Valsts kompensāciju ir tiesīgas saņemt personas, kuras Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atzītas par cietušajiem tīšos vardarbīgos noziedzīgos nodarījumos.
Pirmkārt, ja noziedzīgais nodarījums bijis vērsts pret personas dzīvību vai veselību un ir iestājusies personas nāve. Šajā gadījumā par cietušajiem var tikt atzīti noslepkavotās personas vīrs, sieva, vecāki, bērni, mazbērni, māsas, brāļi. To nosaka izmeklētājs, prokurors vai tiesa. „Retos gadījumos vienā noziedzīgā nodarījumā atzīst divus cietušos. Teiksim, ja nogalināts tēvs, par cietušajiem var atzīt sievu un bērnu,” skaidro JPA direktora padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ruta Siliņa.
Otrkārt, ja personai tīši nodarīti smagi miesas bojājumi vai izdarīts dzimumnoziegums.
Treškārt, ja personai tīši nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi.
Kompensāciju iespējams saņemt arī tad, ja vainīgais vai viņa līdzdalībnieks nav noskaidroti. Valsts kompensācijai cietušajiem var pieteikties jau, tiklīdz ir piešķirts cietušās personas statuss, tas nozīmē, ka nav nepieciešams gaidīt līdz tiesai.
Tomēr kompensācija pienākas ne visās krimināllietās cietušajiem. Kompensāciju neizmaksā personām, kas cietušas noziedzīgos nodarījumos, kas izdarīti aiz neuzmanības, piemēram, par ceļu satiksmes negadījumā gūtajām traumām. Arī, ja cilvēku sakož suns, un tas nav bijis speciāli uzrīdīts, kompensāciju nemaksā. Kā arī, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā gūti viegli miesas bojājumi.
Kompensāciju apmērs
Lai saņemtu kompensāciju, cietušajam jāaizpilda valsts kompensācijas pieprasījuma tipveida veidlapa un klāt jāpievieno:
* procesa virzītāja izziņa, ja kriminālprocess nav pabeigts;
* spēkā stājušos galīgo procesa virzītāja nolēmums, ja kriminālprocess ir pabeigts, un izpildu dokumenta kopija, ja atlīdzinājums par vardarbīga noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto kaitējumu nav izpildīts vai izpildīts nepilnīgi.
Veidlapa pieejama Juridiskās palīdzības administrācijas klientu pieņemšanas centrā, JPA interneta mājaslapā www.jpa.gov.lv vai pie procesa virzītāja (policija, prokuratūra vai tiesa).
Valsts kompensācijas pieprasījums jāiesniedz gada laikā pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo. Tas nozīmē, nevis kopš nozieguma brīža, bet gan no brīža, kad piešķirts cietušā statuss.
JPA 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas pieņem lēmumu par valsts kompensācijas izmaksāšanu vai atteikumu to izmaksāt likumā noteiktajos gadījumos. Ja saņemti visi nepieciešamie dokumenti un ja lēmums būs pozitīvs, viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas izmaksās kompensāciju. „Bet praksē tas notiek ātrāk, nevelkam garumā, jo saprotam, ka cilvēkiem šis materiālais atbalsts ir nepieciešams,” piebilst R. Siliņa.
Kompensācijas maksimālais apmērs šobrīd ir noteikts piecu minimālo mēneša darba algu (šogad tā ir 160 lati) apmērā. Kompensācijas apmērs atkarīgs no noziedzīgā nodarījuma smaguma. Jāpiebilst, ka, izvērtējot kompensācijas apmēru, netiek vērtēts cietušā materiālais stāvoklis.
Kompensāciju saņem:
100 procentu apmērā (Ls 800), ja iestājusies personas nāve;
70 procentu apmērā (Ls 560), ja cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi vai aizskarta cietušā dzimumneaizskaramība;
50 procentu apmērā (Ls 400), ja cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi.
No valsts kompensācijas nodokļi netiek ieturēti.
Jāņem vērā, ka, ja cietušais no noziedzīgā nodarījuma izdarītāja vai līdzdalībnieka ir saņēmis kompensāciju par nodarīto kaitējumu un to pierāda maksājumu apliecinošs dokuments, valsts kompensācijas apmēru samazina atbilstoši jau saņemtajai kompensācijai. Ja no vainīgās personas saņemtā kompensācija ir lielāka par valsts noteikto, tad valsts kompensāciju neizmaksā.
Juridiskā palīdzība
Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība paredzēta trūcīgām un maznodrošinātām personām un personām, kuras atrodas īpašā situācijā (piemēram, valsts vai pašvaldības apgādībā) vai to materiālā stāvokļa dēļ nevar nodrošināt savu tiesību aizsardzību.
Ja personai nav trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss, būtu izvērtējama īpašās situācijas vai materiālā stāvokļa atbilstība juridiskās palīdzības saņemšanai. Normatīvie akti šajā gadījumā paredz, ka personas ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nevar būt lielāki par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu un tai nav kustamu vai nekustamu īpašumu, no kuriem iespējams gūt ienākumus.
Būtiski, ka par katru personu, kas ir juridiskās palīdzības pieprasītāja apgādībā, viņa ienākumi var būt lielāki par 50% no minimālās mēnešalgas. Tas nozīmē, ja apgādībā ir viena persona, lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību, mēneša ienākumi šobrīd drīkst būt līdz 240 latiem, ja divas – 320 latiem, bet ja trīs apgādībā esošas personas – līdz 400 latiem bruto.
Lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību, jāaizpilda tipveida iesniegums un jāpievieno dokumentu kopijas – izziņa par trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu (ja tāds piešķirts) vai ienākumus apliecinoši dokumenti (VSAA izziņas „Par apdrošinātās personas iemaksām pēdējo 3 mēnešu laikā” un „Par pensijas, pabalsta, atlīdzības izmaksu”) un citu dokumentu kopijas, kas saistītas ar strīdus raksturu, lietas virzību u.c. (piemēram, laulības apliecības kopiju, ja juridiskā palīdzība nepieciešama laulības šķiršanai; bērna dzimšanas apliecības kopija, ja jautājums saistīts ar paternitāti, uzturlīdzekļu noteikšanu vai tā apjoma maiņu; īres līguma kopija – ja ar dzīvokli saistītas problēmas utt.).
Juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu un informāciju par veidlapas aizpildīšanu var saņemt Juridiskās palīdzības administrācijā un pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā ir personas dzīvesvieta. Pieprasījuma veidlapa un informācija par tās aizpildīšanu tiek sniegta bez maksas.
Tuvāk mājām
Aizpildīto pieteikumu un tam klāt pievienotos dokumentus var nosūtīt pa pastu – nav nepieciešams doties uz Rīgu, lai tos iesniegtu personīgi. Savukārt, piešķirot juridisko palīdzību un nosūtot pie advokāta vai jurista, JPA ņem vērā personas dzīvesvietu – nosūta pie tā juridiskās palīdzības sniedzēja, kura prakses vieta ir iespējami tuvāk juridiskās palīdzības saņēmēja dzīvesvietai. To, kurš tieši advokāts vai jurists sniegs konkrēto juridisko palīdzību, izlemj administrācija, vienojoties ar juridiskās palīdzības sniedzēju.
Lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt JPA paziņo rakstveidā, nosūtot to uz personas norādīto adresi. „Nosūtām klientam ziņu, pie kura advokāta, kur un cikos jāierodas. Ja klients norādītajā laikā nevar ierasties, būtu labi, ja mūs par to savlaicīgi informētu. Tad ir iespējams vienoties par citu laiku,” norāda R. Siliņa. „Savukārt, ja klientam ir iepriekš zināms konkrēts laiks, kad viņam būs nepieciešama juridiskā palīdzība, vajadzētu pie mums vērsties divus mēnešus iepriekš, citādi var arī nepagūt nokārtot visas formalitātes.”
Valsts nodrošināto juridisko palīdzību piešķir civillietās un administratīvajās lietās, bet noziegumos cietušajiem – arī krimināllietās. Vienas lietas ietvaros persona var saņemt:
- juridiskas konsultācijas – ne vairāk kā trīs stundas;
- palīdzību juridisku (procesuālu) dokumentu sagatavošanā – ne vairāk kā trīs dokumentus);
- pārstāvību tiesā – ne vairāk kā 40 stundas.
Uzziņai
Iesniegumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam var nosūtīt arī pa pastu Juridiskās palīdzības administrācijai Brīvības gatvē 214, Rīga, LV-1039.
Bezmaksas tālrunis iedzīvotājiem – 80001801.
