2006. gada 15. februārī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un direktīvas 76/150/EEK atcelšanu. Tā kā iepriekšminētās direktīvas ir jāpārņem nacionālā likumdošanā, Veselības ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu „Noteikumi par peldvietas ūdens monitoringu, kvalitātes novērtēšanu, klasificēšanu un peldvietu ūdens aprakstiem” (turpmāk – noteikumu projekts).
"Peldvietu ūdens paraugi laboratoriskai izmeklēšanai tiek ņemti reizi divās nedēļās."
Noteikumu projekts nosaka peldvietu ūdens monitoringa prasības un tā veikšanas kārtību, kā arī peldvietu ūdens kvalitātes novērtēšanas un klasificēšanas principus, prasības peldvietu ūdens aprakstiem, kārtību, kādā informācija pieejama sabiedrībai, kā arī veicamos pasākumus peldvietu ūdens kvalitātes nodrošināšanai un cilvēku veselības aizsardzībai. Šo prasību ievērošana nodrošinās peldētāju drošību pret saslimstību ar infekcijas slimībām, kā arī noteikumu būtība ir sasniegt augstākminēto Eiropas Savienības direktīvu prasības par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību un to peldvietu ūdeņu skaitu, kas tiek klasificēti kā „izcilas vai „labas” kvalitātes ūdeņi, palielināšanu.
Noteikumu projekta izpildi nodrošinās valsts aģentūra „Sabiedrības veselības aģentūra” (turpmāk – Aģentūra), kura saskaņā ar peldvietu ūdens monitoringa kalendāru no 15.maija līdz 15.septembrim (peldsezona) veic peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu, ņemot peldvietu ūdens paraugus novērojumu vietās, kur uzturas liels peldētāju skaits vai ir paredzams lielākais piesārņojuma risks saskaņā ar peldvietu ūdens aprakstu. Tāpat papildus tiks veikti vizuāli zilaļģu izplatīšanās novērojumi, lai savlaicīgi konstatētu ūdens „ziedēšanu” un ar to saistīto peldētāju veselības apdraudējumu; vizuāli novērojumi, lai konstatētu jebkura veida peldvietu ūdens piesārņojumu ar peldošiem un citiem atkritumiem, piemēram, naftas produktiem, stiklu, plastmasu, kā arī tādi novērojumi, kuru mērķis ir konstatēt piesārņojumu ar virsmas aktīvām vielām, par ko liecina ilgstoši noturīgas putas.
Interesanti, ka Aģentūra savā interneta mājas lapā plāno ievietot informāciju arī par plašākas sabiedrības iespējām iesaistīties peldvietu ūdens kvalitātes brīvprātīgo izpildītāju monitoringa veikšanā, veicot vizuālus peldvietu ūdens kvalitātes novērojumus, kā arī par iespējām piedalīties par no valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem monitorējamo peldvietu saraksta izveidošanā, pārskatīšanā un atjaunošanā. Aģentūras interneta mājas lapā paredzēts arī izveidot vietni, kur sabiedrība varēs sniegt ierosinājumus, uzdot jautājumus, izteikt piezīmes vai sūdzības par šo noteikumu prasību izpildi.
"Peldvietas īpašnieka pienākums ir izvietot peldvietā informāciju par ūdens kvalitāti, t.sk. par peldēšanās ierobežojumiem."
Izstrādātais MK noteikumu projekts „Noteikumi par peldvietu ūdens monitoringu kvalitātes novērtēšanu un klasificēšanu, peldvietu ūdens aprakstiem un sabiedrības informēšanu”pēc tā pieņemšanas valdībā tiks publicēts normatīvo aktu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, būs pieejams vortālā www.likumi.lv, Veselības ministrijas un valsts aģentūras „Sabiedrības veselības aģentūra” mājas lapā.
Taču kā sabiedrība tiek informēta par ūdens kvalitāti peldvietās jau šobrīd, kad tas ir aktuāli?
|
Par to – Sabiedrības veselības aģentūras Vides veselības daļas vadītājas vietniece Inna Orinska : Informācija par peldvietu ūdens kvalitāti sabiedrībai, kā arī peldvietas īpašniekam un Veselības inspekcijai (tāpat kā pagājušajā sezonā) tiek sniegta pēc testēšanas rezultātu izvērtēšanas un slēdziena par ūdens kvalitāti sagatavošanas. Sabiedrībai informācija tiek sniegta ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, peldvietas īpašniekam un Veselības inspekcijai – rakstiski. Informācija par peldvietu ūdens kvalitāti ir pieejama arī Aģentūras mājas lapā.
Kā varētu vērtēt ūdens kvalitāti sabiedriskajās peldvietās šajā sezonā?
Pagaidām būtisku izmaiņu, salīdzinot ar pagājušo sezonu, peldvietu ūdens kvalitātē neesam konstatējuši. Biežāk peldēšanās ierobežojumi mikrobioloģiskā piesārņojuma dēļ ir Rīgas un Rīgas rajona peldvietās. Konstatēts pirmais zilaļģu „ziedēšanas” gadījums – Kovšu ezerā Rēzeknē. Jāpiebilst, ka peldvietu ūdens paraugi laboratoriskai izmeklēšanai tiek ņemti reizi divās nedēļās.
Vai šogad jau bijusi saslimšanas gadījumi, peldoties publiskajās peldvietās?
Grupveida saslimšanas gadījumi saistībā ar peldvietu ūdens kvalitāti pēdējos 5 gados nav reģistrēti.
Vai konstatēti gadījumi, kad peldvietās nav izvietotas brīdinājuma zīmes par aizliegumu peldēties?
Aģentūra sniedz informāciju peldvietas īpašniekam par peldvietu ūdens kvalitāti. Peldvietas īpašnieka pienākums ir izvietot peldvietā informāciju par ūdens kvalitāti, t.sk. par peldēšanās ierobežojumiem. Minētās prasības izpildi kontrolē Veselības inspekcija. Mūsu rīcībā nav informācijas par gadījumiem, ka aizlieguma zīme netiek izvietota.
