Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Bioloģiski vērtīgo zālāju īpašnieki var pieteikties atbalsta maksājumiem.
FOTO: Ieva Lūka, LETA
Lai apzinātu aizsargājamo biotopu stāvokli un dabas vērtības Latvijā, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) 2017. gadā uzsāka vērienīgu Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda projektu "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" jeb, kā to pierasts saukt, "dabas skaitīšana". Viens no uzdevumiem tā norises laikā ir arī bioloģiski vērtīgo zālāju jeb tradicionāli apsaimniekoto pļavu apzināšana.
Aizsargājamo zālāju apzināšana turpināsies vēl šogad un 2019. gadā gan privātajās, gan pašvaldību un valsts zemēs.
17 000 ha vērtīgo zālāju
Dabas eksperti 2017. gada sezonā apsekojuši gandrīz 89 000 ha, ieskaitot gan obligāti kartējamos zālājus, gan tādas vietas, kurās potenciāli iespējami bioloģiski vērtīgi zālāji. No tiem par ES nozīmes zālāju biotopiem ir atzīti tikai 19% jeb apmēram 17 000 ha.
"Dabas skaitīšanā" iegūtos datus DAP izmantos, lai caur dažādiem finanšu instrumentiem piesaistītu finansējumu dabisko zālāju apsaimniekošanai, tādējādi veicinot gan zālāju biotopu kvalitātes uzlabošanu, gan platību sakārtošanu un atgriešanu apritē kā ekstensīvi apsaimniekotu zālāju, gan atjaunojot ainavu.
Vienlaikus iegūtie dati būs izmantojami, lai izdarītu secinājumus par esošās lauksaimniecības politikas ietekmi uz dabisko zālāju kvalitāti, kā arī palīdzēs efektīvāk sabalansēt dabas aizsardzību un tautsaimniecības attīstību un būs atbalsts teritoriju plānojumiem, skaidro DAP sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna.
Kā saņemt atbalsta maksājumus
Tie zemju īpašnieki, kuru īpašumos 2017. gadā ir konstatēti bioloģiski vērtīgi zālāji, var pieteikties Lauku atbalsta dienestā (LAD), lai saņemtu atbalsta maksājumus par pareizu zālāju apsaimniekošanu, ja bioloģiski vērtīgā zālāja platība pārsniedz 0,3 hektārus un kopējā teritorija ir vismaz viens hektārs. DAP aicina saimniekus, kuru bioloģiski daudzveidīgās un pareizi apsaimniekotās pļavas ir ar mazu platību, apvienoties un atbalsta maksājumu pieteikumus iesniegt kopīgi, tādējādi padarot šo procesu vienkāršāku, ātrāku un mazāk birokrātisku.
Prasības atbalsta saņemšanai nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 171 "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā".
LAD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža skaidro, kā var saņemt atbalsta maksājumus par pareizu zālāju apsaimniekošanu.
DAP par ilggadīgo zālāju atzīst:
Ja lauksaimniekam ir šāds zālājs, platību maksājumu iesniegumu pieņemšanas laikā lauksaimniekam ir jāpiesakās šī atbalsta saņemšanai. Pieteikties platību maksājumiem var no 11. aprīļa līdz 22. maijam.
Piesakoties atbalstam, pretendents uzņemas piecu gadu saistības (no pirmā apstiprināšanas gada), kas nozīmē, ka piecu gadu laikā katru gadu platības ir atbilstoši jāapsaimnieko, katru gadu ir jāpiesakās atbalsta saņemšanai, kā arī jāsaglabā apsaimniekotās platības apmērs. Pārtraucot saistības pirms termiņa, lauksaimniekam ir jāatmaksā iepriekš saņemtais atbalsts.
Platības bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālājos līdz kārtējā gada 15. septembrim ir jānopļauj vai jānogana un jāapļauj, taču zālājā nav veicami kultivēšanas pasākumi. Katram laukam atsevišķi jākārto lauka vēsture, norādot tajā kārtējā gadā veiktās apsaimniekošanas darbības.
Ja atbalsttiesīgā platība ir ES nozīmes zālāju biotops, tad ne vēlāk kā saistību perioda otrajā gadā atbalsta saņēmējam ir jāapmeklē apmācības kurss par zālāju biotopu apsaimniekošanas metodēm.
Atbalsta apmērs
Atbalsta apmērs par vienu hektāru atbalsttiesīgās platības, kurā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, ir 55 eiro/ha par bioloģiski vērtīgu zālāju.
Atbalsta apjoms par ES nozīmes zālāju biotopiem (par ha) ir:
Vairāk par to, kas ir bioloģiski vērtīgie zālāji un kādas ir to ražības klases, var lasīt šeit. Vairāk par atbalsta likmēm un termiņiem var lasīt šeit.
Informāciju par to, vai par platību var pretendēt uz atbalstu, var pārliecināties www.karte.gov.lv, meklējot pēc zemes vienības numura vai lauku bloka.
Bioloģiski vērtīgu zālāju apsekojums ir veikts arī iepriekš. 2017. gadā, pēc LAD datiem, uz platībmaksājumu atbalstu bija pieteikti 34 126 ha bioloģiski vērtīgo zālāju, kas sastāda 2% no visām atbalsta platībām. Pavisam uz atbalstu 2017. gadā bija pieteikušies 4096 bioloģiski vērtīgu zālāju apsaimniekotāji.
Pēdējos gados Eiropā – retums
Eiropā dabisko zālāju platība pēdējos 50–70 gados ir kritiski sarukusi – kopš 20. gadsimta vidus daudzās valstīs (Lietuvā, Vācijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā u.c.) izzuduši vairāk nekā 90% no dabisko zālāju platības.
Pēc aptuveniem datiem Latvijā aizsargājamie zālāju biotopi aizņem 0,7% no valsts platības un īpatsvara ziņā ieņem piekto vietu astoņu ES Baltijas jūras reģiona valstu starpā. Igaunijā, Somijā un Vācijā vairāk nekā 50% (Igaunijā pat 78%) no visas aizsargājamo zālāju biotopu platības atrodas aizsargājamās teritorijās. Pārējās valstīs, ieskaitot Latviju, vairāk nekā puse aizsargājamo zālāju atrodas ārpus īpaši aizsargājamām teritorijām.
"Lai zālājā saglabātos liela sugu daudzveidība, nepieciešama tā apsaimniekošana – pļaušana ar siena novākšanu vai noganīšana," skaidro DAP ģenerāldirektors Juris Jātnieks." "Nav vēlama nopļautā zālāja sasmalcināšana un atstāšana uz lauka. Savukārt, ja zālājs vispār netiek apsaimniekots, tas aizaug ar krūmiem vai kokiem un vērtīgais biotops ir zudis."
Latvijā galvenie iemesli tam, ka sarūk dabisko zālāju platības, ir zālāju platību un arī īpašumu sadrumstalotība, vāja kooperācija zālāju apsaimniekošanā, nepietiekamas zināšanas un atbalsts nišas produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanā un mārketingā, kā arī cilvēku aizplūšana no laukiem.
