AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
13. septembrī, 2018
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Labklājība
17
17

Vidusslānis Latvijā pakāpeniski kļūst biezāks

Latvijā Rietumeiropas vidusslāņa ienākumu līmenim atbilst aptuveni trešdaļa mājsaimniecību. Tas ir ievērojams kāpums, salīdzinot ar 2005. gadu, kad šādiem kritērijiem atbilda viena desmitā daļa. Turklāt, pēc pašu kritērijiem, 53% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pieder vidusslānim.

īsumā
  • 52,6% mājsaimniecību, pēc pašu vērtējuma, pieskaita sevi vidusslānim.
  • Mājsaimniecību par piederošu vidusslānim var uzskatīt, ja ikmēneša ienākumi uz vienu ģimenes locekli, ieskaitot arī bērnus, ir vismaz 810 eiro.
  • Par turīgu sabiedrības slāni tiek vērtēta mājsaimniecība, kur katram cilvēkam ģimenē ik mēnesi rocība pārsniedz 2600 eiro.
  • Ienākumi vien nevar kalpot par vienīgo vidusslāņa piederības kritēriju. Ne mazāk svarīgs ir dzīvesstils un finanšu pratība.
  • Rietumeiropas valstu vidusslānim līdzvērtīgs dzīves līmenis ir aptuveni trešdaļai Latvijas iedzīvotāju.

Dati izriet no “Swedbank Finanšu institūta” pētījuma, kas veikts kopā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru “SKDS” un kura laikā šogad augustā klātienes intervijās respondentu dzīvesvietās aptaujāti 1015 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Kas ir vidusslānis

Kā varētu raksturot vidusslāni? “Tā ir sabiedrības daļa, kas nodrošina iekšējo valsts ekonomiku. Jo lielāks ir vidusslānis, jo valsts ir attīstītāka,” vakar preses konferencē skaidroja “Swedbank Finanšu institūta” vadītājs Reinis Jansons. “Kādēļ? Jo vidusslānis ir cilvēki, kuriem ir labāka izglītība. Un, kas ir ļoti svarīgi, – viņi arī saviem bērniem spēj nodrošināt labāku izglītību, kas savukārt nozīmē, ka arī bērni izaugot daudz vairāk dod sabiedrībai, ekonomikai, spēj strādāt ražīgāk. Tie ir cilvēki, kas iet uz kafejnīcām, restorāniem, tātad nodrošina darbvietas arī citiem.  Vidusslānis savā ziņā ir daudz prasīgāks gan pret darba devēju, gan valsti, jo šiem cilvēkiem ir vairāk, ko zaudēt, – ir izveidoti uzkrājumi, ir svarīgi rūpēties par dzīves kvalitāti. Tā ir sabiedrības daļa, kas ir uzstājīga, prasīga, tā ir daļa, kas nebaidās zaudēt darbu tādēļ, ka pacels balsi, kas iestāsies par savām vērtībām. Ļoti būtiski ir valstij kopumā veicināt lielāku vidusslāni, kas stiprina sociālo un ekonomisko pusi.”

Puse pieskaita sevi pie vidusslāņa

“Swedbank Finanšu institūta” aptaujā secināts, ka 52,6% mājsaimniecību pēc pašu vērtējuma pieskaita sevi vidusslānim, 39,4% uzskata, ka dzīvo zem vidusslāņa līmeņa, 3,4% domā, ka ir turīgāki nekā vidusslānis, bet 4,6% nav viedokļa. Institūta eksperte Evija Kropa Latvijas vidusslāni raksturoja šādi: “Visvairāk vidusslānim piederīgi jūtas iedzīvotāji vecumā līdz 45 gadiem, biežāk ar augstāko izglītību un vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Daudz retāk sevi ar vidusslāni asociē seniori, iedzīvotāji ar pamatizglītību, kā arī ar vidēji zemiem un zemiem ienākumiem.”

Savukārt jautājumā par to, cik daudz Latvijas iedzīvotāju finansiāli pieder vidusslānim, gandrīz 60% aptaujāto pauž viedokli, ka tie ir maksimāli 30% mājsaimniecību. “Rodas zināmā mērā pretruna un vājais punkts – puse aptaujāto uzskata, ka viņu mājsaimniecība pieder vidusslānim, bet tikai trešā daļa Latvijas iedzīvotāju būtu pieskaitāma vidusslānim. Laikam 20% ir pārāk optimistiski savās prognozēs,” tā E. Kropa.

Minimālie vidusslāņa ienākumi

Lai arī pasaulē nav skaidras definīcijas, kas noteiktu vidusslāņa mājsaimniecību raksturojošos ienākumus, eksperte minēja, ka, pēc Latvijas iedzīvotāju domām, mājsaimniecību par piederošu vidusslānim var uzskatīt, ja ikmēneša ienākumi uz vienu ģimenes locekli, ieskaitot arī bērnus, ir vismaz 810 eiro. Tātad ģimenei ar diviem bērniem kopējiem mājsaimniecības ienākumiem vajadzētu būt vismaz 3240 eiro mēnesī.

Iedzīvotāju aptaujā par turīgu sabiedrības slāni tiek vērtēta mājsaimniecība, kurā katram cilvēkam ģimenē ik mēnesi rocība pārsniedz 2600 eiro.

Kā liecina pētījuma rezultāti, aptaujāto aplēstais vidusslānim raksturīgo ienākumu apjoms uz katru ģimenes locekli gan ir tikai trešdaļai no tiem, kuri sevi pie tā pieskaita.

Svarīgākie faktori, kuriem būtu jāatbilst vidusslānim

Lai raksturotu vidusslāni, visbiežāk nākas saskarties ar viedokli, ka būtu jāpelna noteikta summa mēnesī. Tomēr ienākumi vien nevar kalpot par vienīgo vidusslāņa piederības kritēriju. Ne mazāk svarīgs ir dzīvesstils un finanšu pratība, uzskata E. Kropa.

Svarīgākie vidusslāņa mājsaimniecību raksturojošie kritēriji, kā liecina aptauja, ir savs nekustamais īpašums – mājoklis vai zeme (ar vai bez hipotēkas), spēja vismaz reizi gadā doties septiņas dienas ilgā ārvalstu ceļojumā, stabili ienākumi, kas ļauj bez grūtībām segt ikmēneša obligātos maksājumus, kā arī tas, ka var atļauties izmantot privātās/maksas medicīnas pakalpojumus.

Pieder vien 10% mājsaimniecību

Attiecinot visus iepriekšminētos kritērijus uz pašiem aptaujātajiem, vidusslānim piederīgi ir vien 10%. No iekļūšanas šajā sabiedrības grupā lielāko daļu iedzīvotāju attur ārvalstu ceļojumi un iespējas nomaksāt ikmēneša obligātos tēriņus. Tikai ceturtdaļa respondentu atzīst, ka ik gadu var atļauties doties vismaz vienā septiņas dienas garā ārvalstu ceļojumā, bet ikmēneša obligātos maksājumus bez grūtībām samaksā trešdaļa aptaujāto. Turklāt vien puse iedzīvotāju, kuru ienākumi ir augsti, norāda, ka ikmēneša tēriņu slogs nav apgrūtinošs. Tas apliecina, ka ienākumu apmērs vien nenozīmē piederību vidusslānim – augot ienākumiem, rodas vēlme palielināt arī izdevumus un saglabājas izaicinājums šīs divas pozīcijas samērot.

Pētījuma laikā iezīmējusies arī pozitīva tendence – ja ceļošanas kritērijs tiek aizstāts ar iedzīvotāju rīcībā esošajiem uzkrājumiem, vidusslānim atbilstošo mājsaimniecību īpatsvars pieaug līdz pat 35%. Kā skaidroja eksperte E. Kropa, šīs izmaiņas norāda, ka iedzīvotāji dzīvo piesardzīgi un sākotnēji izvēlas veidot finanšu rezerves, nevis tērēt.

To apliecina arī septembra sākumā publicētie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati: 2017. gada laikā Latvijas mājsaimniecību kopējie uzkrājumi pieauguši par vairāk nekā miljardu eiro (tas ir, noguldījumi Latvijas komercbankās, līdzekļi pensiju sistēmas 2. un 3. līmenī un finanšu instrumentos), sasniedzot 10,4 miljardus eiro.

Puse no Rietumeiropas mājsaimniecības ienākumiem

Pēc “Swedbank” Makroekonomikas pētījumu daļas novērtējuma, salīdzinot Latvijas un Rietumvalstu vidusslāņa ienākumus un dzīves dārdzību, laika posmā no 2005. līdz 2016. gadam tie ir izlīdzinājušies. Ja pirms vairāk nekā desmit gadiem vidējā mājsaimniecība Latvijā saņēma tikai ceturto daļu no Rietumeiropas mājsaimniecības ienākumiem, tad 2016. gadā – jau pusi.  Rietumeiropas valstu vidusslānim līdzvērtīgs dzīves līmenis ir aptuveni trešdaļai Latvijas iedzīvotāju. Kā skaidroja “Swedbank” ekonomiste Linda Vildava, tas ir būtisks uzlabojums, salīdzinot ar 2005. gadu, kad šādu mājsaimniecību bija mazāk nekā desmitā daļa.

Turklāt laikā no 2005. līdz 2016. gadam straujākais ienākumu kāpums Latvijā bijis tieši sabiedrības vidusslānim: mediānas mājsaimniecību kopējo ienākumu indekss ir trīskāršojies.

Kā rāda vēsture, liela un izglītota bijušās vidusšķiras jaunatne, kura nav nodarbināta un neredz savu nākotni šodienas institūciju ietvaros, ir sprādzienbīstams materiāls.

“Tomēr, par spīti pieaugošam mājsaimniecību īpatsvaram, kas sasniedz Rietumvalstu vidusslāņa ienākumu standartus, lielai daļai Latvijas mājsaimniecību līdz Rietumeiropas pārticības līmenim ir tālu. Virziens ir pareizs, bet nevienlīdzība Latvijā ir problēma joprojām. Arī ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir augstāka nekā citviet Eiropā – vidusslānis saņem mazāku ienākumu daļu, bet turīgā sabiedrības grupa – lielāku nekā Rietumos,” komentēja “Swedbank” ekonomiste.

“Swedbank” ienākumu novērtējumā par vidusslāni tiek uzskatīti 60% no iedzīvotājiem. 2016. gadā šādas mājsaimniecības saņēma 52,1% no visiem mājsaimniecību ienākumiem, kas ir par pusotru procentpunktu vairāk nekā 2005. gadā. Ienākumu kāpums šajā laika posmā gan bijis arī mājsaimniecībām zem vidusslāņa un virs tā, tomēr tas audzis lēnāk.

Gaistošā vidusšķira

Savukārt cits skatpunkts uz vidusšķiru ir Latvijas Bankas ekonomistam Gundaram Dāvidsonam. “Pēdējā laikā ASV un citu valstu presē daudz ir rakstīts par procesu, kas norit jau vairākus gadu desmitus, – pakāpenisku vidusšķiras izzušanu. Lai arī kādi būtu skaidrojumi šai tendencei – tehnoloģiskais progress, globalizācija vai pat monetārā politika –, fakts, ka pēdējo 20 gadu laikā ASV vidējā nodokļu maksātāja alga ir stagnējusi, ir satraucošs arī pārējai pasaulei,” uzskata ekonomists. 

Viņš vērtē, ka šai tendencei pakļauta arī Latvija, kur nekad šādas vidusšķiras īsti nav bijis. “Tas rosina šaubas, vai globalizācijas ietekme tiešām ir bijusi tik viennozīmīgi pozitīva, kā tika uzskatīts. Kā rāda vēsture, liela un izglītota bijušās vidusšķiras jaunatne, kura nav nodarbināta un neredz savu nākotni šodienas institūciju ietvaros, ir sprādzienbīstams materiāls. Tas attiecas ne tikai uz mikrolīmeni un cilvēkiem. Izskatās, ka līdzīgs “gaistošas vidusšķiras” process novērojams arī starp valstīm,” secina G. Dāvidsons.

Labs saturs
17
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU