošās peļņas daļas izmaksu, izņemot gadījumu, kad viņa kapitāla daļa attiecībā uz noteikto ieguldījuma summu ir samazinājusies zaudējumu rezultātā vai arī samazinātos viņam pienākošās peļņas daļas izmaksas rezultātā.

Komandītam nav pienākuma atdot viņam izmaksāto peļņas daļu sakarā ar turpmākajiem sabiedrības zaudējumiem.

Komandīta atbildības apjoms

Pēc sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā komandīta atbildības apjoms attiecībā uz sabiedrības kreditoriem nosakāms atbilstoši komercreģistrā ierakstītajai viņa ieguldījuma summai.

Sabiedrības biedru vienošanās, saskaņā ar kuru komandīts tiek atbrīvots no ieguldījuma izdarīšanas vai ieguldījuma izdarīšana tiek atlikta, nav spēkā attiecībā uz kreditoriem.

"Komandīts piedalās zaudējumos tikai savas kapitāla daļas un sava vēl neveiktā ieguldījuma apmērā."

Ciktāl komandīta ieguldījums ir viņam atmaksāts, tas attiecībā uz sabiedrības kreditoriem uzskatāms par neizdarītu. Šis noteikums ir spēkā arī tad, ja komandītam tiek izmaksāta peļņas daļa laikā, kad viņa ieguldījuma (kapitāla) daļa attiecībā pret izdarītā ieguldījuma summu ir samazinājusies zaudējuma rezultātā vai arī ciktāl viņa ieguldījuma (kapitāla) daļa attiecībā pret noteikto ieguldījuma summu ir samazinājusies peļņas daļas izmaksas rezultātā.

Komandīta atbildība, iestājoties personālsabiedrībā

Ja pastāvošā personālsabiedrībā iestājas komandīts, viņš atbild par tām sabiedrības saistībām, kuras radušās pirms viņa iestāšanās.

Vienošanās, kas ir pretēja, nav spēkā attiecībā uz trešajām personām.

Ieguldījuma samazinājums

Komandīta ieguldījuma samazinājums, kamēr tas nav ierakstīts komercreģistrā, nav spēkā attiecībā uz kreditoriem. Komandīta ieguldījuma samazinājums neattiecas uz kreditoru, kura prasījums radies pirms ieguldījuma samazinājuma ierakstīšanas komercreģistrā.

Pieteikums par ieguldījuma grozījumu ierakstīšanu komercreģistrā

Ieguldījuma palielinājums vai samazinājums piesakāms ierakstīšanai komercreģistrā. Šo pieteikumu ir pienākums parakstīt visiem sabiedrības biedriem.

Komandīta atbildība pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā

Ja sabiedrība ir uzsākusi savus darījumus pirms tās ierakstīšanas komercreģistrā, katrs komandīts, kurš piekritis darījumu uzsākšanai, atbild kā komplementārs par sabiedrības saistībām, kas radušās pirms sabiedrības ierakstīšanas komercreģistrā, izņemot gadījumu, kad kreditoram bija zināma viņa kā komandīta dalība sabiedrībā.

Ja komandīts iestājas pastāvošā personālsabiedrībā, iepriekš minētie noteikumi attiecīgi piemērojami tām sabiedrības saistībām, kuras radušās laikā starp viņa iestāšanos un viņa kā komandīta ierakstīšanu komercreģistrā.

Grāmatvedība

Komandītsabiedrība ievēro likuma „Par grāmatvedību” noteiktās prasības un kārto grāmatvedību tieši tāpat kā citas komercsabiedrības.

Gada pārskats

Par katru pārskata gadu sastāda gada pārskatu, kura struktūra, apjoms un saturs, kā arī sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtība noteikta Gada pārskatu likumā.

Pārskata gads aptver 12 mēnešus, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Citāds pārskata gada sākums un beigas var būt tikai tad, ja to nosaka personālsabiedrības līgums.

Pārskata gadu var mainīt. Pārskata gada maiņa ir jāpamato un jāsniedz attiecīgi paskaidrojumi par to gada pārskata pielikumā.

Jaunizveidota uzņēmuma pirmais pārskata gads var aptvert īsāku vai garāku laika posmu, bet ne vairāk par 18 mēnešiem.

Ja tiek mainīts jau esoša uzņēmuma pārskata gada sākums, pārskata gads nedrīkst būt garāks par 12 mēnešiem.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Personālsabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) nemaksā patstāvīgi. Katrs personālsabiedrības biedrs maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli par tam pienākošos personālsabiedrības apliekamā ienākuma daļu.

Personālsabiedrība sagatavo un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par attiecīgo taksācijas periodu, norādot tajā arī informāciju par personālsabiedrības biedriem.

Personālsabiedrības biedri - rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības –, pamatojoties uz personālsabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, iekļauj uz sevi attiecināto personālsabiedrības ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu vai zaudējumu daļu savā uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā, attiecīgi koriģējot apliekamo ienākumu, bet, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam savu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, pielikumā pievieno personālsabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, gada finanšu pārskatus un personālsabiedrības apliecinājumu par katram biedram piederošo personālsabiedrības ieguldījuma daļas lielumu.

"Katrs personālsabiedrības biedrs maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli par tam pienākošos personālsabiedrības apliekamā ienākuma daļu."

Personālsabiedrība ietur ienākuma nodokli no personālsabiedrības ienākuma daļas, kas pienākas personālsabiedrības biedram - nerezidentam un apliekama ar nodokli, piemērojot uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam šajā likumā noteikto likmi vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam - likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto likmi (15% no saimnieciskās darbības), un iemaksā to budžetā 15 dienu laikā pēc personālsabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanas.

No rezidenta fiziskas personas nodokli izmaksas vietā neietur. Rezidents saņemto ienākumu deklarē un aprēķina pats.

Summas izmaksātājam ir jāveic izmaksu un ieturēto nodokļu grāmatvedības uzskaite un jāiesniedz pārskati Valsts ieņēmumu dienestam un naudas saņēmējam.

Ja summas izmaksātājs nav ieturējis un iemaksājis budžetā nodokli šā likuma 24. panta pirmajā un 1.1 daļā noteiktajā termiņā, tas ir atbildīgs saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevā” un citiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka administratīvo un kriminālo atbildību.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) un arī Latvijas nodokļu maksātāja ar nodokli apliekamais ienākums ir ienākums no Latvijas Republikā reģistrētas personālsabiedrības.

Nodokļa likme, ko maksā no saimnieciskās darbības ienākuma, ir 15 procenti.

Deklarācija ir jāiesniedz obligāti, jo darbība un piedalīšanās komandītsabiedrības peļņas gūšanā uzskatāma par saimniecisko darbību.

Fiziskām personām gūto ienākumu no komandītsabiedrības un nerezidenta gadījumā arī ieturēto nodokli faktiski būtu jāuzrāda deklarācijas D31 pielikumā „Ienākumi no saimnieciskās darbības, ja nodokļa maksātāji kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā”. Tieši tāpat kā juridiskas personas to uzrāda UIN deklarācijā pie apliekamā ienākuma vai zaudējumiem.

Tā kā juridiskām personām ir tiesības segt zaudējumus no komandītsabiedrības, tad šajā gadījumā, ievērojot nediskriminācijas principu, fiziskai personai ir tieši tādas pašas tiesības. Atšķiras tikai formas.

Nerezidentam nodokli ietur izmaksas vietā ienākuma izmaksātājs, bet rezidents šo nodokli aprēķina un budžetā iemaksā pats.

Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem, kas apliecina nodokļa iemaksāšanu budžetā, iesniedzama VID teritoriālajai iestādei pēc maksātāja dzīvesvietas ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1. aprīlī. Nerezidents to iesniedz VID teritoriālajai iestādei pēc ienākuma izmaksātāja atrašanās vietas.

Paziņojumi

Komandītsabiedrība, kas izmaksā fiziskai personai ienākumus, kuri ir saistīti ar tā saimniecisko darbību, vai citus ienākumus, kuri nav atbrīvoti no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet no kuriem saskaņā ar likuma normām nodokli izmaksas brīdī neietur, nosūta VID teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas „Paziņojumu par fiziskai personaiizmaksātajām summām”, kas noteikts Ministru kabineta 2008. gada 25. augusta noteikumos Nr. 677 „Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem”, līdz nākamā gada 1. februārim.

Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nenosaka iesniegt par nerezidentam ieturēto nodokli no komandītsabiedrības apliekamā ienākuma MK 2006. gada 29. septembra noteikumu Nr. 793 5. pielikumu. Tomēr šī pārskata iesniegšana uzskatāma par loģisku atskaites uzrādīšanu Valsts ieņēmumu dienestā par nerezidenta Latvijā gūto apliekamo ienākumu. Bet, kamēr nodokļu normatīvajos aktos nav izdarīti grozījumi, pārskats ir brīvprātīgs.

Komandītsabiedrība, kas izmaksājusi fiziskajai personai – nerezidentam - tādus ienākumus, no kuriem saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nodoklis ieturams izmaksas vietā, izsniedz nerezidentam apliecinājumu par Latvijas Republikā taksācijas gadā no attiecīgā ienākumu izmaksātāja gūtajiem ienākumiem un par tiem samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. (29.09.2006. MK noteikumu Nr. 793 7. pielikums.) Nodokļa ieturēšanu no nerezidenta komandītsabiedrībā gūtā apliekamā ienākuma nosaka likums „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Tā kā cita dokumenta nav, ar ko nerezidentam apliecināt savu gūto ienākumu, un nav arī cita kārtība, tad var ieteikt vienīgi aizpildīt un izsniegt tam 7. pielikumu.

Ja nepieciešams, apliecinājumu apstiprina VID teritoriālā iestāde, iepriekš pārbaudot apliecinājumā sniegto informāciju un aizpildot apliecinājuma piekto daļu.

(Komerclikums, likums “Par grāmatvedību”, Gada pārskatu likums, likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, Ministru kabineta 2009.  gada 17. februāra noteikumi Nr. 149 „Noteikumi par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību”)

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI