Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Skola ir vieta, kurā pusaudzis pavada visvairāk laika, tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka tieši skolotājs viens no pirmajiem var novērot izmaiņas jaunieša uzvedībā. Šovasar spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi, kuri paredz, ka skolas preventīvi novēros, vai kādam skolēnam varētu būt risks iedzīvoties atkarībā no apreibinošajām vielām.
Līdz šim skolai bija jābūt izstrādātam rīcības plānam gadījumiem, kad pie kāda skolēna tiek atrastas narkotikas vai citas apreibinošas vielas. Turpmāk skolai būs jādarbojas daudz preventīvāk.
Izmaiņas noteiktas līdz ar grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 277 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs”, un to pielikumā noteikts arī rīcības plāna paraugs, kā preventīvi rīkoties, ja radušās aizdomas par to, ka skolēns ir lietojis, izplatījis vai uzglabājis tādas vielas kā:
Kā MK noteikumu grozījumu anotācijā skaidro to autore – Izglītības un zinātnes ministrija –, uzmanība tiks pievērsta ne vien skolēna sekmēm, bet arī uzvedībai un ārējā izskata izmaiņām, kas varētu liecināt par atkarību veicinošu vielu lietošanu. Tāpat plānots uzmanību pievērst arī ģimenēm, kurās vecākiem ir problemātiska atkarību izraisošo vielu lietošana vai kuras atrodas riska grupās.
IZM norāda: bieži vien tas, ka vecāki paši lieto atkarību izraisošas vielas, veicina bērnā interesi par šīm vielām un attiecīgi arī šāda uzvedības modeļa pārņemšanu. Ja vecāki lieto atkarību izraisošas vielas, tas ietekmē mikroklimatu ģimenē, bērna attīstību, sekmes un psihisko stāvokli kopumā.
Tādējādi, ja izglītības iestādei ir aizdomas vai tās rīcībā ir informācija, ka izglītojamā vecāki ir atkarīgi no apreibinošajām vielām, tad izglītības iestādei par to būtu jāinformē pašvaldības sociālais dienests.
Skolas ir tās vietas, kurās jaunieši pavada visvairāk laika. Vecākajās klasēs tās ir 5–7 stundas, savukārt mazākajās klasēs skolotājs ar bērniem ir kopā gandrīz nepārtraukti. Nereti pat ar ģimeni bērni pavada mazāk laika, jo, atnākot mājās, pusaudzis noslēdzas savā istabā. Tāpēc tieši skolotājs var pamanīt izmaiņas jaunieša uzvedībā, stāsta Bērnu un pusaudžu resursu centra vadītāja un psihiatre Anete Masaļska. Viņa akcentē, ka šāda prakse ir aktuāla citās valstīs, piemēram, Anglijā, kur gadījumos, kad skolotājs redz, ka bērnam ir grūtības – pasliktinās sekmes vai, piemēram, stundu laikā bieži gadās aizmigt, – viņš vēršas pēc palīdzības pie speciālistiem. Ar vecāku atļauju tiek veidotas komandas, kurās iesaistās skolas, ārstniecības un labklājības speciālisti.
Psihiatre akcentē, ka preventīvs darbs ir iespēja pēc iespējas ātrāk palīdzēt jaunietim, jo nereti viņš atkarību izraisošās vielas vēl nav sācis lietot regulāri. Tāpat tas ir svarīgi, jo ne katrs jaunietis, kurš ir lietojis apreibinošas vielas, tās arī pie sevis glabā. Bieži vien šīs vielas izplata kāds konkrēts jaunietis. Piemēram, jaunieši pēc skolas satiekas, lai uzsmēķētu marihuānu, bet cigaretes ir tikai vienam no viņiem. Šajā brīdī ir iespējams preventīvi rīkoties, lai bērnam neizveidotos tieksme pēc šīm vielām, par ko liecinātu neliels vielu uzkrājums.
Skolotājiem tas nozīmē arī novērot bērnu un, ja pamanītas uzvedības izmaiņas, piemēram, lielāka emocionalitāte, uzsākt atbalstošu sarunu ar jaunieti, vaicājot, vai viņu nomoka kāda problēma. Pēc tam vajadzības gadījumā var iesaistīt arī skolas atbalsta personālu.
