Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kopš 1. marta bezdarbnieku skaits valstī pieaudzis par 1224 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūra jau ir saņēmusi arī 14 kolektīvās atlaišanas pieteikumus par plānoto 2844 darbinieku atlaišanu. NVA ir reģistrētas arī 5196 jaunas vakances.
FOTO: Freepik
Lai palīdzētu Covid-19 krīzes dēļ ienākumus negaidīti zaudējušajiem un turpinātu sniegt pakalpojumus sociāli atbalstāmajām iedzīvotāju grupām, valstī ir ātri pieņemti daudzi tiesību akti. Krīzes situācijas pārvarēšanai ir papildināts sociālās drošības pasākumu klāsts, uzsver Labklājības ministrija.
Lai mazinātu ārkārtējās situācijas negatīvo ietekmi un ekonomisko apstākļu pasliktināšanās risku, vairākos tiesību aktos ir veikti grozījumi, paredzot elastīgāku pieeju sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanai tiem, kuri zaudējuši darbu, arī cilvēkiem ar invaliditāti, preses konferencē par aktualitātēm sociālajā jomā uzsvēra labklājības ministre Ramona Petraviča, informējot, ko valsts, ministrija, tās iestādes un pašvaldības dara, lai ātrāk reaģētu uz nabadzības riskiem, kurus radījusi krīze.
LV portāls paublikācijā “Likumā nostiprināta sociālā atbalsta pieejamība Covid-19 laikā” jau rakstīja, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikts: ja piešķirtais trūcīgā un maznodrošinātā statuss beidzas, kad valstī ir pasludināta ārkārtējā situācija vai mēnesi pēc tam, šis statuss tiek automātiski pagarināts – cilvēkam nav jādodas uz sociālo dienestu kārtot formalitātes.
Labklājības ministre īpaši norāda uz pašvaldību iespēju piešķirt krīzes pabalstu, ja ģimene nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības. Krīzes pabalstiem valsts kā mērķdotāciju pašvaldībai piešķirs līdzekļus 50% apmērā no izmaksātās summas (ne vairāk kā 40 eiro vienai personai trīs mēnešus).
“Ja cilvēks ir izkritis cauri visiem sociālās drošības sietiem un nesaņem nekādu citu atbalstu, arī bezdarbnieka pabalstu, tad ir jāvēršas pašvaldībā, lai saņemtu krīzes pabalstu,” skaidro R. Petraviča.
Izmaiņas likumā arī paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā valstij un pašvaldībai ir tiesības veikt samaksu sociālo pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem ir noslēgts līgums un kuriem darbs jāveic klātienē, bet ārkārtējā situācijā tas nav iespējams.
Grozījumi citā likumā – “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” – paredz, ka valsts uzņemas darba devēja pienākumu apmaksāt darbnespējas perioda sākuma dienas. LV portāls jau skaidroja, ka personai Covid-19 slimības, kā arī karantīnas laikā tiks izsniegta darbnespējas lapa B un to no otrās dienas apmaksās valsts.
Grozījumi Invaliditātes likumā paredz: ja noteikta invaliditāte un ja ārkārtējās situācijas periodā beidzas termiņš, kas noteikts lēmumā par invaliditāti, šajā laikā nav jādodas uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, invaliditāte uz laiku līdz sešiem mēnešiem tiks pagarināta automātiski.
“Tas tiek darīts, lai mazinātu cilvēku savstarpējo saskarsmi un iespēju inficēties,” norāda R. Petraviča, uzsverot, ka cilvēki ar invaliditāti šīs epidēmijas laikā ir riska grupa, viņiem jābūt īpaši piesardzīgiem un nebūtu vēlams nekur doties. Tāpēc jāparūpējas arī par to, lai pārtiku var atvest radinieki. Ja nav tuvinieku, kas var sagādāt pārtiku, jāsazinās ar sociālo dienestu, kurā var saņemt pārtikas pakas trūcīgajiem cilvēkiem.
Lai atbalstītu cilvēkus ar invaliditāti, paredzētas izmaiņas asistenta pakalpojumu sniegšanā, jo pašreiz ir ierobežotas iespējas doties ārpus mājas. Bieži vien asistenti ir ģimenes locekļi, kuriem tas nereti ir vienīgais ienākumu avots. Asistentiem maksājumi turpināsies, to apmaksā tiks ņemts vērā iepriekšējos mēnešos izmantoto asistenta pakalpojumu stundu skaits. Šāda kārtība tiks piemērota no 12. marta, dienas, kad valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija.
Lai mazinātu ekonomiskās situācijas pasliktināšanās risku, uz laiku ir noteikti elastīgāki noteikumi bezdarbnieku iesaistei aktīvajos nodarbinātības pasākumos, algotajiem sabiedriskajiem darbiem var pieteikties neatkarīgi no reģistrētā vai faktiskā bezdarba ilguma. Līdzšinējā kārtība paredzēja, ka personai bija jābūt reģistrētai bezdarbnieka statusā vismaz sešus mēnešus vai vismaz 12 mēnešus, ja persona nebija strādājusi.
Labklājības ministre informēja, ka tiek izskatīti priekšlikumi, kā bezdarbnieka pabalstu varētu saņemt speciālajos nodokļu režīmos strādājušie (piemēram, patentmaksātāji u. c.), ja viņi vairs negūst ienākumus no darba īpašajā nodokļu režīmā.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) nu jau regulāri saņem pieteikumus par kolektīvo atbrīvošanu. R. Petraviča aicina darba devējus rūpīgi izvērtēt situāciju, vai cilvēki jāatbrīvo, jo krīzes skarto uzņēmumu darbiniekiem tiks piešķirta dīkstāves kompensācija – 75% apmērā no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra.
Lai darbinieki to saņemtu, darba devējam jāraksta iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam. Kompensāciju ieskaitīs katram darbiniekam kontā.
Pašreiz NVA ir reģistrēti 59 000 bezdarbnieku. Kopš 1. marta bezdarbnieku skaits palielinājies par 1200.
Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas NVA ir reģistrētas vairāk nekā 5000 jaunas vakances. NVA direktora vietniece Kristīne Stašāne aicina darba devējus, kuriem ir nepieciešamas darbarokas, darīt to zināmu NVA, kā arī reģistrēt vakances.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) jau vairākus gadus ir aktīvi papildinājusi elektronisko pakalpojumu klāstu, pacietīgi radinot klientus pie šīm ērtībām.
VSAA direktore Inese Šmitiņa teic, ka arī aģentūra pašreiz ar klientiem strādā attālināti. Klientu iesniegumi tiek pieņemti visos iespējamos veidos. Daudzi priekšroku dod elektroniskajai saziņai. Taču VSAA ir arī nodrošinājusi, ka klienti var atstāt savus iesniegumus papīra formā nodaļās laikā no 8.30 līdz 17.00.
Lielākā slodze ir zvanu centra darbiniekiem. VSAA galvenais saziņas līdzeklis pašreiz ir tālrunis 64507020. Dienā vidēji tiek saņemi 1500 zvani, jāsniedz atbildes uz jautājumiem, palīdzot izmantot VSAA pakalpojumus elektroniski, kā arī mazinot bažas par to, vai pakalpojumi tiks nodrošināti tāpat kā līdz šim.
VSAA direktore teic, ka pensionārus satrauc, vai “Latvijas pasts” turpinās pensiju piegādāt uz mājām. Tam aģentūra seko līdzi kopā ar “Latvijas pastu”. “Martā visas pensijas ar piegādi jau nodrošinātas, un tādā pašā veidā plānojam strādāt arī turpmāk,” piebilst I. Šmitiņa.
Arī NVA pakalpojumus bezdarbniekiem nodrošina attālināti, tas sarežģījumus nerada, jo, kā teic NVA direktora vietniece K. Stašāne, gan NVA mājaslapā, gan sociālajos tīklos var noskaidrot, kā iespējams pieteikties bezdarbnieka statusam, un citu informāciju. NVA tiek izskatīta iespēja nodrošināt bezdarbnieku e-mācības attālināti.
Darba slodze ļoti pieaugusi arī Valsts darba inspekcijai, tās direktors Renārs Lūsis informēja, ka galvenie jautājumi, ko inspekcija saņem, ir saistīti ar atbrīvošanu no darba. Konsultāciju vēlas saņemt gan darba devēji, gan darba ņēmēji.
LM valsts sekretārs Ingus Alliks, atbildot uz žurnālistu jautāto par sociālā budžeta izturību, informēja, ka pašreiz sociālā budžeta uzkrājums ir apmēram viens miljards eiro. Budžeta ieņēmumi nākotnē būs atkarīgi no tā, kā attīstīsies situācija, ja ne tikai pieaugs izdevumi, bet arī samazināsies iemaksas. “Iepriekšējās krīzes laikā bez darba palika 250 000 cilvēku. Pašreiz bezdarbnieku skaits kopš 1. marta palielinājies par 1200 cilvēkiem,” aktuālo situāciju ilustrēja LM amatpersona.
