Jurists kā tiesību sistēmas sastāvdaļa
Latvijā juristus sagatavo 12 augstskolās, kurās kopumā īsteno 33 studiju programmas. Atkarībā no izvēlētās programmas var iegūt pirmā līmeņa augstāko izglītību „jurista palīgs”, bakalaura, maģistra vai doktora grādu tiesību zinātnē.
Tiesībsarga biroja Labas pārvaldības departamenta vadītājs Arvīds Darvnieks, kurš piedalījies projekta pētījumā kā eksperts, izsaka pārliecību, ka tiesiskas iekārtas mērķis ir nodrošināt sabiedrībā taisnīgumu. Viņš norāda, ka vēl arvien, tāpat kā pirms divdesmit gadiem, Latvijā ir juristu pārprodukcija, taču kvalificētu juristu trūkst.
Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris domā, ka Latvijas juridiskā izglītība ir pietiekama laba, lai to iegūstot varētu strādāt, tomēr vērš uzmanību: jo vairāk juristu tiek „saražots”, jo vairāk ir ne tikai tīrradņi, bet arī tādi, kas tik tikko sasnieguši diploma minimālās prasības.
LU profesors Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns atzīst: ir bīstami dot jurista diplomu tam, kurš ir vājš jurists. Izcilus studentus gatavo visas augstskolas, tomēr pēc izcilībām nevar spriest. Profesors zina teikt, ka galvenā ir lielā masa un tajā ir ļoti daudz cilvēku, kuri ir sajūsmā, ja ieguvuši žēlastības četrinieku un izsprukuši cauri. Šie augstskolu absolventi ir bīstami, jo var izdarīt lielu sociālu ļaunumu.
"Jo vairāk juristu tiek „saražots”, jo vairāk ir arī tādi, kas tik tikko sasnieguši diploma minimālās prasības."
LU Juridiskās fakultātes dekāne Dr.iur. Kristīne Strada –Rozenberga norāda, ka augstākajās valsts institūcijās nokļūst labākie no labākajiem, jo uz šīm darbavietām ir stingra atlase. Dekāne bažījas par tiem jaunajiem speciālistiem, kurus, pirms sākt darba gaitas, nepārbauda - viņi dodas pie sabiedrības, parāda jurista diplomu un viņiem uzticas.
Saeimas deputāte LU profesore Dr.iur. Ilma Čepāne uzskata, ka valstij noteikti jāuzņemas atbildība par juridiskā diploma saņēmušo kvalifikācijas līmeni, jo tas ietekmē visu tieslietu sistēmu. „Es studentiem saku: ja jūs nezināt elementāras lietas, jūs esat bīstami sabiedrībai.”
Kas slēpjas zem studiju programmas izkārtnes
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes dekāns Dr.iur. Andrejs Vilks izsaka viedokli, ka juridiskās izglītības kvalitātē nav vainojams augstskolu skaits, bet gan studiju programmu kvalitāte un juristu kvalitātes nodrošināšana.
A.Dravnieks pauž neizpratni par to, kas ir daudzu mācību iestāžu piedāvātā pirmās pakāpes augstākā juridiskā izglītība, kura dod jurista palīga kvalifikāciju. Viņš uzskata, ka palīgs ne tuvu nav pirmais padomdevējs pakalpojuma sniegšanā, bet praksē ir tā, ka jurista palīgs izkonkurē bakalauru un šīs abas izglītības Latvijā nesadzīvo.
Tiesību zinātnes eksperts ir pārliecināts, ka divos gados, kuru laikā izglītību iegūst jurista palīgs, var apmācīt, tikai specializējot, un tas nav universāls jurists, kurš patstāvīgi spēj arī mainīt specializāciju. A.Dravnieks domā, ka Latvijā nav lietderīgi gatavot specializētus juristus, jo ik pa brīdim juristam nākas saskarties ar kādu regulējumu vai jomu, kas pirms tam nav bijusi pazīstama.
Rodas jautājums – kāds mērķis ir salīdzinoši lētajai jurista palīga studiju programmai, un vai tā nedegradē jurista profesiju?
K.Strada–Rozenberga savukārt pievēršas izglītības saturam. „Mums pastāv juristu standarts, bet, paraugoties augstskolu mājaslapās izglītības saturā, redzam, ka aiz specializāciju lozunga vai kā cita ir pazudušas juristu pamatzināšanas.”
"Nepieciešamas vienotas prasības visām juridiskajām programmām."
LU Juridiskās fakultātes dekāne uzskata, ka ir nepieciešamas vienotas prasības noteikta satura apguvei visām juridiskajām programmām, bet specializācija ir laba, ja tā nāk pēc pamatu apgūšanas.
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš norāda, ka ir nepietiekama augstskolas un prakses sasaiste. Ministrs uzskata, ka, beidzot augstskolu, pamata profesionāls dokuments jaunajam juristam ir jāprot sagatavot. Arī I.Čepāne, daloties savā pieredzē, atzīst, ka studentu prakses bieži vien ir formālas un viņi pat nezina, kur atrodas prakses atskaitē minētā prakses vieta.
Vai vajadzīgs vienots valsts juridiskais eksāmens?
Viens no galvenajiem diskusijas objektiem tika izvirzīts jautājums par vienotā valsts juridiskā eksāmena nepieciešamību un lietderību.
G.Bērziņš apgalvo, ka juridiskajā izglītībā problēmas pastāv - vērtējot amatu kandidātus, ir redzama atšķirība starp dažādu augstskolu absolventiem. Tieslietu ministrs pieļauj iespēju, ka sākotnēji vienoto valsts eksāmenu varētu ieviest bakalaura līmenī.
Biznesa augstskolas „Turība” Juridiskās fakultātes dekāns Jānis Načisčonis norāda, ka izglītības kvalitāti veido ļoti daudzi faktori: studējošie, docētāji un praktiķi. Dekānam nav noliedzoša attieksme pret eksāmena ideju, tomēr vispirms viņš aicina atbildēt un jautājumu: kāds ir eksāmena mērķis - samazināt augstskolu skaitu Latvijā vai sagatavot Latvijas Republikā kvalitatīvus juristus? „Reformas ir jāveic, bet tām jābūt kvalitatīvām,” piebilst J.Načisčonis.
Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) prorektors Dr.iur. Mārtiņš Mits uzskata, ka vienots valsts eksāmens var paaugstināt juridiskās izglītības kvalitāti, taču nevar atrisināt visas juridiskās izglītības problēmas. RJA specializējas starptautiskajās un Eiropas tiesībās, savukārt vienotais valsts eksāmens pirmkārt būs vērsts uz nacionālajām tiesībām. Līdz ar to vienādosies augstskolu juridiskās izglītības piedāvājums. M.Mits aicina apzināties, kā vienotais eksāmens izpaudīsies globālākā perspektīvā, un pauž pārliecību, ka kopumā augstskolas ir tik stipras, cik stipri ir to mācību spēki.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir pārliecināts, ka, ieviešot vienotu juristu eksāmenu, izglītības kvalitāte nepaaugstināsies, tomēr visām augstskolām tad tiks izvirzīti vienoti standarti un neveidosies situācija, ka, nenokārtojis eksāmenu vienā augstskolā, students pāriet uz citu, kur automātiski saņem diplomu. „Saprātīgi ieviešot eksāmenu, no tā iegūs gan juristi, gan sabiedrība,” piebilst ģenerālprokurors.
RSU Juridiskās fakultātes dekāns A.Vilks piekrīt eksāmena nepieciešamībai, bet izvirza nosacījumus: jāpārskata jurista profesijas standarts un jāizstrādā metodiskie juridiskie materiāli augstskolām, kas sagatavo juristus.
LU Juridiskās fakultātes dekāne K.Strada–Rozenberga uzsver, ka LU vienmēr ir paudusi uzskatu par vienotā juridiskā eksāmena nepieciešamību, kas gan nav panaceja, tomēr ir viens no nedaudzajiem veidiem, kā uzlabot juridiskās izglītības kvalitāti.
"Ieviešot vienotu juridisko eksāmenu, no tā iegūs gan juristi, gan sabiedrība."
Satversmes tiesas priekšsēdētājs piekrīt vienotā eksāmena ieviešanai. G.Kūtris uzsver, ka juristi tiek gatavoti vispirms jau Latvijas valstij un iedzīvotājiem un vienotais eksāmens varētu būt apliecinājums tam, ka akreditētā programma ir devusi rezultātu, ko Latvijas valsts atzīst.
I.Čepāne uzskata, ka vienotais eksāmens ir nepieciešams steidzīgi un nevar pieļaut juridiskās kvalifikācijas līmeņa pazemināšanos. Šim viedoklim pievienojas arī Saeimas deputāte I.Lībiņa–Egnere: „Neko neuzsākot jau šobrīd, juridiskās izglītības kvalitāti vairs nevarēs saglābt.”
Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktora vietnieks Anatolijs Melnis domā, ka vienotais eksāmens būtiski nepacels izglītības kvalitāti, bet, tā kā tiesību zinātnes programmas joprojām beidz liels skaits studentu, eksāmens varētu būt labs veids, lai atsijātu un reizē paaugstinātu zināšanu kvalitāti, jo masveidība un kvalitāte ir diezgan grūti savienojamas lietas.
Problēmas apjaustas. Ko tālāk?
Lai arī augstskolu pārstāvji, politikas veidotāji un praktiķi juridisko izglītību Latvijā katrs vērtē no sava skatupunkta un ņemot vērā augstskolu ieinteresētību saglabāt tiesību zinātnes studiju programmas, kuras visos laikos ir pieprasītas, kopumā diskusijas dalībnieki ir vienprātīgi tajā, ka problēmas juristu sagatavošanā pastāv.
Secinājums: lai tās atrisinātu, nepietiks tikai ar vienota juridiskā eksāmena ieviešanu.
Jādomā arī par mācībspēku kvalitātes uzlabošanu, studiju programmu pārskatīšanu, to akreditācijas kārtību un daudziem citiem jautājumiem, kuru veiksmīga atrisināšana prasīs ne vienu vien diskusiju.
IZM Augstākās izglītības departamenta juriskonsults Māris Strads vērš uzmanību arī uz normatīvo aktu sakārtošanu, ja eksāmens notiek studiju programmas ietvaros.
Saeimas deputāte I.Lībiņa–Egnere izsaka cerību, ka kopā ar IZM izdosies rast risinājumu, kā noteikt juridiskās izglītības kvalitāti, lai „papīri” būtu kārtībā ne tikai programmas akreditācijas brīdī un lai tas, kas ir kārtībā, nonāktu atpakaļ sabiedrībā konkrētā cilvēka resursa veidolā. Savukārt situācijā, kad pilsoņiem ir problēmas, Latvija kā nacionāla tiesiska valsts varētu nodrošināt kvalitatīvu juridisko palīdzību. Bet pēc šīs palīdzības kvalitātes tiek vērtēta arī valsts attieksme pret cilvēku, viņa problēmu un to, cik viņš jūtas pasargāts.
