Taupības pasākumi: vai pārvadātājiem un pasažieriem ir nepieciešamas autoostas

Kāpēc bija nepieciešams šādas izmaiņas, bet galvenais - kā jaunais grozījums ietekmēs pasažieru ērtības, kā to vērtē pašvaldības un transporta pakalpojumu nodrošināji? Aptaujāto komentāri liecina, ka normatīvā akta regulējuma izmaiņas skar valsts un pašvaldību, iedzīvotāju, kā arī privātā biznesa intereses. Tāpēc vērtējumi ir atšķirīgi un pretrunīgi.

Tiesību akta nepieciešamība

Iepriekš sabiedriskajam autotransportam vajadzēja obligāti iebraukt autoostā. To paredzēja Ministru kabineta (MK) 2010.gada 13.jūlija noteikumu Nr.634 "Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā" 9.punkts, kurā bija teikts, ka pasažieru iekāpšana autobusā un izkāpšana no tā apdzīvotās vietās, kurās ir izveidota autoosta, obligāti ir veicama tieši tur. Turpmāk, kā nosaka 27.12.2011. MK noteikumi Nr.1018, pasažieru apmaiņa apdzīvotās vietās reģionālajos starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutos nenotiks tikai autoostā – to, saskaņojot ar attiecīgo pašvaldību, varēs organizēt arī pieturvietās ārpus autoostas.

Viens no jaunā grozījuma ieviešanas svarīgākajiem pamatojumiem ir fakts, ka autoostas atrodas monopolstāvoklī un pārvadātāju uzņēmumiem nav iespējas izvēlēties lētākus pakalpojumus vai arī atteikties no autoostas pakalpojumu izmantošanas, ja tas nav lietderīgi un pārvadātājam vai valstij rada papildu zaudējumus.

Saskaņā ar MK 2007.gada 11.decembra noteikumiem Nr.846 "Noteikumi par autoostu reģistrācijas kārtību, autoostās obligāti sniedzamajiem pakalpojumiem un kārtību, kādā autobusi iebrauc un stāv autoostas teritorijā" no pārvadātājiem tiek iekasēta maksa par iebraukšanu autoostas teritorijā, kā arī par citiem autoostas sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp biļešu tirdzniecību. Savukārt šie pārvadātāju maksājumi par autoostas pakalpojumu izmantošanu tiek uzskaitīti kā pārvadātāja izmaksas, ko izmanto no valsts budžeta kompensējamo ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistīto pārvadātāja zaudējumu aprēķināšanai. Aprēķini liecina, ka paredzētais finansējuma samazinājums sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumu kompensēšanai 2012.gadā ir 5 milj. latu apmērā.

"Izmaiņas skar valsts un pašvaldību, iedzīvotāju, kā arī privātā biznesa intereses."

Otrs svarīgākais pamatojums – Latvijā ir par daudz autoostu un to darbība nav efektīva. Satiksmes ministrijā šobrīd ir reģistrētas 35 autoostas. Salīdzinājumam – Vācijā ir tikai viena autoosta, Lietuvā – četras. Par iebraukšanu šajās autoostās un autoostas pakalpojumu izmantošanu (biļešu tirdzniecību) kopumā gada laikā pārvadātāji izlieto aptuveni 3 milj. latu, kas attiecīgi tiek kompensēti no valsts budžeta.

Lielai daļai no autoostām, kas šobrīd darbojas, nav lielas nozīmes sabiedriskā transporta pasažieru apkalpošanā, un to darbība nav balstīta uz komerciāliem principiem. Ir konstatētas arī daudzas problēmas, kas saistītas ar pakalpojumu kvalitāti. Nereti reisu atiešanas laikā autoostas ir slēgtas (piemēram, vēlu vakaros vai agri no rīta), tādējādi šī autoosta funkcionē nevis kā pakalpojumu sniedzēja, bet vienkārša pieturvieta. Taču maksa par iebraukšanu autoostas teritorijā no pārvadātāja tiek iekasēta. Ir secināts, ka daļā autoostu pārdoto biļešu apjoms salīdzinājumā ar autobusos pārdoto biļešu skaitu ir ļoti neliels.

Trešais pamatojums – jaunie grozījumi radīs priekšnosacījumus autoostu darbībai konkurences apstākļos, veicot klientu (pārvadātāju, pasažieru) piesaistīšanas pasākumus, piedāvājot klientiem plašāku un pievilcīgāku pakalpojumu klāstu par objektīvākām un pieejamākām cenām.

Samazinās zaudējumus un saglabās reisu skaitu

VSIA "Autotransporta direkcija" pārstāve Sandra Maļuha uzsver: SM izstrādātā grozījuma MK noteikumos "Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā" galvenais mērķis ir sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju izmaksu samazināšana. Viņa skaidro, ka tas ir viens no taupības pasākumiem, kas nepieciešams, lai līdzsvarotu pārvadātāju izmaksas ar finansējumu, kas valsts budžetā atvēlēts sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai. Tas ļaus saglabāt iedzīvotājiem pieejamos sabiedriskā transporta pakalpojumus vismaz pašreizējā apjomā.

Grozījums MK noteikumos bija nepieciešams, jo ir izveidojusies situācija, ka pārvadātāju uzņēmumiem nav iespējas izvēlēties lētākus pakalpojumus vai arī atteikties no autoostas pakalpojumu izmantošanas, ja tas nav lietderīgi un pārvadātājam vai valstij rada papildu zaudējumus.

"No pārvadātājiem tiek iekasēta maksa par iebraukšanu autoostas teritorijā, kā arī par citiem autoostas sniegtajiem pakalpojumiem."

S.Maļuha, jautāta par pasažieru ērtībām, atzīst: lai arī atsevišķos gadījumos pārvadātāju atteikšanās no iebraukšanas autoostās ietekmēs pasažieru ērtības, ierobežotā valsts finansējuma un taupības apstākļos šis risinājums ir uzskatāms par veiksmīgu. Daudz lielāku sociālo spriedzi radītu kārtējais reisu skaita samazinājums un maršrutu slēgšana vai arī ievērojams biļešu cenu kāpums. Diemžēl valsts piešķirtie līdzekļi sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai ar katru gadu sarūk. VSIA "Autotransporta direkcija" kopā ar pārvadātājiem, pašvaldībām un plānošanas reģioniem ir jāizšķiras par taupības pasākumiem, lai iekļautos samazinātajā finansējumā.

Vladislavs Stankevičs, Latgales plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītājs, skaidrojot izmaiņu būtību, stāsta, ka plānošanas reģioniem valsts dotāciju apjoms zaudējumu segšanai pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem reģionālās vietējās nozīmes maršrutos ik gadu tiek samazināts. Neskatoties uz visiem centieniem iespējami samazināt pakalpojumu sniegšanas izmaksas, valsts dotāciju apjoms ir nepietiekams, un plānošanas reģionu administrācija ir spiesta samazināt gan reisu, gan maršrutu biežumu. Savukārt minētās izmaiņas dos iespēju ietaupīt naudu uz maksas par iebraukšanu autoostās rēķina, nodrošinās iespēju papildus saglabāt kādu reģionālās vietējās nozīmes maršrutu.

Prioritāte – pasažieru ērtības

Savukārt Kurzemes plānošanas reģiona sabiedriskā transporta komisijas priekšsēdētājs un Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Lange uzsver, ka izmaiņas ir īsti laikā un vietā: "Kuldīgas novada pašvaldība uzskata, ka šajā pilsētā nekas nav jāmaina un pasažieru pārvadāšana notiks tāpat kā līdz šim, jo ir labi attīstīta autoosta. Izmaiņas nenotiks arī citās Kurzemes pilsētās, piemēram, Ventspilī, Saldū."

Viņš piekrīt pamatojumam, ka daudzas autoostas nav efektīvas. Dažas jau ir slēgtas, piemēram, Skrundā. Tajās pilsētās, kur autoosta ir centrā un pasažieriem izdevīgā vietā, izmaiņas nenotiks. Iespējams, ka tās skars pašvaldības, kur autoosta atrodas nomalē, un tāpēc tur būs jādomā par pieturvietu tīklu. A.Lange atzīst, ka autoostu iekasētā nomas un iebraukšanas maksa nereti nav atbilstoša piedāvātā pakalpojuma kvalitātei.

Indra Rasa, Saldus novada domes priekšsēdētāja, stāsta: "Pašvaldības prioritāte ir iedzīvotāji, kas izmanto sabiedrisko transportu. Saldus autoosta bieži vien nav daudzu pasažieru brauciena galapunkts, tāpēc ir jādomā par tiem cilvēkiem, kuri vēlas, piemēram, izkāpt, lai izmantotu labierīcības, veikalā nopirktu ūdeni. Ir jāsaprot, ka pēc vairāku stundu brauciena var nogurt gan bērni, gan veci cilvēki. Tāpēc viņiem ir nepieciešama autoosta, kur var saņemt nepieciešamos pakalpojumus. Šis jautājums, protams, ir saistīts arī ar privāto biznesu.

"Autoostu iekasētā nomas un iebraukšanas maksa nereti nav atbilstoša piedāvātā pakalpojuma kvalitātei."

Par to, vai iebraukt vai neiebraukt autoostā, var vienoties autoosta un pārvadātājs. Tiesa, šis lēmums ir jāsaskaņo ar pašvaldību. Ja autobuss neiebrauc autoostā, ir jādomā par atbilstošu pieturvietu tīklu. Taču mēs neesam gatavi ierādīt šādas pieturvietas."

Jauno grozījumu kritiski vērtē Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš. Viņš ir pārliecināts, ka, pirmkārt, ieviešot izmaiņas, ievērojamas ekonomijas nebūs; otrkārt, nav veikta analīze par fiskālo ietekmi un nav bijis nopietna autoostu darbības novērtējuma, ietverot arī peļņas un zaudējumu aprēķinu. "Šis ir sasteigts un nepārdomāts grozījums. Var piekrist tam, ka autoostu ir par daudz un to pakalpojumu kvalitāte neapmierina, bet ir arī jāsaprot, kāda ir reālā situācija. Uzskatu, ka bija jāveic pamatīga autoostu inventarizācija. Daudzas autoostas ir privāto uzņēmēju apsaimniekošanā, un ir noslēgti ilgtermiņa līgumi. Kā šie grozījumi ietekmēs viņu darbību? Nav novērtēts arī tas, kādas neērtības tas radīs pasažieriem. Uzskatu, ka tagad problēmas risinājums ir novelts uz pašvaldību pleciem. Nav arī skaidri definēts, kādam ir jābūt autoostu pakalpojumu minimālajam līmenim," saka A.Salmiņš.

Gan pārvadātāju un gan autoostu interese

Gan pārvadātāju, gan autoostu intereses pārstāvošās Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vasilijs Smuļs piekrīt, ka galvenais ir pasažieru intereses, ērtības un tas, lai pārvadājumu pakalpojums tiktu piedāvāts par saprātīgām cenām. Taču viņš ir pārliecināts, ka SM un VSIA "Autotransporta direkcija" rosinātās izmaiņas MK noteikumos pasliktinās pasažieru apkalpošanas kvalitāti un liegs viņiem iespēju izmantot drošus pakalpojumus. 

Valdība uzskata, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos šis MK noteikumu grozījums ļauj pārvadātājiem, autoostām un pašvaldībām kopīgi atrast labāko proporciju starp finansiāliem ieguvumiem un pasažieru ērtībām. Autoostas nodrošina šādus pakalpojumus: biļešu tirdzniecību, biļešu iepriekšpārdošanu un rezervēšanu, biļešu iegādi ar pārskaitījumu, pasažieru uzgaidāmo zāli, bagāžas uzglabāšanu, uzziņu, sanitāro mezglu, mātes un bērna istabu un citus. Bet V.Smuļs brīdina, ka zaudētāji būs pasažieri, jo autoostas ļauj viņiem siltumā saņemt nepieciešamos pakalpojumus. Arī autobusu vadītāji nesaņemtu autoostu sniegtos pakalpojumus reisu starplaikos, kad nepieciešama atpūta. Autobusiem netiktu nodrošināti atbilstoši stāvlaukumi, kā arī nebūtu iespējams garantēt pasažieru drošu uzņemšanu un izlaišanu.

Ja pārvadātāji tomēr izvēlēsies neizmantot autoostu pakalpojumus, tad VSIA "Autotransporta direkcija" vai plānošanas reģionam kopīgi ar attiecīgo pašvaldību jālemj par pieturvietas noteikšanu. V.Smuļs domā, ka, ļaujot pārvadātājiem neiebraukt autoostās, tiek dota zaļā gaisma nelegālajiem pārvadātājiem, kas tieši vēlas, lai pasažieru plūsma caur autoostām nenotiktu. Ir zināms, ka autoostu valdītāji aizliedz tur iebraukt nelegāliem pārvadātājiem. Asociācijas vadītājs aicina pārvadātājus izmantot autoostu pakalpojumus, savukārt autoostas - izvērtēt savus pakalpojumus un piedāvāt tos par iespējami samērīgām cenām.