Sabiedrības apspriešanai nodots Valsts valodas politikas pamatnostādņu īstenošanas plāns turpmākajiem gadiem

Valsts valodas politikas mērķi

Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas plāns 2024.–2027. gadam (turpmāk – plāns) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (turpmāk – pamatnostādnes), kā arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteikto mērķu un uzdevumu izpildei turpmākajos četros gados.

Plānā iekļautie pasākumi ir formulēti, ievērojot valsts līmeņa attīstības plānošanas dokumentus, kas nosaka valsts valodas politikas virzību. Savukārt plānā izvirzītie mērķi atspoguļo integrētu skatījumu uz galvenajām valodas politikas attīstības prioritātēm.

Plašāk >>

• Valsts valodas politika

Plāna mērķis ir nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti, resursu attīstību un digitalizāciju, kā arī stiprinot sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas politikas īstenošanā.

Lai īstenotu valodas politikas attīstības virsmērķi, uzdevumus un pasākumus trijos savstarpēji saistītos valsts valodas politikas rīcības virzienos, ir izvirzīti trīs apakšmērķi:

• valsts valodas drošumspēja un ilgtspējīga attīstība;
• latviešu valodas vides paplašināšana un valodas resursu ilgtspēja;
• sabiedrības līdzdalība un atbildība valsts valodas noturībā.

Paredzēts, ka valsts valodas politika tiks īstenota trijos rīcības virzienos:

• Attīstība un drošumspēja

Šis virziens paredz nodrošināt zinātniskos un praktiskos resursus latviešu valodas izpētes ilgtspējai. Starp plānotajiem pasākumiem ir latviešu valodas situācijas Latvijā un diasporā izpēte, valodas politikas pētījumi kontekstā ar sabiedrības lingvistiskās uzvedības izpēti u. c. Tāpat iecerēts attīstīt akadēmisko latviešu valodu, latviešu terminoloģiju, terminradi kā zinātniskās darbības daļu. Cita starpā plānots atbalstīt un nostiprināt latgaliešu rakstu valodu, paplašināt latviešu valodas lietojuma vidi Braila rakstā, zīmju un vieglajā valodā, kā arī veicināt lībiešu valodas vitalitāti.

• Resursi un ilgtspēja

Ar šo virzienu paredzēts atbalstīt latviešu valodas speciālistu karjeras izaugsmi. Iecerēts nodrošināt latviešu valodas apguves un metodikas resursu daudzveidību, tai skaitā digitālu brīvas pieejas resursu izstrādi. Plānots paplašināt latviešu valodas apguves iespējas dažādām mērķgrupām, piemēram, bezdarbniekiem, Ukrainas civiliedzīvotājiem, ES, EEZ, Šveices konfederācijas un trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi apmetušies uz dzīvi Latvijā, bēgļiem un alternatīvā statusa ieguvējiem u. c. Tāpat šis virziens paredz pasākumus stratēģisko infrastruktūru latviešu valodas digitalizācijai izveidi. 

• Sabiedrības līdzdalība un atbildība

Šis virziens paredz pasākumu klāstu, lai nodrošinātu iespēju ikvienam pilnveidot latviešu valodas prasmi, radoši attīstīt un izkopt latviešu valodu ar literatūras un mākslas līdzekļiem, saglabāt un attīstīt Latvijas lingvistiskās vides reģionālo savdabību, veidot mērķtiecīgu saziņu ar sabiedrību par valodas lietojuma jautājumiem, iesaistīt jauniešus lingvistiskās vides veidošanā un latviešu valodas prestiža stiprināšanā u. c.

Plānā ietvertajiem 14 uzdevumiem un 61 pasākumam ir noteikti šādi sasniedzamie rezultāti:

• pieaugusi zinātniskā izcilība un ilgtspēja latviešu valodas un lībiešu valodas pētniecībā;
• latviešu valodas apguves un pilnveides iespēju daudzveidība;
• latviešu valodas lietojuma vides paplašināšanās.

Apzināti steidzami risināmie jautājumi

Valodai ir neatsverama loma kopīgās vērtībās balstītas sabiedrības pastāvēšanā.

Valoda ir ne tikai saziņas līdzeklis, bet arī būtisks kopienu vienojošs elements Latvijā un diasporā. Tā ataino kopīgo identitāti, vēsturi un kultūras vērtības, kas ir lingvistiskās pašapziņas pamatā.

Valodu konkurence pasaulē apliecina nepieciešamību stiprināt latviešu valodas pozīcijas, tostarp digitālajā pasaulē, un veicināt sabiedrības izpratni par šiem procesiem un lingvistiskās pašapziņas lomu valodu pilnvērtīgā funkcionēšanā.

Oficiālās valodas pastāvēšana un attīstība un valsts valodas politikas principu ievērošana ir arī valsts drošības komponenti.

Tas ir īpaši aktuāli šobrīd – laikā, kad globālo pārmaiņu ietekmē valodas pastāvēšanai un attīstībai nākas saskarties ar jauniem izaicinājumiem.

Krievijas īstenotais karš Ukrainā ir aktualizējis valodas kā instrumenta kādas tautas iznīcināšanā lietojumu.

Līdz ar to patlaban valodas politikā un ar to saistītajās jomās iezīmējas virkne jautājumu, kurus nepieciešams steidzami risināt:

• latviešu valodas kā modernas valodas tālāka attīstība;
• sistēmiska un konsekventa valsts valodas politikas ievērošana visās sabiedrības darbības un valodas lietojuma jomās (t. sk. pakalpojumu sfērā, sociālajā u. c. jomās), arī uzņēmumos darba vidē un saziņā ar klientiem, tostarp tīmekļvietnēs un sociālajos tīklos;
• Latvijas iedzīvotāju diskriminācijas novēršana darba tirgū, ja viņi nepārvalda krievu valodu (darba devēju prasība darbiniekiem prast krievu valodu nav saistīta ar reālo valodas situāciju un nav attaisnojama), kas ir īpaši būtiski jauniešu, diasporas pārstāvju un reemigrantu iespējām integrēties darba vidē;
• latviešu valodas pilnvērtīga apguve skolā;
• latviešu valodas apguves kursu piedāvājuma sistēmas pieaugušajiem uzlabošana, nodrošinot koordinētu, izsekojamu un pēctecīgu valsts valodas apguvi mūžizglītībā;
• latviešu valodas kā svešvalodas pedagogu regulāra tālākizglītošana un kvalitātes prasību izstrāde un ieviešana;
• latviešu valodas apguves metodikas un mācīšanas atbalsts diasporā;
• sabiedrības informēšanas un iesaistes pasākumi pozitīvas lingvistiskās attieksmes un pārliecības par latviešu valodas vērtību stiprināšanai, pozitīvu valodas lietojuma ieradumu veidošanai.

Valoda – nozīmīga integrācijas, izglītības un diasporas politikas daļa

Valodas politika ir cieši saistīta ar valsts drošību un nākotnes attīstību ietekmējošiem faktoriem. Valoda ir nozīmīga diasporas un integrācijas politikas daļa. Vienota un saliedēta sabiedrība ir drošas, izglītotas un uz attīstību vērstas valsts pamats. Savukārt pāreja uz izglītību valsts valodā ir stratēģisks un valsts ilgtermiņa drošības jautājums.

Plašāk >>

• Ko rakstīt jaunajā plānā darbam ar diasporu

Kā norādījusi Izglītības un zinātnes ministrija, pāreja uz izglītību valsts valodā iezīmē vienu no svarīgākajām pārmaiņām, kas skars skolēnus un pedagogus turpmākajos trijos mācību gados.

Pāreja uz izglītību valsts valodā iezīmē vienu no svarīgākajām pārmaiņām, kas skars skolēnus un pedagogus turpmākajos trijos mācību gados.

2022. gada 29. septembrī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, uzsākot pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā: no 2023. gada 1. septembra pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē, no 2024. gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā uzsāks 2., 5. un 8. klašu skolēni, bet no 2025. gada 1. septembra – arī 3., 6. un 9. klases.

Tādējādi viens no būtiskākajiem pasākumiem latviešu valodas vides noturībai izglītībā ir latviešu valodas speciālistu sagatavošana.

“Talantīgu studentu piesaiste skolotāju programmām veicina skolotāju profesijas prestiža celšanu, savukārt jaunajās, darba vidē balstītajās skolotāju programmās tiks sagatavoti mūsdienīgi valodu mācīšanas speciālisti, kuri būs ieguvuši zināšanas, kādā veidā mācīt latviešu kā dzimto valodu, kā otro valodu, kā svešvalodu vai kā etniskā mantojuma valodu.

Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt iespēju skolotāju programmas apgūt tālmācībā, lai tajās varētu izglītoties arī, piemēram, diasporas pārstāvji. Arī turpmāk paredzēts sagatavot un profesionāli pilnveidot latviešu valodas kā svešvalodas skolotājus pieaugušo mērķauditorijai, piedāvājot latviešu valodas mūsdienīgas mācīšanas metodes,” informē ministrija.

Sabiedrības kopējā atbildība latviešu valodas kopšanā

Samērā liela uzmanība plāna projektā pievērsta sabiedrības līdzdalībai un individuālajai atbildībai valsts valodas saglabāšanā.

Latviešu valoda ir nozīmīga vērtība latviešu nācijai, Latvijas tautai un valstij. Tādēļ valsts valodas politikas aktualitātēm ir jāpievērš iespējami lielāka sabiedrības uzmanība. Dažādās sabiedrības grupās mērķtiecīgi jāstiprina latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas gan Latvijā, gan diasporā, lai atgādinātu par mūsu kopējo atbildību latviešu valodas kopšanā, lietošanā un turpmākajā attīstībā.

Izglītības un zinātnes ministrija vienlaikus atzīst, ka sabiedrības lingvistisko uzskatu, attieksmes un uzvedības nostiprināšana ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem valodas politikā.

Tā pamatā ir latviešu valodas kā oficiālās valodas simboliskās vērtības un valodas funkciju izpratne daudzvalodīgajā realitātē. To var panākt, attīstot latviešu valodu kā modernas sabiedrības valodu, veidojot vienotu skolu, kā arī atbalstot vēsturiskā latviešu valodas paveida – latgaliešu rakstu valodas – un Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu – valodas attīstību un veicinot latviešu valodas prasmes pilnveides nepieciešamību diasporā, kā tas noteikts Valsts valodas likumā.

Etnodemogrāfiskā situācija – nozīmīgs valodas dzīvotspējas rādītājs

Valodas dzīvotspējas būtisks rādītājs ir etnodemogrāfiskā situācija. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem kopējās migrācijas tendences liecina, ka iedzīvotāju skaits valstī joprojām samazinās gan mirstības, gan emigrācijas rezultātā. Tomēr pēdējos gados emigrācijai ir tendence sarukt, savukārt imigrācija pieaug (ietverot reemigrāciju).

No visiem imigrantiem to jauniebraucēju īpatsvars, kuri ierodas no NVS valstīm un citām ārpus Eiropas Savienībai piederīgajām valstīm, kopš 2011. gada, kad tas veidoja 14,3%, ir pieaudzis līdz 33,6% 2021. gadā.

Starptautisko politisko un globalizācijas procesu ietekmē mainās imigrantu struktūra, un imigrācija kļūst arvien daudzveidīgāka, respektīvi, imigrantu pārstāvēto valodu, kultūru, izcelsmes valstu dažādība kļūst lielāka.

Pieaugusi imigrantu dažādība – palielinājies ne tikai ukraiņu īpatsvars, bet arī, piemēram, uzbeku, indiešu u. c. tautību pārstāvju skaits, kas nozīmē turpmāka latviešu valodas apguves nodrošinājuma nepieciešamību, aktualizējot latviešu valodas kā svešvalodas apguvi.

Latviešu valodas apguve ir būtiska sabiedrības saliedētības nodrošināšanā, un tā ir vajadzīga, lai persona spētu iekļauties sabiedrībā.

Valsts valodas prasme garantē visiem valsts iedzīvotājiem brīvu pieeju informācijai, pozitīvi ietekmē ikdienas saziņu un integrāciju, kā arī stiprina valsts drošību, veidojot vienotu informatīvo telpu.

Joprojām daļai iedzīvotāju valsts valodas prasme nav pietiekama

Pastāvīgo iedzīvotāju grupā ir neliela daļa to iedzīvotāju, kuru valsts valodas prasme joprojām nav pietiekama pilnvērtīgai saziņai. Pēc 2019. gadā veiktās sociolingvistiskās aptaujas datiem pašvērtējumā latviešu valodas prasme nepietiekama visos valodas lietojuma gadījumos ir 6,4% mazākumtautību pārstāvju, īpaši vecākiem cilvēkiem no 55 līdz 75 gadiem – 10% (no 18 līdz 34 gadiem – tikai 4,1%).

Latviešu valodas apguvē un valodas prasmju rādītāju analīzē papildus jāņem vērā reģionālais aspekts.

Zemāka valsts valodas prasme ir Latgalē – tur ir vismazāk respondentu (dzimtā nav latviešu valoda), kuri prot latviešu valodu ļoti labi un labi (30%).

Turklāt vairāk nekā pusei iedzīvotāju šajā reģionā latviešu valoda nav dzimtā valoda, kas savukārt ietekmē valodas lietojumu un nosaka lingvistiskās vides īpatnības.

Saistībā ar etnodemogrāfijas tendencēm rodas nepieciešamība attīstīt latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem (mācību un metodisko materiālu izstrāde, mācību iespēju piedāvājuma paplašināšana, pedagogu sagatavošana, situācijas monitorings u. tml.).

Visi valsts valodas statusa komponenti – valodas prasmes kvalitāte, valodas lietojums un lingvistiskā attieksme – ir cieši saistīti un ietekmē integrācijas un komunikācijas kvalitāti sabiedrībā.