Muitas darbi: lai komersantiem vienkāršāk, kontrabandistiem sarežģītāk

Importa un eksporta tendences nemainās, tranzītkravu - mazāk

Muitas nodokļa ieņēmumi par 2,46 miljoniem ir pārsnieguši plānoto septiņu mēnešu ieņēmumu apjomu, sasniedzot 22,46 miljonus eiro.

Šā gada sešos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu par 10,4% ir pieaudzis preču importēšanas gadījumu skaits, arī importēto preču kopējā statistiskā vērtība ir palielinājusies par 8,9%, un tā veido 1,38 miljardus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir par 113 miljoniem eiro vairāk, līdz ar to arī muitas ieņēmumi, muitas nodoklis pildās daudz lielākā apmērā, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Preču grupās, ko importē Latvijā, izmaiņu vairāku gadu garumā nav, un pēc statistiskās vērtības nozīmīgākās ir minerālais kurināmais, tātad degviela, elektroierīces un elektroiekārtas, tērauds, dzelzs, koka izstrādājumi. Valstis, no kurām preces galvenokārt tiek importētas, ir Krievija, Ķīna, Baltkrievija un Norvēģija.

Eksporta apjomos ir neliels samazinājums – 0,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Izmaiņas preču eksportā varētu būt saistītas ar Krievijas noteikto embargo. Tomēr joprojām visvairāk preču tiek eksportēts uz Krieviju, kā arī Norvēģiju, Turciju un Ķīnu. Tāpat kā iepriekšējos gados no Latvijas visvairāk  eksportē elektroierīces, koka izstrādājumus, mehānismus, alkoholiskos dzērienus, dzelzs, tērauda izstrādājumus, farmaceitisko produkciju.

Savukārt tranzītkravu apjomi ir samazinājušies par 3,65%, un tas kravu apjomā ir būtisks samazinājums, kam iemesls ir bijusi arī Krievijas embargo ietekme.

Problēmas kravu pārvadātājiem ir sagādājis Krievijas lēmums atteikties no TIR procedūras piemērošanas Krievijā. TIR karnete ir gan kā dokuments, gan kā galvojums, tāpēc uzņēmēji bija spiesti savu biznesu organizēt savādāk. Pēc S.Kārkliņas-Ādmines teiktā, Krievija solījusi atjaunot TIR procedūras izmantošanu. Uz Somijas un Krievijas un Norvēģijas un Krievijas robežas deviņās robežšķērsošanas vietās Krievija ir atjaunojusi TIR grāmatiņu pieņemšanu. Uz robežas ar Latviju un citām Baltijas valstīm – vēl ne. Jau ir zināms, ka TIR režīms tiks  atjaunots, taču TIR procedūru varēs veikt tikai caur vienu robežšķērsošanas vietu uz Krievijas robežas, tā ir Grebņeva.

Jauni e-pakalpojumi

Izmantojot muitas elektroniskās datu apstrādes sistēmu (EMDAS), muitošanas procedūras ir iespējams veikt elektroniski, neierodoties muitas kontroles punktā, dokumentus un deklarācijas iesniedzot elektroniski.

2014.gada novembrī izveidots centralizētais importa muitas kontroles punkts (MKP), un no šā gada februāra visu muitas deklarāciju noformēšana visā Latvijā notiek centralizēti.  Kā skaidro muitas amatpersona, tas nozīmē, ka, piemēram, atrodoties robežšķērsošanas vietā Terehovā, piesakot importa procedūru, importa kontroles punkts noformē deklarāciju tad, ja ir nepieciešams kontroles veids uz robežas. Tādējādi esam vienveidojuši gan šo procesu, gan prasības importa dokumentu noformēšanai un kontrolei, vienlaikus atslogojuši robežšķērsošanas vietas, uzsver S.Kārkliņa-Ādmine.

Elektronisko muitas deklarāciju apstrādes sistēmā šogad februārī ieviests jauns pakalpojums muitas maksājumu veikšanai tiešsaistē, izmantojot portālu www.latvija.lv. Muita informāciju par maksājumu saņem uzreiz, un klientam vairs nav jāgaida, kamēr nauda tiek ieskaitīta Valsts kasē, kā tas ir, piemēram, ja maksājums tiek veikts caur banku, kad gaidīšanas laiks var sasniegt līdz pat divām dienām. Izmantojot šo pakalpojumu, klients samaksā maksājumus, un, ja ir viss kārtībā ar deklarāciju, deklarācija tiek izlaista un preces tiek atbrīvotas. Tātad arī šis pakalpojums būtiski paātrina preču importēšanas laiku un taupa uzņēmēja resursus.

Kopš aprīļa beigām muitas klientiem ir iespēja, izmantojot deklarēšanas sistēmu, pieteikt labojumus importa deklarācijās. Iepriekš tas bija jādara, iesniedzot iesniegumu, rakstot pamatojumus. Arī komersants pats var veikt nepieciešamos labojumus, tādējādi paātrinot šo procesu.

Ieviesta jauna funkcionalitāte - elektroniskai atpakaļizvešanas paziņojuma iesniegšanai. Šis pakalpojums ir elektronizēts, tātad klients visu var izdarīt attālināti, neierodoties muitas punktā.

No 1.aprīļa ieviesta jauna EMDAS funkcionalitāte elektroniskai pagaidu uzglabāšanas deklarāciju iesniegšanai un noformēšanai, kā arī vienotai preču uzskaitei preču pagaidu uzglabāšanas vietās. Līdz šim tas tika darīts papīra formātā un komunikācijai ar muitu izmantojot e-pastu. Tagad tā ir moderna sistēma, kas atbilst Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumiem Nr.601 par pagaidu uzglabāšanu. No 1.aprīļa līdz 30.septembrim ir noteikts pārejas periods, kad pagaidu uzglabāšanu var pieteikt gan iepriekšējā veidā, gan izmantojot jauno sistēmu. Bet jau no 1.oktobra būs  jāizmanto tikai jaunā sistēma.

Pašreiz tiek veiktas izmaiņas EMDAS, lai gada beigās komersanti varētu uzsākt  eksporta muitas deklarāciju attālinātu noformēšanu. Tas nozīmē, ka elektroniski varēs pievienot sistēmā arī pavaddokumentus. Komersantam nebūs jādodas uz muitas punktu, bet muita attālināti formēs dokumentus, un pie komersanta muitnieki dosies vai aicinās viņu pie sevis tikai tad, kad būs nepieciešams veikt kravas kontroles..

Atzītajiem komersantiem - iespēja šķērsot robežu ārpus rindas

Viens no VID priekšlikumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai ir likumā par valsts robežu noteikt priekšrocības atzītajiem ekonomiskajiem operatoriem (AEO), kuri varētu šķērsot robežu ārpus rindas, tātad iekļaut viņus kā papildu grupu ārpus rindas.

Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā 10.panta papildināšanai, ar kuru paredzēts AEO pārvadājumus noteikt kā jaunu kategoriju, kam autoceļu robežšķērsošanas vietās atļauta robežas šķērsošana ārpus kārtas, ir iesniegti Saeimā. 

Muitas normatīvajos aktos ir sagaidāmas arī plašākas izmaiņas. No 2016.gada 1.maija jāsāk piemērot Savienības Muitas kodeksa nosacījumi. Līdz tam vēl sagaidāmi tā ieviešanas noteikumi (ko Eiropas Komisija vēl nav izstrādājusi) un jāizstrādā attiecīgie nacionālie normatīvie akti.

Dienestu sadarbība

Satiksmes ministrija sadarbībā ar kravu pārvadājumos iesaistītajiem dienestiem, tai skaitā ar Krasta apsardzes dienestu, muitu, Valsts robežsardzi (VRS) un Pārtikas veterināro dienestu (PVD), īsteno projektu "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma" (SKLOIS). Sistēma nodrošinās elektroniskās informācijas un  elektronisko dokumentu apriti starp visām kravu pārvadājumos iesaistītajām institūcijām. Tādējādi tiks nodrošināta "vienas pieturas" aģentūras principa ieviešana kravu pārvadājumos. Sākotnēji projekts vairāk skars ostā strādājošos uzņēmējus. SKLOIS projektu plānots pabeigt šogad līdz 30.novembrim.

Lai radītu apstākļus ātrai robežšķērsošanai un kontrolei, kā arī noteiktu rīcību ārkārtas situācijās, tiek īstenota starpinstitūciju un pārrobežu sadarbība.

Šogad martā noslēgta vienošanās ar Valsts robežsardzi par kravas transportlīdzekļu plūsmas caurlaidības organizēšanu autoceļu robežšķērsošanas vietās. Ir vienošanās par minimālo transportlīdzekļu apjomu, kas ir jāapkalpo abiem dienestiem, ja piemēram, rodas rindas. Noteikta arī rīcība ārkārtējiem gadījumiem, kas ietekmē robežšķērsošanu.

Lai racionālāk izmantotu resursus, panākta vienošanās ar VRS par izmēģinājuma projektu, kura laikā muitas dienesti vairs nepārbaudīs vieglās automašīnas, kas iebrauks pa zaļo koridoru. Transportlīdzekļim, kuriem nav deklarējamo preču, fizisko kontroli veiks tikai robežsargi. Muita plānojot vairāk savus resursus virzīt tieši uz kravas transportlīdzekļu kontroli - gan tukšo, gan pilno.

Plānots noslēgt vienošanos  starp Latvijas un Baltkrievijas muitas un robežsardzes dienestiem, lai novērstu rindu veidošanos pirms MKP. Vienā no projektiem piedalās Krāslavas novada dome, kura iecerējusi uzbūvēt stāvlaukumu pie Pāterniekiem, lai rindu gadījumā transportlīdzekļiem būtu kur atrasties, jo šis ceļš uz Pāterniekiem ir ļoti šaurs un transportlīdzekļiem uz šī ceļa nav normālas iespējas, kur gaidīt savu rindu.

Infrastruktūras un  muitas tehniskā aprīkojuma modernizācija

Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pagājušonedēļ tiekoties ar VID ģenerāldirektori Ināru Pētersoni, norādīja arī uz būtisko robežkontroles jautājumu, uzsverot, ka nepietiekama kontroles nodrošināšana uz valsts robežas rada valstij ekonomiskus zaudējumus. VID ģenerāldirektore skaidroja, ka līdz nākamā gada beigām plānots pabeigt muitas tehniskā aprīkojuma pilnveidošanu, t.sk. kravu skeneru un novērošanas sistēmu uzstādīšanu, piedāvājot tās izmantot arī robežsardzei un Drošības policijai, informē Valsts prezidenta Preses dienests.

VID vairāku gadu garumā realizē programmu, lai nomainītu novecojušo muitas tehnisko aprīkojumu, aizstājot to ar mūsdienu prasībām atbilstošu. S.Kārkliņa-Ādmine, informējot žurnālistus par muitas aktualitātēm, klāstīja, ka ar mūsdienīgu tehniku ir plānots aprīkot visas ārējās robežšķērsošanas vietas uz autoceļiem, dzelzceļa un ostās, uzstādīt kravas skenerus, svarus, savienot šos rīkus ar transportlīdzekļu automatizēto nolasīšanas sistēmu. Līdz ar to Latvijas muitas tehniskais aprīkojums būšot viens no labākajiem Eiropas Savienībā.

Šogad tiek testēts Pāterniekos uzstādītais kravas skeneris, ko plānots drīzumā nodot ekspluatācijā. Silenē ir uzsākta kravas rentgena būvniecība, un iecerēts, ka līdz nākamā gada februārim tas tiks nodots ekspluatācijā.

Ir noslēgti vairāki līgumi par dzelzceļa kravu kontroles rentgena iekārtu piegādi Indrā un Kārsavā. Tās ir divas robežšķērsošanas vietas uz dzelzceļa, kur skeneri neatrodas. Vienīgais dzelzceļa skeneris ir Zilupē. Arī šīs iekārtas domāts piegādāt šogad oktobrī.

Ir izsludināti vairāki iepirkumu konkursi par kravu kontroles rentgenu iekārtu būvniecību un uzstādīšanu.

Ir uzsākts projekts saistībā ar video novērošanu, līdz nākamā gada beigām visās robežšķērsošanas vietās un muitas kontroles punktos jābūt modernām video novērošanas iekārtām.

2015.gada decembrī plānots pabeigt Vientuļu muitas robežkontroles punkta rekonstrukciju. Nākamgad šī robežšķērsošanas vieta būs gatava kravas transportlīdzekļu kustībai. Pagaidām konkrēts datums, kad to atvērs, nav noteikts.

Tiek modernizēts arī cits tehniskais aprīkojums, jo, kā atzīst muitas  amatpersona, -  krīzes un pēckrīzes periodā infrastruktūra bija diezgan sabrukusi.

Kontroles ar mazāk tērējošiem resursiem

Muitas pārvaldes direktora vietniece uzsver, ka rūpīgi tiek izvērtēts, kuras kravas novirzīt padziļinātai kontrolei. Lai neradītu papildu slogu uzņēmējiem, lielāka uzmanība tiek pievērsta dokumentālajām kontrolēm un vizuālajām apskatēm, izmantojot tehnisko aprīkojumu, skenerus, darba suņus. Padziļinātās kontroles tiek veiktas tajos gadījumos, ja ir identificētas kādas iespējamās problēmas. Šogad ir veiktas 5536 tādas kontroles. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu - par 9,4% mazāk, jo muita vairāk centusies veikt kontroles, kas ir lētākas no resursu izmantošanas viedokļa. Šogad 20% no padziļinātajām kontrolēm ir bijušas rezultatīvas.

Salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn, šā gada pirmajā pusē par 62% pieaudzis narkotisko un psihotropo vielu atklāšanas gadījumu skaits – šogad 144. Vislielākais skaits  konstatēts pasta sūtījumos un arī lidostās un ostās, kur privātpersonas mēģina narkotikas pārvietot.

Par 23% pieaudzis kontrafakta preču atklāšanas gadījumu skaits, arī tie ir saistīti ar fizisko personu sūtījumiem pa pastu, ja personas iegādājas caur internetu lētas preces. Veicot pasta paku kontroles, šīs preces tiek identificētas.

Pirmajā pusgadā uz ārējās robežas šogad trīskāršojies atklāto nelegālo cigarešu apjoms, sasniedzot 36,7 miljonus vienību. Kopumā valstī  izņemto cigarešu skaits ir 87 miljoni.

Šogad vairāk atklāti būtiski pārkāpumi un par 98% pieaudzis lēmumu skaits, kas ir nodots tiesībaizsardzības iestādēm kriminālprocesa ierosināšanai.

Latvijas muitnieki piedalās starptautiskajās muitas operācijās, kuras īsteno vairākas ES dalībvalstis ar mērķi atklāt dažādas nelikumīgas rīcības, tajā skaitā ir operācijas, kas vērstas pret kontrafakta preču ievešanu, zāļu nelikumīgu ievešanu, akcīzes preču nelikumīgu ievešanu. Muitas pārvalde šogad īstenojusi arī dalību astoņās starptautiskās muitas operācijās.

Noziedzības apkarošanas rezultāti muitas jomā

Avots: VID