RAPLM valsts sekretāra vietnieks Artis Stucka skaidro, ka praksē pašvaldību pirmpirkumu tiesības nedarbojas pietiekami labi. “Bieži vien pirmpirkuma tiesību procedūra kavē uzņēmējdarbību, jo tā prasa ilgāku laiku. Tas var būt mēneša jautājums, kura laikā tiek nokārtotas formalitātes, taču uzņēmējs savu darījumu vēlas veikt šodien un tūlīt,” viņš piebilst.
Pašvaldībai jāpiedāvā visi īpašumi
Valsts sekretāra vietnieks skaidro piedāvāšanas kārtību. “Ja tiek atrasts pircējs, kuram vēlas pārdot nekustamo īpašumu, tiek sastādīts līgums, pirms kura parakstīšanas abas puses to iesniedz pašvaldībā, kur savukārt 20 dienu laikā tiek izvērtēts, vai šis nekustamais īpašums pašvaldībai ir nepieciešams funkciju izpildei. Atbilstoši lēmumam tiek izsniegta izziņa.” Artis Stucka norāda, ka pagaidām pašvaldībai pirmpirkumā jāpiedāvā visi tās teritorijā esošie pārdodamie īpašumi, taču perspektīvā šis piedāvājums būs jāizvērtē atbilstoši izveidotajam sarakstam.
Valsts sekretāra vietnieks norāda, ka pirmpirkuma tiesības ir neefektīvas arī tādā ziņā, ka visi zina, kā tās apiet.
"Pašvaldībai būs jāizpēta sava teritorija un teritoriālajā plānojumā jānosaka tās teritorijas, kuras atsavinot pašvaldība iegādāsies uz pirmpirkuma tiesību pamata."
Artis Stucka piebilst, ka TM izvēlējusies vienkāršāko ceļu, kā pirmpirkuma tiesības padarīt efektīvākas – atcelt pašvaldībām pirmpirkuma tiesības, tādējādi pašvaldība īpašuma pirkšanā piedalās kā vienkārša tirgus dalībniece. Tomēr reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs un tieslietu ministrs tikšanās laikā vienojušies, ka normatīvajos aktos varētu paredzēt: vietējām pašvaldībām ir pirmpirkuma tiesības šādos gadījumos, ja pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek atsavināts nekustamais īpašums un tas nepieciešams jaunu pašvaldības infrastruktūras un ar citu pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītu objektu būvniecībai un uzturēšanai.
Jānosaka “pirmpirkuma tiesību” teritorija
Tātad pašvaldības teritorijas plānojumā tiks noteiktas tās teritorijas, kuras ir nepieciešamas normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei. Šādas izmaiņas novērstu to, ka privātpersonām jāgriežas pašvaldībā ik reizi, lai piedāvātu izmantot nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības.
Artis Stucka skaidro, ka šis vienkāršošanas process nozīmīgas izmaiņas privātpersonu dzīvē neieviesīs, tas vairāk attieksies tieši uz pašvaldību darbību. “Pašvaldībām būs daudz vairāk jāpiestrādā pie tā, lai tās varētu izmantot šīs pirmpirkuma tiesības,” viņš iezīmē aptuveno šī procesa koncepciju. “Pašvaldībai būs jāizpēta sava teritorija un teritoriālajā plānojumā jānosaka tās teritorijas, kuras atsavinot pašvaldība iegādāsies uz pirmpirkuma tiesību pamata. Tātad zemesgrāmatā šo teritoriju zemes īpašumiem tiks uzlikts apgrūtinājums, tādējādi pašvaldība varēs īstenot pirmpirkuma tiesības iegādāties nekustamo īpašumu.”
Artis Stucka piebilst, ka līdzīgs mehānisms darbojas arī valsts pirmpirkuma tiesību aspektā, kas attiecas uz kultūras pieminekļu atsavināšanu. Viņš teic, ka pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanas vienkāršošana liktu pašvaldībām plānot savu attīstību un teritoriju: “Tā ir iespēja rūpīgi plānot savu darbību uz priekšu, nevis izmantot pirmpirkuma tiesības un tikai tad domāt, ko uz šīs zemes celt vai kā to izmantot.”
"Darbs pie grozījumu izstrādes varētu sākties tad, kad būs notikušas pašvaldību vēlēšanas,– nākamā gada otrajā pusē."
Valsts sekretāra vietnieks norāda, ka neatbalsta TM pozīciju, kas paredz pašvaldību atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām. Viņš ir pārliecināts, ka pašvaldības pirmpirkuma tiesības vajadzētu saglabāt: “Pašvaldību pirmpirkuma tiesības ir pastāvējušas gadsimtiem ilgi, to galvenā būtība ir tāda, ka pašvaldībai ir tiesības izvēlēties un iegādāties īpašumu, kas tiek pārdots attiecīgajā administratīvajā teritorijā, pašvaldības iedzīvotāju labā. Pirmpirkuma tiesības paredz, ka es kā pārdevējs pārdodu savu īpašumu par līgumā noteiktu summu, un pēc būtības taču ir vienalga, kas nopērk manu īpašumu – privātpersona vai pašvaldība, varbūt vienīgi kaut kādā mērā tiek ierobežots pircējs, taču, ņemot vērā to, ka sabiedrības intereses ir nostādītas augstāk par individuālajām interesēm, tad šis ierobežojums ir pieņemams.”
Procedūra noteikti jāvienkāršo
Valsts sekretāra vietnieks vienīgi ir vienisprātis ar TM par to, ka pirmpirkuma tiesību izmantošanas process ir sarežģīts. RAPLM Juridiskā departamenta direktore Kristīne Jaunzeme uzsver, ka RAPLM nav diskutējusi ar TM par to, vai atteikties vai neatteikties no pašvaldību pirmpirkumu tiesībām, bet gan par to, kā to efektīvāk izmantot: “Galvenā problēma, ko mēs redzam un ko min arī Tieslietu ministrija, ka privātpersonām ik reizi ir jāvēršas pašvaldībā, kad vēlas pārdot savu īpašumu, un jāgaida šīs 20 dienas, kurās pašvaldība lemj par īpašuma nepieciešamību.”
Viņa norāda: galvenā izmaiņu ideja būtu tāda, ka pašvaldību teritoriālajā plānojumā tiktu paredzēts, kuri īpašumi ir potenciāli vajadzīgi funkciju veikšanai un gadījumi, kad pašvaldība uzskata, ka šie īpašumi ir nepieciešami. “Tas tiktu īstenots tādā veidā, ka būtu vienpusējs nostiprinājuma lūgums zemesgrāmatā – būtu ieraksts zemesgrāmatā, ka pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības, un tā privātpersona, kurai pieder pašvaldības funkciju veikšanai nepieciešamais nekustamais īpašums, zinātu, ka jāiet pie pašvaldības, ja tā vēlas pārdot savu īpašumu. Tādējādi tas vairs nebūtu jādara jebkurai privātpersonai, kas vēlas veikt darījumu ar savu nekustamo īpašumu,” teic Kristīne Jaunzeme un piebilst, ka vēl nozīmīgas izmaiņas saistītas ar to, ka tiek “sašaurināti” tie gadījumi, kad pašvaldība var lemt par to, ka īpašums ir nepieciešams: “Ņemot vērā to, ka pašvaldībām ir plašas funkcijas, tad nevar teikt, ka pirmpirkuma tiesības ir jebkādu funkciju īstenošanai, bet, piemēram, tādu pašvaldības funkciju veikšanai, kas saistītas ar jaunu infrastruktūras objektu būvniecību.”
Artis Stucka norāda, ka līdz tam, lai tiktu īstenotas pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanas izmaiņas, ir ejams garš ceļš. “Sākumā tas jāietver politikas plānošanas dokumentos. Tajos tiks paredzēts sagatavot grozījumus, kuri jāveic likumā “Par pašvaldībām”, tad jāizdod Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentēs šo procedūru.” Viņš piebilst, ka “darbs pie grozījumu izstrādes varētu sākties tad, kad būs notikušas pašvaldību vēlēšanas,– nākamā gada otrajā pusē”.
Valsts sekretāra vietnieks Artis Stucka piezīmē, ka vērība jāpievērš arī tam, kā labāk, izstrādājot teritoriālo plānojumu, atrunāt teritoriālā plānojuma papildinājumus.
