To paredz grozījumi Saeimas Kārtības rullī, kurus Ministru Kabinets iesniedza Saeimā februāra beigās. Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas tiks papildināts ar jaunu nodaļu “Ministru kabineta locekļu ziņojumi”. Tā reglamentēs procedūru, kādā Ministru prezidents un ministri sniegs ziņojumus parlamentam par valdības paveikto un iecerēto.
Lai aizietu arī līdz sabiedrībai
Grozījumi ir premjera Ivara Godmaņa iniciatīva.
Ministru prezidents uzskata, ka tas stiprinās Satversmē noteikto parlamentāras, demokrātiskas pārvaldes iekārtu, ļaujot sabiedrībai un Saeimas deputātiem kā tiešajiem Ministru kabineta locekļu darba devējiem nepastarpināti saņemt informāciju un pārraudzīt Ministru kabineta darbu, norāda premjera pārstāvji.
Iniciatīva mērķēta uz to, lai maksimāli plašāk skaidrotu ministru darba plānus, ieceres, politikas, portālam LV.LV uzsvēra Ministru prezidenta padomnieks Krists Leiškalns. Līdz šim ministri un ministriju speciālisti regulāri apmeklējuši parlamentu, lai nozaru komisijās uzstātos ar ziņojumiem un atbildētu uz deputātu jautājumiem. Tagad ministri ziņos no Saeimas plenārsēžu zāles tribīnes. “Ar komisijām vien ir par maz,” secina Krists Leiškalns.
Pagaidām vēl nav precīzi skaidrs, cik bieži ministri uzstāsies ar ziņojumiem. “Skatīsimies, lai tas notiktu maksimāli regulāri.”
Atskaitoties Saeimai, ministri nodrošina arī sabiedrības informēšanu.
Ziņojumi Saeimā un debates par tiem dos iespēju ikvienam deputātam piedalīties valdības darba izvērtēšanā, cer premjera pārstāvji.
Kā portālam LV.LV pastāstīja Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, par likumprojektu debatēja visās partiju frakcijās, un to parakstīja visi deputāti.
Ministriem jau tā gana iespēju izteikties
“Mēs atbalstām šo iniciatīvu, iespējams, tā būs Godmaņa solītā saikne starp parlamentu un valdību,” portālam LV.LV pauda Saeimas deputāte Linda Mūrniece. “Taču ir būtiski, lai ziņojumi un debates būtu kvalitatīvi, nevis tikai formāli, kā tas reizēm ir bijis, kad ministri ierodas Saeimā”. Pēc viņas domām, jārunā gan par padarīto darbu, gan par strīdīgiem jautājumiem, piemēram, reģionālo reformu. “Nav vajadzības tērēt laiku uz pašsaprotamiem jautājumiem,” atzīst L.Mūrniece. Kā bijusī ministre, viņa neuzskata, ka ziņojumi no Saeimas tribīnes ministriem prasīs ievērojamu papildu laiku un pūles.
“Tā ir pārsteidzīga iecere un vērtēju to negatīvi,” savu nostāju pauda deputāts Kārlis Leiškalns. Pēc deputāta teiktā, nevienam citam jau tagad nav tik lielu iespēju uzstāties Saeimā kā tieši ministriem. Laikā, kad parlamentā tiek nodoti likumprojekti, ministrs var pieprasīt stundu ilgu uzstāšanos. Tāpat ministriem ir tiesības uzstāties parlamentā “ja ministram ir kas sakāms, viņam jānāk uz parlamentu un jāaizstāv likumprojekts, viņam ir pienākums atbildēt uz deputātu jautājumiem, pieprasījumiem, ministrs veselu stundu ārpus kārtas var komentēt valsts budžetu,” norāda Kārlis Leiškalns.
Turklāt jebkurām parlamentārajām debatēm jāseko rezultējošajai daļai, proti, balsojumam. Deputāts norāda: “Parlamentā tomēr nerunā bez rezultējošās daļas. Vai tiks balsots par ministru ziņojumiem? Un kādas sekas būs tam, ja tiks nobalsots negatīvi?”
Pēc deputāta teiktā, neraugoties uz to, ka ministriem arī patlaban ir iespēja aktīvi iesaistīties likumdošanas procesa apspriešanā Saeimā, viņi to nebūt nesteidzas izmantot. “Ja ministrs savā darba laikā šobrīd tik reti parādās parlamentā, tad viņam acīmredzot tas nav vajadzīgs,” piebilst K. Leiškalns.
“Svarīgi, vai šīs diskusijas būs konceptuālas, jo tādu parlamentā patlaban ir maz,” LV.LV norāda politologs Jānis Ikstens. Šis likumprojekts ir I.Godmaņa vēlme radīt lielāku caurredzamību gan starp parlamentu un valdību, gan sabiedrību un varu. “Ja šīs diskusijas būs formālas, tad tās būs bezjēdzīgas un tas šo ideju diskreditēs. Svarīgi arī, vai šīs diskusijas būs kārtējo reizi starp pozīciju un opozīciju, vai par patiesi konceptuāliem jautājumiem,” piebilst politologs.
