Datorizētā zemesgrāmata - moderna informācijas sistēma un jauni pakalpojumi

Kāpēc bija nepieciešama sistēmas modernizācija?

Tiesu administrācijas (TA) Tiesu un zemesgrāmatu departamenta Zemesgrāmatu informācijas sistēmas nodaļas vadītāja Līga Lapiņa atzina, ka pirms 20 gadiem – 1993.gadā – tika atjaunots Zemesgrāmatu likums un uzsākta zemesgrāmatu darbība. Jau 1998.gadā radās ideja par datorizētās zemesgrāmatas ieviešanu un Zemesgrāmatas likumu papildināja ar attiecīgu sadaļu. 2001.gadā Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata uzsāka darbu.

Gadu gaitā esošās sistēmas programmatūra un tehnoloģiskās platformas novecoja, bija pārāk liels ar nekustamo īpašumu veicamo procedūru skaits un to izpildes ilgums. Tas radīja administratīvo slogu iedzīvotājiem un komersantiem, kā arī nepieciešamību pēc vairāku elektronisko pakalpojumu nodrošināšanas, tātad – jaunas sistēmas izstrādes un uzlabojumu ieviešanas praksē.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns projekta prezentācijā uzsvēra, ka zemesgrāmatas sistēma elektroniskā formā nekad nav tehnoloģiski atpalikusi no modernās pasaules, taču šī projekta ietvaros veiktie uzlabojumi, ieguldot ievērojamus līdzekļus tehnoloģijās, kuras jau eksistē un strādā, ir progresīvs risinājums tam, lai pēc kāda laika nevajadzētu veikt pilnīgu sistēmas nomaiņu.

"Ieviešot jauno informācijas sistēmu, paredzēts pakāpeniski nomainīt papīra formāta zemesgrāmatas dokumentus uz elektroniskajiem dokumentiem."

Tādējādi pāris gados ir izdevies izveidot vienu no modernākajām zemesgrāmatu sistēmām Eiropā. Veikta apjomīga sistēmas integrācija ar valsts nozīmes reģistriem un informācijas sistēmām: Uzņēmuma reģistru, Iedzīvotāju reģistru, Kadastra reģistru, Valsts kasi un citiem.

Jaunos tehnoloģiskos risinājumus informācijas sistēmā iedzīvināja SIA "FMS". Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs stāstīja, ka vairākas VVDZ IS izstrādē izmantotās tehnoloģijas tika lietotas pirmo reizi. Projekta uzsākšanas laikā tās jau bija pietiekami pieejamas cenā un stabili strādāja.

Tieslietu ministrs izteica atziņu, ka šis projekts ir labs valsts un privāto informācijas tehnoloģiju jomas uzņēmumu sadarbības paraugs.

Rezultāts – jauni pakalpojumi

Ieviešot jauno informācijas sistēmu, paredzēts pakāpeniski nomainīt papīra formāta zemesgrāmatas dokumentus uz elektroniskajiem dokumentiem. Jaunā VVDZ IS tehniski nodrošinās elektronisku nekustamo īpašumu reģistrāciju un ar tiem saistītu darījumu veikšanu, procesā iesaistītajām institūcijām ļaujot būtiski ietaupīt laika un darbinieku resursus.

Savukārt iedzīvotājiem un uzņēmējiem būs pieejami vairāki jauni e-pakalpojumi:

• elektroniska analītisko datu par nekustamo īpašumu tirgu apkopošana un publicēšana;
•  elektroniska dokumentu apstrāde un iesniegšana;
• izsekošanas kods, kas nodrošina iespēju personai zemesgrāmatas mājaslapā sekot līdzi nostiprinājuma lūguma izskatīšanas gaitai;
• elektronisks paziņojums īpašniekam;
• elektroniski pieejami arhīva dokumenti.

Zemesgrāmata ir uzkrājusi vairāk nekā 20 miljonu dokumentu saistībā ar īpašuma tiesībām. Lai padarītu procesu operatīvāku un būtu iespēja veidot noslodzes izlīdzināšanu starp zemesgrāmatu nodaļām, ir izstrādāts risinājums elektroniska arhīva izveidei un jau ir uzsākta visu arhīvu skenēšana zemesgrāmatu digitalizācijai.

Tas nozīmē, ka, piemēram, nostiprinājuma lūgumu par īpašumu Rēzeknē varēs iesniegt Rīgas pilsētā, nebraucot uz zemesgrāmatu Rēzeknes nodaļu. Dokumentu pieejamība dos iespēju pārdalīt noslodzi starp dažādām zemesgrāmatu nodaļām neatkarīgi no ģeogrāfiskā izvietojuma.

"Autorizējoties sistēmā, var apskatīt informāciju par saviem īpašumiem, kā arī redzēt to lietotāju sarakstu, kas ar šiem datiem iepazinušies."

L.Lapiņa norāda, ka vienots elektroniskais arhīvs, nodrošinot iesniegto dokumentu elektroniskās versijas, būs atbalsts tiesnešiem lēmumu pieņemšanas procesā.

Taču tās vēl ne tuvu nav visas jaunās iespējas. SIA "FMS" projektu vadītājs Ernests Dreimanis skaidroja, ka, autorizējoties ar elektronisko parakstu vai izmantojot Latvijā pieejamās banku autentifikācijas, mājaslapā www.zemegramata.lv varēs redzēt, kādi ir zemesgrāmatā reģistrētie personas īpašumi. Aktivizējot attiecīgu ieraksta aili, būs apskatāma informācija par īpašumtiesībām, apgrūtinājumiem, hipotēku, tātad – visu, kas pieejams šajā publiskajā datubāzē.

Atsevišķs pakalpojums ir izveidots bankām, un tās jau šobrīd, noslēdzot līgumu ar Tiesu administrāciju, virkni funkciju var veikt tiešsaistē, neizmantojot klientu kā "kurjeru" starp banku un zemesgrāmatu.

Ērta iespēja uzzināt, kas interesējas par personas īpašumiem, ir elektroniskais pakalpojums "Informācija par ieskatīšanos nodalījumā". Tajā atspoguļota visa informācija par īpašumu skatījumiem pēdējo divu gadu laikā, rādot gan paša īpašnieka skatījumus, gan oficiālo iestāžu, gan jebkura cita interesenta skatījumus, kas to veicis, pieslēdzoties sistēmai un samaksājot par šādu pakalpojumu.

Kas ir izsekošanas kods?

E.Dreimanis norādīja: sistēmā ir iestrādāts vēl viens pakalpojums - izpildes izsekošana pēc koda. Piemēram, iesniedzot nostiprinājuma lūgumu, tam tiek piešķirts unikāls kods, un, to ievadot sistēmā, būs iespēja sekot nostiprinājuma lūguma izpildes gaitai.

Izsekošanas kodu tuvākajā laikā plānots padarīt par alternatīvu zemesgrāmatu apliecību kopijām, kuras mēdz pieprasīt gan "Latvenergo", gan citas iestādes, ja tām nepieciešams īpašumtiesību apliecinājums, slēdzot līgumu par pakalpojuma sniegšanu. Viss, ko vajadzēs izdarīt, – iesniegt šo unikālo kodu attiecīgajai iestādei un tā, pieslēdzoties sistēmai, iegūs nepieciešamo informāciju.

Tehnoloģijas ir nodrošinājušas pieejamību, auditāciju un izsekojamību, bet noteikt, kā koda pielietojamība atbilst personas datu drošības procedūrām, ir Datu valsts inspekcijas kompetence.

Tieslietu ministrs atzina, ka publiskā reģistra jēga ir datu pieejamībā, bet izsekojamība, ko piedāvā mūsdienu tehnoloģijas, dod iespēju iegūt informāciju par kāda izrādīto interesi, tādējādi sniedzot drošību preventīvi. Informācijas vide, kā arī tās iegūšanas veids un ātrums liek mainīties visai sabiedrībai un ir izaicinājums tiesību sistēmai, izstrādājot regulējošus normatīvos aktus.

Jāsakārto normatīvā bāze

Lai arī tehnoloģiski risinājumi, kas nodrošina plašu elektronisko pakalpojumu klāstu ir izstrādāti, to pilnvērtīgai izmantošanai jāsakārto normatīvais pamats. L.Lapiņa skaidroja, ka Ministru kabinets jau ir atbalstījis likumprojektus "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" un "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"", kas tika virzīti vienotā likumprojektu paketē, paredzot vienkāršot nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūras, kā arī citus jautājumus. Tālāk tie jāatbalsta arī Saeimai.

"Izsekošanas kodu tuvākajā laikā plānots padarīt par alternatīvu zemesgrāmatu apliecību kopijām."

Lai arī nereti likumu grozījumu pieņemšanai nepieciešams ilgs laika periods, L.Lapiņa secināja, ka VVDZ informācijas sistēma ir pietiekami progresīva un tehnoloģiskie risinājumi, gaidot savu pielietojumu atbilstoši likumiem, nenovecos.

Savukārt tieslietu ministrs pieļāva iespēju, ka pakalpojumu ieviešanas procesā atklāsies vēl kādas detaļas, taču to iestrādāšanā likumos J.Bordāns problēmas nesaredz.

Jau pieejamie pakalpojumi

TA Zemesgrāmatu informācijas sistēmas nodaļas vadītāja solīja, ka pamazām elektronisko dokumentu iesniegšanas un apstrādes iespējas palielināsies. Pašreiz autorizējoties, informācijas sistēmā var apskatīt informāciju par saviem īpašumiem, kā arī redzēt to lietotāju sarakstu, kas ar šiem datiem iepazinušies. Tāpat zemesgrāmatu nodaļā jau var saņemt arī izsekošanas kodu.

Autorizētam lietotājam ir iespēja elektroniski iesniegt zemesgrāmatai nostiprinājuma lūguma sagatavi gadījumos, kad nostiprinājuma lūgumam nav nepieciešams notariāls apliecinājums. Saņemot šo sagatavi, zemesgrāmatu nodaļas darbinieks to pārbauda, izdrukā, un klientam atliek vien pievienot pārējos nepieciešamos dokumentus. Nākotnē būs pieejami kā elektroniskie nostiprinājuma lūgumi, tā arī arhīva dokumenti.

Bezmaksas pakalpojums ir nostiprinājuma lūguma izsekošanas gaita. Arī sev piederošo īpašumu dati un informācija par savu īpašumu skatījumiem, autorizējoties ir bez maksas. Plānots, ka nākotnē divas reizes gadā nemaksājot varēs apskatīt elektroniskā arhīva dokumentus.

Publiski pieejamais pakalpojums - ieskatīšanās zemesgrāmatu nodalījumā – ir pieejams, samaksājot trīs latus. Savukārt lietotāji, kam tā ir darba nepieciešamība, piemēram, banku darbinieki vai zvērinātie tiesu izpildītāji, slēdz līgumus ar Tiesu administrāciju un tiem tiek noteikta abonēšanas maksa saskaņā ar cenrādi.