NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
27. maijā, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ceļu satiksme
8
8

“Agresīva braukšana atstāj rētas” – šogad dzīvību zaudējuši jau 45 cilvēki

Valsts policija uzsākusi jaunu drošības kampaņu “Agresīva braukšana atstāj rētas”. Tas ir kārtējais mēģinājums mainīt agresīvo transportlīdzekļu vadītāju attieksmi pret ceļu satiksmes drošības jautājumiem. Kā uzskata Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsta speciālista brigādes vadītāja, neatliekamās medicīnas ārste Ieva Tīruma, agresīva braukšana ir neiecietība pret apkārtējiem un viņu radiniekiem, kuri nav pelnījuši nedz gūtās traumas un slimības, nedz pašu nelaimes gadījumu.

īsumā
  • Agresīva braukšana nav tikai atļautā braukšanas ātruma neievērošana, tā var izpausties visdažādākajos veidos, piemēram, neparādot virzienrādītāju, strauji mainot braukšanas joslu, nedodot ceļu, neapstājoties pie gājēju pārejas u. tml.
  • Kampaņas “Agresīva braukšana atstāj rētas” mērķauditorija ir gados jauni transportlīdzekļu vadītāji.
  • Piemēroto administratīvo protokolu skaits par pārkāpumiem ceļu satiksmē nekļūst mazāks.
  • Korekcijas grupu nodarbību rezultāti liecina, ka šīs nodarbības palīdz, bet diemžēl ne ilgtermiņā.
  • Līdz brīdim, kamēr nav noticis kāds negadījums, cilvēki kļūdaini uzskata, ka agresīva braukšana ir legāls veids, kā izpaust savu agresiju un dusmas.

Kā liecina Valsts policijas (VP) apkopotā informācija, līdz 2020. gada 24. maijam uz Latvijas autoceļiem ir notikuši 6511 ceļu satiksmes negadījumi (CSNg), kuros cietušas 1274 personas: no tām smagas traumas guvuši 144, bet bojā gājuši 45 cilvēki. VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis norāda: salīdzinot ar 2019. gadu, situācija praktiski nav mainījusies. Tas neapmierinot ne tikai VP, bet arī visu sabiedrību kopumā. Taču, par spīti tam, ka CSNg statistika neko labu neliecina, VP ieskatā kopumā satiksmes drošības stāvoklis ir apmierinošs.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) ārsta speciālista brigādes vadītāja, neatliekamās medicīnas ārste Ieva Tīruma skaidro, ka CSNg vietās personas visbiežāk gūst politraumas vairāku ķermeņa daļu bojājumus. NMPD statistika liecina, ka 2019. gadā CSNg politraumas guvuši 467, bet no tām miruši 100 cilvēki. I. Tīruma vērš uzmanību, ka šajos datos atspoguļoti tikai tie cilvēki, kas nokļuvuši līdz slimnīcai: “Vairākums, nonākot uzņemšanas nodaļā, nomirst pirmo stundu laikā.”

Atbilstoši NMPD datiem līdz 2020. gada 20. maijam CSNg nāvējoši traumēti 33 cilvēki, 14 reizes veikta kardiopulmonālā reanimācija – atdzīvināšana nelaimes gadījuma vietā , bet 14 cilvēki miruši notikuma vietā pēc “izgriešanas” no mašīnas. “Visbiežāk politraumu guvušai personai atdzīvināšana nav iespējama, jo šādas traumas nav savienojamas ar dzīvību,” norāda I. Tīruma.

Kas ir agresīva braukšana

N. Krapsis skaidro, ka agresīva braukšana ir pārgalvība un tiesiskais nihilisms: “Bieži ir sajūta, ka Ceļu satiksmes noteikumi (CSN) ir rakstīti kādam citam, horizontālie ceļu apzīmējumi netiek ievēroti, tiek veikti apdzīšanas manevri bīstamos ceļu posmos, kas bieži vien rezultējas ar negadījumiem vai padara satiksmi nervozu un nelabvēlīgu.”

Drošas braukšanas skolas (DBS) vadītājs un autosportists Jānis Vanks vērš uzmanību, ka agresīva braukšana nav tikai atļautā braukšanas ātruma neievērošana, tuva braukšana pie priekšā braucošās mašīnas aizmugurējā bampera vai strauja apdzīšana. Kā norāda J. Vanks, agresīva braukšana var izpausties visdažādākajos veidos, piemēram, neparādot virzienrādītāju, strauji mainot braukšanas joslu, nedodot ceļu, neapstājoties pie gājēju pārejas, neievērojot horizontālos ceļa apzīmējumus u. tml. “Agresīva braukšana ir nerēķināšanās ar citiem ceļu satiksmes dalībniekiem,” tā DBS vadītājs.

Viens no šādas agresijas cēloņiem mēdz būt arī priekšā pārāk lēni braucoša mašīna. Taču J. Vanks aicina aizdomāties, ka, iespējams, priekšā lēni braucošās mašīnas vadītājam kaut kas ir noticis ar veselību vai mašīnai radušās tehniskas problēmas, vai varbūt viņš vienkārši ir apmaldījies un nezina ceļu. “Ar to steigšanos īstenībā neko daudz nevar iegūt, proti, atļautā braukšanas ātruma un citus CSN pārkāpšana vai agresīva apdzīšana ne vienmēr nozīmē ātrāku galamērķa sasniegšanu,” stāsta J. Vanks.

Kampaņas mērķauditorija ir gados jauni šoferīši

“Kampaņa adresēta visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, taču vairāk tā ir domāta gados jauniem transportlīdzekļu vadītājiem,” atzīst N. Krapsis. Viņš norāda: pētījuma centra SKDS veiktā aptauja liecina, ka respondenti kā lielāko apdraudējumu un risku uzreiz pēc transportlīdzekļa vadīšanas alkohola vai neatļauto vielu ietekmē saredz agresīvo braukšanu un transportlīdzekļu vadītāju pārgalvību.

VP, aktīvi strādājot šajā virzienā, ir panākusi, ka tās tehniskajā nodrošinājumā jau ir vairāk nekā 40 netrafarēto policijas automašīnu un to izmantošanas mērķis ir cīnīties tieši ar tiem satiksmes dalībniekiem, kuri klaji ignorē CSN prasības un kuru braukšanas stils ir agresīvs.

Ar kampaņas “Agresīva braukšana atstāj rētas” palīdzību VP cer pievērst sabiedrības uzmanību. “Iespējams, kādam šis video liksies skarbs, bet ir pēdējais laiks tieši šādi uzrunāt šo sabiedrības daļu, lai tomēr tiktu mainīta attieksme,” atzīst N. Krapsis.

Pērn sastādīto protokolu skaits ir audzis

Piemēroto administratīvo protokolu skaits par pārkāpumiem ceļu satiksmē nekļūst mazāks. “Salīdzinot 2019. un 2018. gada statistiku, to skaits ir audzis par 20%,” norāda N. Krapsis, atzīstot, ka tā joprojām ir gana aktuāla problēma. Viņš cer, ka sabiedrības attieksme tomēr mainīsies un uz ceļiem agresīvu transportlīdzekļu vadītāju kļūs mazāk.

Tabulā redzami LV portāla apkopotie dati par VP sastādīto administratīvo protokolu skaitu, arī par pārkāpumiem ceļu satiksmē, laika periodā no 2016. gada līdz 2019. gadam.

 

Kopā valstī sastādīto protokolu skaits

Protokoli par pārkāpumiem ceļu satiksmē

LAPK 149.3–149.41 pants

No tiem piemērota administratīvā atbildība

Arī naudas sods

2019. gads

362 759

213 497

211 164

130 158

2018. gads

336 998

196 713

194 612

113 793

2017. gads

371 395

236 921

234 963

131 284

2016. gads

415 960

281 517

280 068

132 365

Avots: IeM Informācijas centrs

Ilgtermiņā korekcijas grupu nodarbības nepalīdz

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Kvalifikācijas departamenta vadītājs Juris Teteris skaidro, ka CSDD 2019. gadā veica pētījumu ar mērķi izvērtēt drošības kampaņas “Agresīva braukšana atstāj rētas” tēmas aktualitāti un nepieciešamību. Pētījuma dati liecina, ka 92% aptaujāto respondentu ceļu satiksmes dalībnieku agresīvu braukšanu uztver kā Latvijas problēmu, kā arī to, ka katra trešā respondenta draugs vai radinieks ir guvis traumas agresīva vadītāja izraisītas avārijas dēļ.

“Latvijā ceļu satiksme bieži vien ir nervoza, saraustīta, cilvēki izjūt diskomfortu. Būtībā ceļu satiksmes atmosfēra tiek indēta ar agresīvu ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību,” uzskata J. Teteris. Lai ietekmētu šāda tipa braucējus, Latvijā darbojas pārkāpumu uzskaites punktu sistēma, proti, sakrājot 8 punktus, no kuriem 6 ir piešķirti par agresīvu braukšanu, vadītājam ir jāapmeklē korekcijas grupu nodarbības. Kā norāda CSDD Kvalifikācijas departamenta vadītājs, 2019. gadā šādas nodarbības, kurās runā par agresīvu braukšanu, stresa mazināšanu, dusmu un emociju slāpēšanu ceļu satiksmē, apmeklēja apmēram 250 cilvēki.

Korekcijas grupu nodarbību rezultāti liecina, ka šīs nodarbības palīdz, bet diemžēl ne ilgtermiņā. “Cilvēkiem pēc tam kādu laiku nav jaunu pārkāpumu, taču daļa pēc pusgada, gada atgriežas “vecajās sliedēs”, kas bieži vien beidzas ar tiesību zaudēšanu,” tā J. Teteris.

Problēmas ar impulsa kontroli

Ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons skaidro: līdz brīdim, kamēr nav noticis kāds negadījums, cilvēki kļūdaini uzskata, ka agresīva braukšana ir legāls veids, kā izpaust savu agresiju un dusmas: “Agresijas iemesls ir meklējams dziļāk, tā nav pati automašīna vai satiksme kā tāda, parasti tas ir cits iemesls.”

Visbiežāk tie esot cilvēki, kuriem ir impulsa kontroles problēmas. Kā norāda A. Miksons, šos cilvēkus var iedalīt divās grupās: vieni nespēj tikt galā ar savām sajūtām jebkurā dzīves sfērā, arī pie mašīnas stūres, otri impulsīvi ir tikai uz ceļa, jo ikdienā slāpē savu iekšējo agresivitāti, savas iekšējās dusmas, neapmierinātību ar dzīvi, attiecībām, darbu, savu veselību u. c., taču, tāpat kā ikdienā viņi nejūt savas agresijas slāpēšanu, tāpat viņi nejūt savu agresivitāti pie stūres.

Nepietiekama policijas kontrole

N. Krapsis norāda, ka SKDS veiktajā aptaujā 49% respondenti norādījuši par nepieciešamību stingrāk kontrolēt satiksmi uz ceļiem, lai visiem ceļu satiksmes dalībniekiem būtu drošāk tajā piedalīties. Arī viņš pats atzīst, ka policijas kontrole ir nepietiekama.

Ar pašreizējo policistu skaitu VP nevar pievērsties visiem drošības jautājumiem. N. Krapsis uzskata, ka papildus arī netrafarēto policijas transportlīdzekļu skaits būtu jāpalielina un straujāk būtu jāievieš jauni tehniskie līdzekļi.

Divi pārkāpumi, divi sodi; trīs pārkāpumi, trīs sodi

2020. gada 1. jūlijā spēkā stāsies jaunais Administratīvās atbildības likums (AAL), bet Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK) zaudēs spēku.

Šobrīd saskaņā ar LAPK gadījumos, kad persona izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaikus, un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Savukārt AAL 22. pants turpmāk noteiks, ka gadījumos, kad viena persona būs izdarījusi divus vai vairākus administratīvos pārkāpumus, administratīvo sodu piemēros par katru pārkāpumu atsevišķi.

Kā norāda N. Krapsis, autovadītāji, kuri, piedaloties ceļu satiksmē, bieži vien izdara divus un vairāk pārkāpumus, saņems krietni bargāku sodu. Viņš pieļauj, ka uz atsevišķu transportlīdzekļu vadītāju apziņu tas preventīvi varētu iedarboties.

Vienlaikus N. Krapsis uzskata, ka nākotnes jautājums ir nepieciešamība izskatīt atsevišķus pārkāpumu veidus, kuriem būtu jāpaaugstina soda apmērs. Kā piemērus viņš min horizontālo ceļa apzīmējumu šķērsošanas un apdzīšanas noteikumu pārkāpumus.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU