AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
09. augustā, 2018
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Uzņēmējdarbība
4
4

Lauksaimnieki arī ar valsts atbalstu apdrošinās kūtri

Šī gada sausums lauksaimnieku sējumiem ir radījis ievērojamus zaudējumus, tāpēc situācija noteikta kā valsts mēroga dabas katastrofa.

FOTO: Kaspars Nordens, LETA

Neskatoties uz to, ka ir noteikts valsts atbalsts, kas sedz daļu izdevumu par apdrošināšanas polises iegādi, lauku saimniecību aktivitāte nav liela – lauksaimnieki gadu no gada apdrošina tikai ap 10% sējumu.

īsumā
  • Kopējā Latvijā apdrošinātā sējumu (ieskaitot arī rapsi) platība 2017. gadā bija aptuveni 107 000 hektāru.
  • Latvijā īsteno atbalsta pasākumu lauksaimniekiem, kas paredz līdz 65% apmērā segt izdevumus par sējumu apdrošināšanas polises iegādi, ja polisē ir paredzēts 30% pašrisks.
  • Lielākā daļa saimniecību paļaujas uz dabas regulējumu – ka viss būs labi.
  • ZM kopīgi ar Latvijas lielākajiem sējumu apdrošinātājiem vērtē iespējas, lai ar apdrošinātāju, pārapdrošinātāju un valsts līdzdalību izveidotu apdrošināšanas iespēju tādam katastrofālam riskam kā sausums.

Sējumu apdrošināšana atkal aktuāla kļuva šogad saistībā ar ilgstošo sausumu un karsto laiku jau vasaras sākumā, kā rezultātā Krīzes vadības padome nolēma neizsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, bet tā vietā to noteikt kā valsts mēroga dabas katastrofu.

Visvairāk apdrošinās Zemgalē

Kopējā Latvijā apdrošinātā sējumu (ieskaitot arī rapsi) platība 2017. gadā bija aptuveni 107 000 hektāru (ha), kas ir ap 14% no vienotajam platību maksājumam pieteiktās sējumu platības, informē Zemkopības ministrija (ZM). Aptuveni līdzīgi dati ir arī par 2016. gadu.

Savukārt, pēc Latvijas Apdrošināšanas asociācijas (LAA) datiem, šobrīd apdrošināti vien aptuveni 10% no sējumu platībām. Arī pēdējos gados situācija bijusi līdzīga, vērojams ļoti neliels pieaugums, neskatoties uz pērnā gada plūdu izraisītajām nedienām. Vēl joprojām vērojamas izteikti reģionālas atšķirības, piemēram, Latgalē zemnieki apdrošinās ļoti kūtri – apdrošināts mazāk nekā 1% no sējumu platībām. Bet visvairāk savus laukus turpina apdrošināt Zemgalē, sasniedzot ap 18% apdrošināto platību.

Izplatītākie riski, kurus arī visbiežāk iekļauj sējumu apdrošināšanas polisēs, ir krusa, vētra un pārziemošanas risks (izsalšana).

Prēmiju apjoms

Viens no iemesliem, kāpēc lauksaimnieki tik kūtri apdrošinās, ir prēmiju lielums. Saskaņā ar ZM rīcībā esošo informāciju 2017. gadā vidējā cena par sējumiem bija 25 eiro/ha, bet šogad polises cena varētu būt par aptuveni 15% zemāka.

LAA skaidro, ka sējumu apdrošināšana zemniekam izmaksā vidēji 10–40 eiro par vienu hektāru. Izmaksas atkarīgas no izvēlētajiem riskiem un kultūraugiem, kurus apdrošina. Vai tas ir dārgi? “Mūsuprāt, tas jāvērtē potenciālo zaudējumu kontekstā. Piemēram, rapsis ir 100% no laikapstākļiem atkarīga kultūra, kuras raža ir vidēji trīs tonnas (t) hektārā, un rapša vidējā iepirkuma cena ir ap 350 eiro/t. Ja pilnībā izsalst 50 ha rapša sējumu, zaudējumi mērāmi vairākos desmitos tūkstošu,” tā LAA.

Pērn sējumu apdrošināšanā Latvijas lauksaimniekiem atlīdzībās izmaksāts vairāk nekā viens miljons eiro. Lielākoties atlīdzināti zaudējumi nepārziemošanas, krusas, vētras, lietus un laikapstākļu sapūdētas ražas dēļ.

Valsts atbalsts

Jūnija vidū Ministru prezidents Māris Kučinskis medijiem izteicās, ka, iespējams, ar valsts atbalstu būtu jāizveido mehānisms, lai apdrošināti būtu teju visi lauksaimnieku sējumi. Premjers solīja domāt, kā veicināt lauksaimnieku apdrošināšanu, lai gadu no gada pēc laikapstākļu svārstībām valdībai nav jādomā par atbalstu lauksaimniekiem. Viņš lēsa – ja apdrošināšanas shēmās iekļautos teju visi zemnieki, tas samazinātu apdrošināšanas prēmiju maksājumus, kas pašlaik tiek minēts kā šķērslis, lai apdrošinātos, ziņoja aģentūra LETA.

Taču jau tagad Latvijā tiek īstenots atbalsta pasākums lauksaimniekiem, kas paredz līdz 65% apmērā segt izdevumus par sējumu apdrošināšanas polises iegādi, ja polisē ir paredzēts 30% pašrisks, skaidro ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas eksperti. Lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam šajā plānošanas periodā minētajam atbalsta pasākumam, ieskaitot dzīvnieku apdrošināšanu, ir paredzēts finansējums 12 miljoni eiro. No ZM puses nav juridisku ierobežojumu apdrošināmajiem riskiem.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs mazo saimniecību aktivitāti sējumu apdrošināšanā, neskatoties uz to, ka ir noteikts valsts atbalsts, skaidro ar to, ka “mūsu lauksaimnieki joprojām saņem zemākos tiešos maksājumus Eiropas Savienībā (ES). Noteicošais ir arī saimniecību vidējais lielums valstī, kas iezīmē to finanšu kapacitāti un rocību. Vēsturiski lauksaimniecības risku apdrošināšana ir samērā jauna lieta, un lielākā daļa saimniecību paļaujas uz dabas regulējumu – ka viss būs labi. Pēdējie gadi pierādījuši pretējo, bet, ja saimniecībai nav polises līdzfinansējumam kapacitātes, tad nav citu variantu”.

Nevar apdrošināties pret sausumu

Saskaņā ar ZM rīcībā esošo informāciju, ko apstiprina arī LAA, pašlaik ir iespējams apdrošināties krusas, lietusgāžu, pārziemošanas (ziemāju sējumiem) un vētras riskiem. Sausums nav apdrošināmo risku sarakstā, jo šis risks iestājas ļoti reti. ZM vērtē, ka paši lauksaimnieki diezin vai būtu gatavi papildus piemaksāt par polisi, ja attiecīgais risks ir iespējams tikai pēc 10–15 gadiem. Savukārt pārziemošana, krusa, vētra un lietusgāzes gan ir regulārie riski.

Tā kā 2018. gada sausums ir plaša mēroga risks, nevis lokāls, kā, piemēram, krusa vai lietusgāzes, apdrošinātājiem atlīdzībā būtu jāizmaksā ievērojama summa, kam nepietiktu līdzekļu. Tāpēc ZM kopīgi ar Latvijas lielākajiem sējumu apdrošinātājiem vērtē iespējas, lai ar apdrošinātāju, pārapdrošinātāju un valsts līdzdalību izveidotu apdrošināšanas iespēju tādam katastrofālam riskam kā sausums.

E. Treibergs lēš, ka, “runājot par citu, jaunu veidu apdrošināšanas iespēju iekļaušanu risku kategorijās un intensitātes palielināšanu polišu iegādei, jāveido plašāka diskusija, iesaistot lauksaimniekus, potenciālos apdrošināšanas ņēmējus, lai saprastu, vai un kāda veida izmaiņas veicinātu apdrošināšanas intensitātes palielināšos”.

LAA uzskata, ka sējumu apdrošināšanā būtu jābūt kompleksam risinājumam, jo viens no faktoriem, kas bremzē sējumu apdrošināšanu – līdz ar to arī šī apdrošināšanas veida attīstību, tostarp izdevīgākus nosacījumus lauksaimniekiem –, ir tas, ka zemnieki akli paļaujas uz valsts un ES atbalstu jeb kompensācijām.

Visu sējumu apdrošināšana – nekad

ZM ieskatā, visu sējumu apdrošināšana nekad nenotiks, izņemot situāciju, ja to noteiks kā obligātu pasākumu. Ir lauksaimnieki, kuri nevēlas apdrošināt sējumus, jo:

  • dažādo savus biznesa riskus – gan darbības nozares, gan audzējamās kultūras;
  • cenšas paši izveidot savu finanšu rezervi, jo normālu laikapstākļu gadījumā samaksāto apdrošināšanas prēmiju uzskata par pārāk lielu neatgriezeniski zaudētu naudu;
  • apzināti riskē – pēc principa: kā būs, tā būs, neparedzot nekādu risku segumu.

Kompensācijas lauksaimniekiem

Par šīs vasaras sausuma un karstuma radītajiem zaudējumiem lauksaimniekiem Latvija jau lūgusi ES finansiālu atbalstu, jūlija beigās zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Briselē tikās ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu. Taču ZM, taujāta par iespējamo ES kompensāciju, atbild, ka “pašreiz vēl ir ražas novākšanas sezona un katrā saimniecībā situācija ir atšķirīga. Līdz ar to provizoriskās zaudējumu summas noteikšana būs iespējama rudenī – pēc ražas novākšanas”.

Arī pērn bija atbalsts lauksaimniekiem – plūdu dēļ. Cik liels finansējums pēdējos gados lauksaimniekiem ir izmaksāts ārkārtas stāvokļa dēļ? ZM atgādina, ka kopš 2008. gada tika pārtraukta iepriekšējo gadu prakse, kad par nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radītajiem zaudējumiem lauksaimnieki varēja vērsties pie valdības un pretendēt uz kompensāciju saņemšanu. 2017. gads bija izņēmums, jo plūdi nebija to risku sarakstā, kas tiek apdrošināti. Tāpēc 2017. gadā plūdos cietušajām saimniecībām tika izmaksāta kompensācija – kopsummā 14,8 miljoni eiro, lai daļēji segtu ieguldījumu izmaksas.

Savukārt 2018. gadā atbalstā izmaksāti 4,4 miljoni eiro laukaugu un dārzkopības produkcijas audzētājiem, kuri nesaņēma kompensāciju par 2017. gada rudens plūdos un lietavās cietušo platību. Tāpat 2018. gadā izmaksās ES ārkārtas atbalstu 3,46 miljonu eiro apmērā par 2017. gadā neiesētajiem vai iznīkušajiem ziemājiem.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU