Latvijas hokeja valstsvienībai šis bija 14. pasaules hokeja čempionāts pasaules elitē, taču Latvijas Hokeja federācijas un hokeja izlases izvirzītais mērķis – labāko astoņnieks – diemžēl netika sasniegts. Latvijas hokeja līdzjutējiem šis bija kārtējais trakais hokeja pavasaris un laiks, kad cilvēki pulcējās sporta bāros pie lielajiem ekrāniem, fanu teltī, draugu pulkā mājās pie televizoriem vai arī devās uz čempionāta norises vietu, lai aktīvi justu līdz sarkanbaltsarkanajiem.
Pirmais posms – izkļūšana no grupas
Šis gads Latvijas izlases hokejistiem bijis saspringts un noslogots, jo aiz muguras aizvadīta gara sezona dažādos klubos (izlases kodolu pārsvarā veidoja „Rīgas Dinamo” hokejisti), piedalīšanās Olimpiskajās spēlēs Vankūverā un tagad, pavasarī, pasaules čempionāts Vācijā.
Interesanti, ka mūsu hokejistu pašreizējais treneris Oļegs Znaroks kā spēlētājs 1996. gadā turnīrā Eindhovenā izšķirošajā spēlē ar Šveici izlīdzināja rezultātu 1:1, kas nozīmēja to, ka Latvijai pēc neatkarības atjaunošanas durvis bija atvērtas uz hokeja A grupu. Zīmīgi ir tas, ka Manheimā šogad pirmo spēli Latvijas izlase aizvadīja tieši pret Šveici. Dienu pirms spēles ar Šveici komandas sapulcē par komandas kapteini tika nozīmēts Herberts Vasiļjevs, bijušā Latvijas izlases trenera Haralda Vasiļjeva dēls. H.Vasiļjevs šajā čempionātā bija vecākais izlases spēlētājs un arī pieredzes bagātākais – viņam tas bija devītais čempionāts.
Diemžēl šoreiz rezultāts nebija tik pozitīvs, un mūsējie piekāpās ar rezultātu 1:3. Latvijas izlases treneri Oļegs Znaroks un Harijs Vītoliņš uz šo pasaules čempionātu bija nolēmuši ņemt sešus debitantus, un tikai vēlāk turnīra gaitā komandai pievienojās jaunais un talantīgais „Atlantas Trashers” aizsargs Artūrs Kulda. Atzīstami ir tas, ka mačā pret Šveici vienīgos vārtus mūsējo labā guva čempionāta debitants Gints Meija.
Latvijai neizdevās lauzt tradīciju un iesākt čempionātu ar uzvaru, taču pēc pirmā zaudējuma Šveicei Latvijas izlase gatavojās cīņai ar Kanādas izlasi, kas pavisam nesen Ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā ieguva zelta medaļas. Atmiņā nāk Latvijas izlases spēle pret Kanādu 1997. gadā pasaules čempionātā Turku (A grupā), kur Latvija bija iekļuvusi pirmo reizi. Toreiz mēs spēlējām neizšķirti 3:3 ar hokeja dzimtenes komandu Kanādu, bet diemžēl šajā čempionātā piedzīvojām sagrāvi un nespējām apturēt spēcīgās kļavlapas. Bija redzams, ka komandu pievīla disciplīna, un, nonākot mazākumā vairākas reizes pēc kārtas, rezultāts jau bija 0:4, un praktiski spēles liktenis izšķirts. Treneri tālāko spēles gaitu uzticēja vārtsargam Mārtiņam Raitumam, kurš iepriekšējo sezonu aizvadīja Lielbritānijas līgas Hull Stigrays rindās, tādējādi pasaudzējot Edgaru Masaļski. Sarkanbaltsarkanajiem izdevās vienus vārtus atgūt, bet diemžēl spēle noslēdzās ar rezultātu 1:6.
Pēc spēles sarunā ar Latvijas žurnālistiem O.Znaroks atzina: „Vienādos sastāvos komanda nespēlēja slikti. Izveidojās daudz situāciju, kuras gan nepratām izmantot. Žēl, ka pret Kanādu nebija pirmā spēle. Mūsu komanda parasti ieskrienas čempionāta gaitā un pēc tam nav apturama.”
"Sakritība vai neveiksme, ka spēlē ar čehiem pie visiem ielaistajiem trim vārtiem hokeja laukumā atradās Latvijas izlases pirmā maiņa, kas visa turnīra garumā rādīja vāju sniegumu."
Atkal Latvijas izlase bija nonākusi saspringtā situācijā, jo kārtējo reizi pēdējā grupas spēlē izšķīrās komandas liktenis – cīnīties par iekļūšanu astoņniekā vai par palikšanu augstākajā divīzijā.
Šoreiz galvenajam trenerim O.Znarokam bija taisnība – Latvijas izlase bija ieskrējusies un pieveica Itālijas izlasi (5:2). Šī spēle bija atbildīgākā turnīra spēle: pēc uzvaras Latvijas izlase bija nodrošinājusi 3. vietu B grupas turnīra tabulā, un cīņa turpinājās par iekļūšanu ceturtdaļfinālā. Īpašu prieku skatītājiem spēja sagādāt komandas kapteiņa asistents Aleksandrs Ņiživijs, kurš savā 200. izlases spēlē izcīnīja svarīgo otro vārtu guvumu. Pēc šīs uzvaras Latvija bija iekļuvusi čempionāta otrajā posmā, un komandā notika izmaiņas – uz otro posmu palīgā nostiprināt aizsardzības līniju no Nacionālās hokeja līgas (NHL) ieradās Artūrs Kulda, savukārt uzbrucējs Miķelis Rēdlihs atgriezās Rīgā, jo viņa ģimenē bija gaidāms pieaugums.
Pirms otrā hokeja čempionāta posma Latvijas izlases hokejisti devās ekskursijā uz Hokenheimu, kur galvenais apskates objekts bija Formulas 1 trase. Komanda apmeklēja auto muzeju, kurā izvietota arī titulētā Mihaela Šūmahera pirmā F1 automašīna. Ekskursijas mērķis bija iegūt pozitīvas emocijas pirms otrā posma, atvilkt elpu un uzkrāt enerģiju jaunām cīņām. Kamēr komanda bija devusies ekskursijā, treneru korpuss klātienē vēroja un analizēja mūsu nākamo pretinieku spēles. Nākamajā posmā Latvijai pretī stājās Zviedrijas, Norvēģijas un Čehijas izlase.
Otrais posms – cīņa par ceturtdaļfinālu
Otrajā posmā pirmā Latvijas pretiniece bija spēcīgā Zviedrijas izlase, kuru pagājušajā pasaules čempionātā Šveicē, Bernē, spējām uzveikt saspringtā spēlē pēcspēles metienu sērijā. Arī šoreiz, tāpat kā Bernē, izlase laukumā devās sarkanajās formās, taču tas veiksmi nenesa.
Spēles sākums bija ļoti nepatīkams – pēc ātrā uzbrukuma, kur vārtu priekšā tika nogāzts H.Vasiļjevs, tiesnešu svilpe klusēja un pēc pāris sekundēm pretējā laukuma pusē zviedri guva pirmos vārtus. Latvijas izlasi tas nesagrāva, un tā pēc 27 sekundēm (ritēja vēl pirmā minūte) spēja atgūties un panākt 1:1. Lai kā spēlētāji centās, pēc pirmā perioda E.Masaļska sargātajos vārtos iekļuva trīs ripas. Otrajā trešdaļā iespējas bija abām komandām, taču rezultāts nemainījās. Cerību trešajā periodā deva Mārtiņa Karsuma otrais vārtu guvums. Tuvojoties mača beigām, mūsējie sāka riskēt arvien vairāk, un diemžēl neizdevās nomainīt vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju, un ar spēcīgu metienu pārspēts tika Masaļskis, tādējādi izšķirot spēles likteni.
Pēc spēles sarunā ar žurnālistiem O.Znaroks bija pamatoti neapmierināts ar slovāku tiesneša Konca darbību. Bet neviens tā arī neuzzinās, kā būtu izvērtusies spēle, ja pret H.Vasiļjevu tiktu fiksēts pārkāpums un nozīmēts soda metiens. Spēle bija zaudēta, un komandai bija jārēķinās ar to, ka turnīra tabulā pie punktu skaita Latvijai bija apaļa nulle. Visiem bija labi saprotams: ja Latvija vēlas tikt labāko astoņniekā un spēlēt ceturtdaļfinālā, nākamajos divos mačos tai jāgūst uzvaras.
"Mēs nespēsim būt konkurētspējīgi, ja mums nebūs izaugsmes iespēju jaunajiem."
Spēlē pret Norvēģiju varēja redzēt, ka Latvijas izlase bija noticējusi pati sev. Neraugoties uz to, ka pirms spēles hokejistiem bija liels morālais slogs, mūsējie gāja laukumā un cīnījās. Spēle bija grūta, emocijas sakāpinātas, zinot šī mača likmi. Vienai no komandām tas nozīmēja piekļūšanu tuvāk labāko astoņniekam. Pirmajā un otrajā periodā izlases spēlēja ļoti līdzīgi, taču Latvija neatlaidīgi turpināja apdraudēt norvēģu vārtus. Šāda spēles gaita nervus turēja sasprindzinājumā ne tikai treneriem, bet arī atbalstītājiem. Fani bija turējuši cieši īkšķus visu spēli, un viņu uzticība attaisnojās, jo likās, ka trešajā periodā Latvijas izlase atplauka un ar nelielu veiksmi salauza norvēģu aizsardzības vaļņus. Varēja manīt, ka pirmajā un otrajā periodā Latvijas izlase piekopa lēnu aizsardzības veida hokeju, it kā baidoties no negatīva iznākuma vai kļūdām. Tikai pēc pirmās iemestās ripas mūsējie atdzīvojās, parādīja īsto izlases ātrumu un agresīvo spēli. Emocijas darīja savu, un beigās rezultāts pārsteidzošs – 5:0! Otro reizi šajā čempionātā par godu uzvarētājiem – Latvijas hokeja izlasei – skanēja Latvijas Republikas himna. Spēlētāji panāca to, ko vēlējās ikviens uzticīgs hokeja fans - viņi turpināja cīnīties par iekļūšanu ceturtdaļfinālā.
Tālāk mums pretī stājās ciets rieksts – Čehijas izlase, kuru centāmies uzvarēt arī 2010. gada Olimpiskajās spēlēs Vankūverā. Pirmajā spēlē Latvijas hokejisti diezgan pārliecinoši piekāpās, otrajā mačā cīņa jau noritēja spraigāk, nobiedējot čehus, parādot raksturu un to, kas ir Latvijas hokejs. Toreiz, februārī, mēs piekāpāmies papildlaikā, taču Manheimā daudzi atsauca atmiņā šos mačus, sakot, ka jāuzvar Čehija, lai noslāpētu olimpiādes rūgtumu.
Izšķirošā cīņa – pēdējais cēliens
Pirms mača ar čehiem mūsu izlase bija noskaņota kaujinieciski, pat komandas pirmsspēles treniņā uz slidām bija uzkāpuši abi mūsu treneri – Oļegs Znaroks un Harijs Vītoliņš, sagatavojot nelielu pārbaudi rezerves vārtsargam Edgaram Lūsiņam. Šāds treniņš liecināja tikai par to, ka komandas iekšējais klimats ir ļoti labs un puiši ar pozitīvām emocijām gatavojas izšķirošajai spēlei ar Čehijas valstsvienību.
Pirmo puslaiku mūsu komanda aizvadīja godam, un uz rezultāta tablo abām komandām bija nulles. Otrais puslaiks iesākās cerīgi, taču, būdama vairākumā divas reizes, Latvija pati savas izredzes pazaudēja. Skaitliskajā vairākumā mēs zaudējām divus vārtus, un pirms trešās trešdaļas situācija kļuva bezcerīga. Sergejs Pečura panāca 1:2, dodot Latvijai cerības izglābties. Diemžēl punktu intrigai un arī Latvijas izlases turpmākai dalībai čempionātā pēc pāris minūtēm pielika čehi. Sakritība vai neveiksme bija tā, ka pie visiem ielaistajiem trim vārtiem laukumā atradās Latvijas izlases pirmā maiņa, kas visa turnīra garumā rādīja vāju sniegumu.
Uzvara pamatlaikā spēlē ar Čehiju Latvijas valstsvienībai būtu devusi vietu ceturtdaļfinālā, taču tam nebija lemts notikt, jo mums tā bija pēdējā spēle un Latvijas izlases 14. starts pasaules hokeja čempionāta elitē bija noslēdzies. Kā vēsta Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) oficiālā mājaslapa, Latvija šajā pasaules čempionātā ieguva 11. vietu.
Tik tuvu, bet tik tālu
Kā jau tika ziņots, Latvijas izlases mērķis un uzdevums bija iekļūt pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā. Uzdevums netika izpildīts, taču izlases galvenais treneris O.Znaroks arī turpmāk pildīs galvenā trenera pienākumus. O.Znaroks norādījis, ka viņam ir līgums ar LHF, kura termiņš vēl nav precizēts.
Latvija pasaules hokeja čempionātos nekad nav atradusies augstāk par septīto vietu. Pēdējos gados esam turpat pie pasaules hokeja elites stiprākajām komandām, taču vienmēr kaut kā ir pietrūcis. Mēs esam tur, kur esam, un pie tā ir novedusi kopējā hokeja situācija Latvijā. Treneri arvien vairāk dod iespēju jaunajiem spēlētājiem debitēt izlasē, kas, no vienas puses, ir labi, audzinot jauno maiņu un meklējot optimālos variantus, taču Latvijas treneriem nav tik lielu iespēju izvēlēties spēlētājus izlasei kā, piemēram, lielvalstīm. Grūti saskatīt cerības attīstībai laikā, kad būtu nepieciešamas jaunas halles Latvijas hokejistu izaugsmei, bet tiek slēgtas jau esošās. Piemēram varētu minēt Vidzemes ledus halli, kas nonākusi nopietnās finansiālās grūtībās. Halle slēgta šā gada 1. maijā – tai pašā mēnesī, kad notiek pasaules čempionāts hokejā, kas norāda par situācijas nenovērtēšanu. Mēs nespēsim būt konkurētspējīgi, ja mums nebūs izaugsmes iespēju jaunajiem! Tā ir tikai viena Latvijas hokeja monētas puse, bet, iespējams, tieši šo iemeslu pēc mēs pasaules hokeja elitē atrodamies lejasgalā.
Kopumā šo čempionātu Latvijas izlasei var vērtēt kā viduvēju, jo izvirzītais mērķis netika sasniegts, taču, no otras puses, šis čempionāts bija noderīgs jaunajiem hokejistiem debitantiem, tuvākajām izlases hokeja rezervēm. Jebkurš, kas sekoja līdzi čempionāta norisei, var piekrist, ka pieredzējušo spēlētāju sniegums bija neefektīvs un lielu devumu komandai nenesa. Pie tā var vainot daudzus faktorus, kā tiesāšana, veiksme, spēļu norises laiks, garā sezona klubos, it sevišķi „Rīgas Dinamo” hokejistiem, no kuriem liela daļa pārstāvēja arī Latvijas valstsvienību šajā turnīrā. Daudz enerģijas tika patērēts arī starpsezonas atpūtas laikā, kad mūsu hokejistiem bija iespēja pārstāvēt Latviju Vankūveras Olimpiskajās spēlēs. Tas pats sakāms par hokejistiem, kas cīnās ārzemju līgās, mēģinot nostiprināties un gūt labākus rezultātus. Visi šie faktori, kopā ņemot, spēj mazināt komandas emocionālo stāvokli un, protams, arī fizisko.
Latvija treniņus un gatavošanos turnīram bija uzsākusi ļoti laicīgi, tika aizvadītas daudzas pārbaudes spēles, bet par komandas īsto sagatavotību varēja spriest tikai pēc pirmajām spēlēm čempionātā. Liela nozīme ir, protams, morālajam stāvoklim un spēlētāju sagatavotībai, it sevišķi, ja turnīrā ir vairākas izšķirošas spēles, bet labi zināms, ka zelta medaļas iegūst, tikai uzvarot visus.
Čempioni – Čehija, Urmelis un „Manheim Balti krekli”
Pasaules čempionāts Vācijā noslēdzies. Ir zināmi rezultāti, arī pirmās vietas ieguvēja – Čehija. Čehi finālmačā tikās ar neapturamo sarkano mašīnu – Krieviju, kas pēdējos divos čempionātos bija ieguvusi zelta medaļas un lūkoja pēc tām arī šoreiz. Čehijas valstsvienībai ar rezultātu 2:1 izdevās apturēt hokeja lielvalsti Krieviju un iegūt zeltu. Zelta medaļas pasaules čempionātos Čehija nebija guvusi kopš 2005. gada.
Par to, ka Krievijas valstsvienībā radušās problēmas, liecināja pusfināla spēle par iekļūšanu finālā, kur Krievija smagā cīņā pieveica mājinieci – Vāciju – un caur adatas aci iekļuva finālā. Mazajā finālā cīņā par bronzu čempionāta organizatorei Vācijai diemžēl neizdevās pārspēt zviedrus un savu līdzjutēju un fanu priekšā iegūstot bronzu. Zviedrija izrādījās pārāka ar rezultātu 3:1, tādējādi atkārtojot pagājušā gada sasniegumu – godpilno 3. vietu.
Taču ārpus hokeja laukuma pasaules čempionāta laikā norisinājušies ne mazums notikumu un bez ievērības, šķiet, palikuši daži fakti. Pasaules čempionāta oficiālo himnu izpilda populārā vācu grupa Scooter, himnas nosaukums – Stuck on replay. Šīs himnas videoklipā redzami arī Latvijas izlases hokejisti Herberts Vasiļjevs un Aleksandrs Ņiživijs.
"Latvijas hokeja valstsvienībai 2011. gadā D apakšgrupā pretī stāsies trīs šā gada čempionāta ceturtdaļfinālistes – Somija, Čehija un Dānija."
Latvijai par godu šā gada hokeja notikumam arī ir sava himna, kas bieži skanēja radio un televīzijā. Tās autori – Intars Busulis un Kārlis Lācis, dziesmas nosaukums – „Spēka dziesma”. (dziesmu iespējams noklausīties www.platforma.lv. ) Dziedātājs I.Busulis atzīst: „Kā ikviens latvietis, arī es gribu kaut kam ticēt, un šī ir viena no tām lietām, kam es ticu – mūsu sportistiem, konkrētajā gadījumā – mūsu hokejistiem. Dziesma radās nejauši, bet, domāju, pamatoti!”
Oficiālais turnīra talismans Urmelis (Urmel auf dem Eis) nav radīts speciāli čempionātam. Tas ir Maksa Kruses (Max Kruse) bērnu grāmatu tēls, kas vēl joprojām ir labi pazīstams Vācijā.
Kā liecina IIHF dati, Latvijai šis čempionāts nebija veiksmīgs arī spēļu apmeklētības ziņā – vidēji katru maču klātienē vēroja tikai 4162 līdzjutēji, kas ir sliktākais rezultāts pēdējo 10 gadu laikā. Atbalstīt Latvijas hokeja valstsvienību Vācijā bija ieradušies apmēram 3500 latvieši. Pateicoties tūrisma kompānijai Travel Art un klubam „Četri balti krekli” čempionāta laikā Manheimas centrā tapa krodziņš ar nosaukumu ''Manheim Balti krekli''. Šis krogs kļuva par fanu pulcēšanās centru, kur varēja svinēt uzvaras, pārdzīvot zaudējumus, baudīt dzīvo mūziku – vakaros muzicēja tādi mākslinieki kā Normunds Jakušonoks un Gunārs Meijers.
Šajā čempionātā, salīdzinot ar iepriekšējiem, Latvijas fani esot uzvedušies klusāk, bet tas nav mazinājis mūsējo interesi par hokeju. Latvijas hokeja fani prot atpūsties un atbalstīt savējos – par to liecināja ne tikai atbalsts Vācijā, pulcēšanās ''Manheim Balti krekli'' un fanu teltī, bet arī cilvēku atbalsts tepat – Latvijā.
Hokeja virpulis beidzis griezties
Čempionāts ir noslēdzies, iekļūt labāko astoņniekā bija reāli, taču kārtējo reizi tas neizdevās. Šogad pasaules hokeja elitē mūsu vieta ir vienpadsmitā, taču pašreizējais izlases modelis ir jauns, un, cerams, spēlētāji vēl spēs parādīt savu labāko sniegumu nākamajos čempionātos. Vismaz varam apgalvot, ka paaudžu maiņa hokejā ir notikusi un par to vairs nav jāuztraucas. Tagad hokejisti var doties pelnītā atpūtā, lai septembrī atkal sāktu gatavoties jaunajai sezonai.
Jau tagad ir zināmi mūsu nākamā gada pretinieki pasaules hokeja čempionātā, kas norisināsies Slovākijā, Bratislavā. Latvijas hokeja valstsvienībai 2011. gadā D apakšgrupā pretī stāsies trīs šā gada čempionāta ceturtdaļfinālistes – Somija, Čehija un Dānija.
Kā liecina hokeja kopvērtējuma rangu tabula, Latvija ieņem 12. vietu IIHF rangā, kas, visticamāk, atbilst arī pašreizējai hokeja situācijai Latvijā. Taču ikviens hokeja fans un patriots cer, ka Latvija spēs pakāpties augstāk un sasniegt jaunas virsotnes hokeja elites Everestā, sagādājot patīkamus brīžus ikvienam sarkanbaltsarkano atbalstītājam. Tagad mēs tikai varam pateikt paldies komandai par patīkamajiem mirkļiem un spēli, ko tā sniedza mums šajā pavasarī.
Noderīgas saites
http://www.iihf.com/ - Starptautiskās hokeja federācijas mājaslapa
http://www.lhf.lv/ - Latvijas Hokeja federācijas mājaslapa
