Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Akcīzes nodokļa palielināšana saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem samazinās šo dzērienu patēriņu, uzskata priekšlikuma iniciatori. Protams, būs arī papildu nodokļu ieņēmumi, kurus tērēt akūtajām sabiedrības veselības vajadzībām.
FOTO: rawpixel.com
Saeima pavasara sesijā nepabeidza skatīt grozījumus akcīzes nodokļa palielināšanai saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem. Diskusija par cukurotajiem dzērieniem un to kaitīgumu veselībai – kālab arī rosināts palielināt akcīzi – atsāksies rudenī. Deputātu sarunās izskanēja pieņēmumi, ka limonādes sadārdzināšana neietekmēs tās patēriņu un lietošanas paradumus.Taču izglītot iedzīvotājus gan vajadzētu nekavējoties. Un šis darbs jau notiek, LV portālam klāsta Veselības ministrija.
Akcīzes nodokļa likuma grozījumu projektā paredzēts noteikt diferencētu likmi saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem (ar cukura saturu līdz 8 gramiem uz 100 mililitriem – 7,40 eiro, ar cukura saturu no 8 gramiem uz 100 mililitriem – 20 eiro par 100 litriem). Pašreiz saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli” bezalkoholiskajiem dzērieniem nodokļa likme ir 7,40 eiro. Lai paaugstināto nodokli vienkāršāk piemērotu, paredzēts noteikt divas likmes. Sākotnēji tika rosinātas trīs likmes un vēl lielāka akcīze ļoti saldiem dzērieniem – 30 eiro. Priekšstatam diskusijās tika atšifrēts, kas ir 8 grami cukura uz 100 mililitriem: tās ir trīs tējkarotes 200 ml dzēriena glāzē.
Priekšlikuma iesniedzēji pamato nepieciešamību samazināt saldināto dzērienu patēriņu (akcīzes dēļ paaugstinātos šo dzērienu cena) ar to, ka cukura pārmērīga lietošana ir riska faktors, kas bojā zobus, rada aptaukošanās, cukura diabēta, miokarda infarkta risku un citas veselības problēmas. Lielākā daļa cukuru tiek uzņemti maskētā veidā, uzturā lietojot saldinātos dzērienus.
Tā sauktais “cukura nodoklis” ir ieviests vairāk nekā 35 valstīs un reģionos.Tomēr pret nodokļa paaugstināšanu saldajām “limonādēm” ir iebilduši gan opozīcijas deputāti, gan nozares pārstāvji. Iebildumu pamatā ir pašmāju ražotāju aizstāvība (jo tādam globālam milzim kā “Coca-Cola” Latvijas akcīze būs vien kā oda kodiens) un pasaulē dzirdētie novērojumi, ka produkta cena tā patēriņu un lietošanas paradumus neietekmē. Informācijā par nodokļa pieauguma sekām norādīts, ka ļoti saldiem dzērieniem cena palielināsies par apmēram par 20–23 centiem.
Tostarp Budžeta un finanšu (nodokļu) deputāti vairākkārt uzsvēra, ka ir īpaši svarīgi iedzīvotājus, tajā skaitā bērnus, izglītot, lai katrs zinātu par šo padzērienu slikto ietekmi.
Projekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” izskatīšana turpināsies rudenī.
Tā kā par šo nodokli ir izskanējušas ļoti pareizas domas, LV portāla interese ir tieši par iedzīvotāju reālo informētību. Kādā veidā tiekam izglītoti par atsevišķu pārtikas produktu pārmērīgas lietošanas nelabvēlīgo ietekmi uz veselību? Kuram konkrēti jāuzņemas galvenā teikšana sabiedrības izglītošanā par to, ka saldie “burbuļūdeņi” nav veselīgi? Vai Latvijas budžeta ailītēs ir atrodama kaut viena ailīte, kurā paredzēto naudu varētu tērēt tādai svarīgai lietai – sabiedrības izglītošanai par veselībai labām un nederīgām lietām? Vai pašreiz ir kādas informatīvas kampaņas, kuru mērķis ir izglītot cilvēkus, mudināt lietot veselīgu pārtiku, nekaitēt savai veselībai?
Uz jautājumiem atbild Veselības ministrija, kas atbalsta akcīzes palielināšanu saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem.
Veselīgs uzturs un aktīvs dzīvesveids ir nozīmīgākie faktori veselības veicināšanai, ko ikviens iedzīvotājs var ievērot ikdienā, lai uzlabotu savu veselību. Vienlaikus, lai veicinātu veselīgus Latvijas iedzīvotāju uztura paradumus, Veselības ministrija īsteno dažādas aktivitātes un pasākumus, tostarp fiskālo politiku, piemērojot akcīzes nodokli saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem. Pasaules veselības organizācija 2016. gada ziņojumā1 par fiskālo politiku neinfekcijas slimību mazināšanai norādīja, ka akcīzes nodokļa piemērošana saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem ievērojami samazina to lietošanu, īpaši, ja preces cena palielinās vismaz par 20%.
Vienlaikus Eiropas Komisijas Bērnu aptaukošanās mazināšanas plānā 2014.–2020. gadam tiek norādīts, ka veselīgu uztura paradumu veicināšanai bērniem un viņu vecākiem svarīgi nodrošināt veselību veicinošu vidi un viegli pieejamus veselīgus pārtikas produktus, kā viens no pasākumiem tiek minēts arī paaugstināts akcīzes nodoklis neveselīgiem pārtikas produktiem jeb produktiem ar augstu tauku, sāls un cukura daudzumu. Ir pierādīts, ka patērētājiem produkta cena ir nozīmīga un, ja saldinātie bezalkoholiskie dzērieni ir būtiski dārgāki, iedzīvotāji biežāk izvēlas iegādāties lētākus un pieejamākus alternatīvus pārtikas produktus, piemēram, dzeramo ūdeni.
VM informē, ka Latvijā akcīzes nodoklis saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem ir ieviests no 2000. gada, tā likme vairākkārt tika paaugstināta, un šobrīd šī likme ir 7,4 eiro uz 100 litriem. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra veiktā “Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma”2 datiem, līdz šim īstenotā politika ir vairāk nekā divas reizes samazinājusi saldināto bezalkoholisko dzērienu lietošanu 11, 13 un 15 gadus vecu bērnu vidū. 2012. gadā saldinātos bezalkoholiskos dzērienus katru dienu uzturā iekļāva 15,6% bērnu 11, 13 un 15 gadu vecumā, savukārt 2018. gadā (nepublicētie dati) – tikai 3% bērnu.
VM norāda, ka vienlaikus ar akcīzes nodokļa ieviešanu saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem tika īstenotas arī citas aktivitātes (tostarp grozījumi normatīvajā regulējumā, lai ierobežotu saldināto bezalkoholisko dzērienu izplatīšanu izglītības iestādēs) un izglītojoši pasākumi bērniem un pieaugušajiem. Tomēr pieaugušo vidū saldināto dzērienu lietošana uzturā kopš 2002. gada turpina pieaugt. Pēc 2002. gadā veiktā “Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma” datiem, 39,5% vīriešu un 22,7% sieviešu vismaz reizi nedēļā uzturā iekļāva saldinātos dzērienus, bet 2018. gadā katru nedēļu saldinātos bezalkoholiskos dzērienus uzturā lietoja jau 49,9% vīriešu un 31,7% sieviešu.
Veselības ministrija no 2006. gada ierobežoja saldināto bezalkoholisko dzērienu pārdošanu izglītības iestāžu kafejnīcās un dzērienu automātos. 2015. gadā, veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 172 par uztura normām, tika mainīta pieeja, un, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, izglītības iestāžu kafejnīcās, dzērienu automātos un citās izglītības iestāžu tirdzniecības vietās papildus kompleksajai un izvēles ēdienkartei pārdot saldinātos bezalkoholiskos dzērienus ir aizliegts.
Savukārt no 2016. gada 1. jūnija bērniem ir aizliegts pārdot enerģijas dzērienus, kā arī bērni nedrīkst tos iegādāties. Slimību profilakses un kontroles centrs regulāri izglīto bērnus un pieaugušos par veselīga uztura pamatprincipiem, tostarp veido informatīvos materiālus par saldināto bezalkoholisko dzērienu ietekmi uz cilvēka veselību3, organizē seminārus pedagogiem un pašvaldību speciālistiem, kā arī rīko citus informatīvos pasākumus, kuros, piemēram, pirmsskolas izglītības iestāžu izglītojamiem tiek pastāstīts par mutes un zobu veselību, veselīga uztura pamatprincipiem, kā arī saldināto bezalkoholisko dzērienu ietekmi uz mutes un zobu veselību4.
Veselības ministrija norāda, ka sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumu īstenošanai nepieciešams ievērojams papildu finansējums, kas parasti ierobežotā daudzumā tika novirzīts no valsts budžeta. Tomēr no 2014. gada Veselības ministrijai un pašvaldībām ir pieejams Eiropas Sociālā fonda finansējums sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumu īstenošanai. Eiropas Sociālās fonda 2014.–2020. gadā īstenotā projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” laikā Veselības ministrija ir uzsākusi īstenot nacionāla līmeņa izglītojošus pasākumus, tostarp par veselīga uztura jautājumiem, piemēram, bērniem sociālās aprūpes iestādēs, kas sniedz ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus, vispārējo izglītības iestāžu pavāriem, pārtikas tehnologiem u. c. speciālistiem, kā arī organizē izglītojošus seminārus pedagogiem par veselības izglītības jautājumiem 1.–12. klasē.
Ar informatīvajiem materiāliem, kas ir izstrādāti projekta laikā, var iepazīties tīmekļvietnē www.esparveselibu.lv. Tuvāko gadu laikā tiek plānots realizēt arī nacionāla līmeņa kampaņu par veselīga uztura jautājumiem Latvijas iedzīvotājiem. Vienlaikus tiek īstenoti arī vietēja līmeņa pasākumi pašvaldībās par veselības veicināšanas jautājumiem, tostarp par veselīgu uzturu iedzīvotājiem, informējot un izglītojot bērnus un pieaugušos. Par plānotajiem veselības veicināšanas pasākumiem pašvaldībās var iepazīties jau minētajā tīmekļvietnē www.esparveselibu.lv
1 Fiscal Policies for Diet and Prevention of Noncommunicable Diseases
2 https://www.spkc.gov.lv/upload/Petijumi%20un%20zinojumi/HBSC/hbsc_2013_2014_aptaujas_rez.pdf
3 https://www.spkc.gov.lv/upload/Infografikas/infografika_saldinatie_dzerieni.pdf
