Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Sporta treneris bieži vien mazajam cilvēkam ir mammas vai tēta vietā.
Sporta likuma 13. pants nosaka, ka prioritāte finansēšanā ir bērnu un jauniešu sportam. Arī likumā par pašvaldībām kopš 1. jūlija ir iekļauts jēdziens „sports”, kas līdz šim nav bijis.
Aizvadītajā Latvijas Sporta konferencē, kas neapšaubāmi atstās ietekmi uz turpmāko Latvijas sporta attīstību, LOK prezidents Aldons Vrubļevskis uzsvēra, ka nākamais ir olimpiskais gads, bet vairākkārtēji valsts budžeta grozījumi sporta skolu treneru darba algu nodrošināšanai radījuši nopietnus draudus jaunatnes sporta sistēmai valstī. Veicot grozījumus 2009. gada budžetā, Finanšu ministrija, nekonsultējoties ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), sporta skolu treneru algām pilnībā „nogrieza” finansējumu līdz 0 latiem. Taču, neskatoties uz to, IZM, samazinot aģentūru skaitu un izdevumus, ir nodrošinājusi pusmiljonu latu sporta skolu treneru algām no septembra līdz decembrim.
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe informēja par nākamā gada valsts budžetu pašvaldību dibināto sporta skolu treneru algām. Paredzētie 3,2 miljoni latu ļaus nodrošināt 80% no nepieciešamajām treneru darba likmēm. Tai pašā laikā LOK prezidents A. Vrubļevskis aicināja neaizmirst, ka solītā summa ir ierakstīta 2010. gada bāzes budžetā to funkciju sarakstā, ko vēl varētu samazināt, tāpēc šie jautājumi jāpatur redzeslokā, kad budžets nonāks valdībā un Saeimā.
"Sports nes cilvēkam prieku un depresijā ir kā gaismas stars."
Māris Grīva
Pēc IZM datiem, 2009./2010. mācību gadā 44 pašvaldībās darbu uzsākušas 67 sporta skolas. Sporta iespējas tiek nodrošinātas 25 257 audzēkņiem 38 sporta veidos. Ministrijai tika pārmests kūtrums valsts sporta politikas izstrādē un samierināšanās ar jebkādiem finanšu samazinājumiem sporta nozarei. Kā arī uzsvērts vienotas sporta politikas trūkums, jo bez IZM sporta funkcijas vēl nodrošina aptuveni sešas ministrijas.
Sporta skolu direktoru padomes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe Latvijas Sporta konferencē sacīja, ka šogad nozarei samazinātā finansējuma dēļ no darba atbrīvoti 132 sporta skolu treneri, vēl 61 aizgājis no šī darba vai pensionējies. Kopējais finansējuma samazinājums sporta skolām sasniedzis 65%, kas uz kopējā fona vērtējams kā dramatisks. Tas viņai licis aizdomāties par to, kādā veidā valsts nonākusi situācijā, kurā tiek noņemts finansējums bērnu izglītošanai sporta skolās, kas ir cieši saistīta ar bērna attīstību kopumā. Pieredzējusī pedagoģe neslēpa rūgtumu, uzsvērdama, ka „bērns nav vainīgs, ka piedzimis laukos un ka viņa vecāki ir mazturīgi”.
Lai tiktu galā ar problēmām, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis mudināja uz sadarbību: „Nulles nav, bet jādomā, kā dzīvot tālāk.” Viņš arī norādīja uz latviešu intelekta īpatnībām, proti, „ja mums vajag astoņi, tad mēs prasām desmit”. „Neredzu, kā mēs, šādi rīkojoties, varam tikt uz priekšu, ja ne tikai valsts, bet arī prasītāji pieprasa vairāk.”
Ar savu redzējumu par stāvokli jaunatnes sportā dalījās arī Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Andris Kalniņš. Viņš aicināja deleģēt līdzekļus pašvaldībām, lai tās izlemtu, kurus sporta veidus attīstīt (pašvaldībās no 100 sporta veidiem ir pārstāvēti tikai 38). A. Kalniņš uzskata: nedrīkst pieļaut, ka kāds sporta veids ir dominējošais valstī. „Sports ir izdzīvošana,” norāda viņš, aicinādams IZM, reorganizējot aģentūras, pirmkārt domāt par studentiem, kuri ierodas Rīgā, lai viņi būtu nodrošināti ar kvalificētiem treneriem (aģentūrās iepriekš strādāja ap 200 treneru) un sporta bāzēm.
Rīgas pilsētas sporta pārvaldes priekšnieks Kārlis Villerušs apliecināja, ka Rīgas dome sporta izglītības saglabāšanu uzskata par savas darbības prioritāti, un aicināja uz Rīgas sporta skolu reformu raudzīties ne pēc „burta”, bet gan pēc rezultāta, jo visi bērni var turpināt nodarboties ar sportu tajās pašās vietās, kur viņi to darījuši iepriekš.
"Sports, māksla un kultūra nav vērtējamas ar kaut kādām ballēm."
Inesis Boķis
Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis iebilda pret sporta, mākslas un kultūras funkciju vērtēšanu pēc 5 ballu skalas, ko valdībā pirms brīža veikuši sociālie partneri un atsevišķi politiskie spēki. „Šīs jomas nav vērtējamas ar kaut kādām ballēm. Tik tālu tie tehnokrāti ir aizgājuši!” skarbs savos izteikumos bija I. Boķis.
Latvijas Peldēšanas federācijas viceprezidents Jānis Dzenis jautāja: „Kāpēc ir šāda attieksme? Vai valstij nav nepieciešami spēcīgi, izturīgi, gudri cilvēki? Kāpēc valdība jāpārliecina par sporta vietu valsts un ikviena dzīvē? Kāpēc to, kas pašvaldībām ir noteikts ar likumu, ņem nost? Ja treneris saņem 160–170 latu, vai tas ir augstākais, ar ko mūs valsts ir novērtējusi?”
Veselīga nācija – jaunatnes sporta pamats
Konferencē izskanēja arī viedoklis, ka daļā sabiedrības sports tiek uztverts negatīvi, jo, orientējoties tikai uz augstajiem sasniegumiem, tas ir zaudējis vienu no saviem sākotnējiem uzdevumiem – stiprināt tautas veselību. „Šis ir vērtību pārvērtēšanas laiks,” secina sporta skolotājs no Staburaga Māris Patmalnieks. „Sportam jākalpo tautas veselībai. Valsts mums maksā naudu, lai mēs audzinātu veselīgu tautu. Sportā ir jābūt „piramīdai”, bet mums ir „klints”.”
Cīņa nav galā
Noslēgumā, lai nepieļautu tālāku sporta sistēmas sagraušanu, konferences dalībnieki pieņēma rezolūciju, kas adresēta sporta federācijām, pašvaldībām, valdībai un Saeimai. Visi konferences dalībnieki rezolūcijā atzina, ka vēlas, lai tiktu nodrošināta sporta dzīves organizācijas un pārvaldes pēctecība un loģiska attīstība gan valsts, gan pašvaldību līmenī. Lai ar sportu atbilstoši interesēm un talantiem savu dzīvesvietu tuvumā varētu nodarboties tūkstošiem bērnu un jauniešu un labākajiem būtu iespējas pilnveidot sporta meistarību un pārstāvēt Latviju starptautiskās sacensībās līdz pat olimpiskajām virsotnēm.
Rezolūcijā ir aicinājums turpmāko gadu valsts budžetos saglabāt un pēc iespējas palielināt finansējumu sporta pedagogu darba samaksai, ievērot likumdošanu, kas paredz pašvaldībām iedzīvotāju veselīga dzīvesveida un sporta veicināšanu, kā arī izpildīt Eiropas Parlamenta izteiktās prasības par ne mazāk kā trim sporta stundām nedēļā skolās. Sākot ar 2011. gadu atgriezties pie „Nacionālās sporta attīstības programmas 2006.–2012. gadam” izpildes, nodrošinot valsts budžetā papildu finansējumu bērnu un jauniešu sportam plānoto 750 000 latu apmērā.
