NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
07. februārī, 2010
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Labklājība
3
3

Baby Box – glābējsilīte negribētam mazulim

Kad mazulis ielikts gultiņā un durvis aizvērtas, vecākiem atpakaļceļš tomēr ir, bet gana ilgs un sarežģīts. Bet bērnam tas jebkurā gadījumā ir ceļš uz dzīvi.

FOTO: no projekta "Baby Box- vieta bērna dzīvībai"

Kad septembrī atklāja pirmo Baby Box, likās: darbs padarīts. Kad decembrī tajā atstāja mazuli, projekta īstenotāji skaidri saprata – ir jāturpina: tas ir sirds projekts. Un sirds saka: ja vari izglābt vēl kādu, tas ir jādara.

Februārī Latvijas Bērnu fonds sadarbībā ar sabiedrisko attiecību kompāniju "Divi gani" rīko ziedojumu vākšanas kampaņu, lai Latvijas pilsētās izveidotu glābējsilīti jeb Baby Box, kāds patlaban ir tikai Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Rīgā. Kampaņas laikā tiks izvietotas vairāk nekā 70 ziedojumu kastītes lielveikalos un citās publiskās vietās, turklāt ziedot varēs arī Latvijas Bērnu fonda kontā.

Latvijas Bērnu fonda prezidents Andris Bērziņš saka: "Bērni ir mūsu nākotne, tāpēc kopīgiem spēkiem mūsu uzdevums ir sniegt viņiem nepieciešamo un iepriecināt mazās sirdis. Tieši tālab jau no pirmās dienas atbalstām Baby Box ideju, jo tā ir iespēja nenotikt noziegumam un glābt jaundzimušo dzīvības. Programmas "Bāreņi" ietvaros palīdzēsim turpināt projektu „Baby Box - vieta bērna dzīvībai” arī citās Latvijas pilsētās. Tālab visi, kas nav vienaldzīgi un vēlas izglābt kaut viena mazuļa dzīvību, aicināti ziedot šim mērķim."

Lai izveidotu Latvijā pirmo Baby Box, vajadzēja gandrīz 17 tūkstošus latu. Nākamajai glābējsilītei pietiktu ar 11 tūkstošiem vai pat mazāk, jo daudz kas ir jau padarīts, īstenojot pirmo projektu. Visvairāk „Divi gani” pašlaik meklē nākamā Baby Box krustvecākus – galvenos sponsorus. Bērnu slimnīcā izvietotā Baby Box labvēļi bija firma „Gedeon Richter”, bet nākamajām glābējsilītēm vajadzīgi citi atbalstītāji.

Ir gan aizstāvji, gan pretinieki

Latvijā pirmā glābējsilīte jeb vieta, kur ievietot jaundzimušo, ko sieviete pati nevēlas audzināt, tika izveidota pērn 8. septembrī Bērnu slimnīcas klusajā teritorijā. Tomēr projekta autori nedomā, ka sievietes no citiem Latvijas reģioniem brauks uz Rīgu, tāpēc ir nepieciešams pasargāt bērnu dzīvības arī citās Latvijas vietās.

Projekta attīstībā plānots izveidot vismaz vienu vietu bērna dzīvībai katrā Latvijas reģionā, taču pagaidām vēl nav izvērtēts, kurās pilsētās glābējsilīte būs. Kā stāsta projekta vadītāja Laura Zvirbule, interesi izrādījušas vairākas lielās pilsētas: Liepāja, Valmiera, Jelgava. Bet pārliecināšanas un piekrišanas process ir ilgs, jo ne visiem uzreiz ir skaidrs viedoklis, kāpēc un vai vispār šādu vietu pilsētā vajag.

"Viskritiskāk noskaņoti ir 50-60 gadus veci vīrieši, kas uzskata, ka šādu glābējsilīšu izveidošana mudinās mammas atstāt bērnus, bet sievietei taču par bērniem jārūpējas!"

„Esmu ievērojusi, ka viskritiskāk noskaņoti ir 50-60 gadus veci vīrieši, kas uzskata, ka glābējsilītes mudinās mammas atstāt bērnus, bet sievietei taču par bērniem jārūpējas! Šādos brīžos līdz arguments, ka ik gadu vairākus jaundzimušos atrod miskastēs. Vai tad šāda izeja ir labāka?”

Citās valstīs Baby Box vietas ierīkotas pilsētās pa visu valsti. Piemēram, Čehijā šobrīd ir ap 20 Baby Box, bet iecerēts izveidot vēl 70 vietas - pa vienai katra rajona centrā. Vācijā ir vairāk nekā 75 Baby Klappe posteņi.

Kristians Ozols ir mājās

„Kad atklājām pirmo Baby Box, likās, ka darbs padarīts. Kad tajā atstāja mazuli, skaidri sapratām – ir jāturpina. Tas ir sirds projekts, un sirds prasa: ja vari izglābt vēl kādu, tas ir jādara,” teic projekta vadītāja L.Zvirbule.

2009. gada 23. decembrī ap pulksten 16 Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā Baby Box - vieta bērna dzīvībai tika ievietots pirmais bērniņš – puisēns Kristians.

Stāsta slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Romēna Namniece: „Intensīvās terapijas nodaļas personāls pirms tam bija pieredzējis pāris viltus trauksmes, kad pusaudži vakara krēslā intereses pēc bija atvēruši Baby Box durtiņas, tā aktivizējot trauksmes zvanu, kas signalizē par bērna ievietošanu.

Māsiņa, kura steidzās tajā dienā pirms Ziemassvētkiem, domājusi, ka laikam atkal viltus signāls. Viņa stāsta, ka, ieraugot mazuli, uz sekundi sastingusi: no gultiņas pretī vērā divas možas acis.”

Persona, kura ievietoja bērnu Baby Box, atstājusi zīmīti, norādot, ka bērniņš dzimis 20. decembrī. Tajā bija norādīts arī mazuļa svars, saņemtās potes un asins grupa, kā arī pievienoti autiņbiksīšu komplekti un pudelītes ar ēdienu. Vēl uzrakstīts bija zēna vārds - Kristians. Zīmītē gan nebija atklāts iemesls, kālab bērniņš tiek atstāts. Vēstulīte ir saglabāta – tas ir pirmais puisēna dokuments, ko nodeva bāriņtiesai. Visticamāk, zēns bija dzimis slimnīcā.

Pagājušajā gadā Rīgas dzemdību namā vien dienas gaismu ieraudzījuši 29 negribēti bērniņi, no kuriem mātes atteicās. Salīdzinājumam – 2008. gadā slimnīcā atstāti tikai 15 zīdaiņi.

"Dodoties mazuli reģistrēt, slimnīcas darbinieces tam ātri vien izvēlējās arī uzvārdu – Ozols. Jo aiz slimnīcas loga auga liels, varens koks."

Kristianu ievietoja slimnīcas jaundzimušo nodaļā, kur mediķi novērtēja mazuļa veselības stāvokli un atzina, ka puika ir pilnībā vesels. Dodoties mazuli reģistrēt, slimnīcas darbinieces tam ātri vien izvēlējās arī uzvārdu – Ozols. Jo aiz slimnīcas loga auga liels, varens koks.

Atradenīti, kas slimnīcā nonāca pirms vairākiem gadiem, slimnīcas personāls reģistrēja ar vārdu Jānis un uzvārdu Laimīgais. Jānis Laimīgais un Kristians Ozols – tie ir slimnīcas dotie stiprākie vārdi.

Kristians Ozols pirmsadopcijas aprūpē ģimenē nonāca jau 2009. gada 30. decembrī. Kā stāsta L.Zvirbule, zēna adoptētāji drīkst viņam mainīt vārdu un uzvārdu, un to pat iesaka darīt. Savs komentārs ir arī Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājam Aivaram Krasnogolovam: „Puika arī šobrīd ir ģimenē, uz kuru viņš devās no slimnīcas. Viņam ir vislabākie un pat vēl labāki apstākļi, kādi vien var būt labvēlīgā ģimenē dzimušam bērnam.” Bāriņtiesas priekšsēdētājs prognozē, ka jau martā tiesa varētu lemt par zēna adopciju, jo pašlaik, kā to nosaka likums, viņš atrodas pirmsadopcijas aprūpē.

L.Zvirbule piebilst: „Es neesmu redzējusi Kristiana vecākus, bet ticu, ka viņš būs mīlēts un lolots kā ikviens bērns. Viņš to ir pelnījis, jo savu pirmo rūgto biķeri jau izdzēris. Bērnu slimnīcas māsiņas teica: tā bija jauna un skaista ģimene! Es ļoti pateicos viņiem un novēlu to pašu, ko ikvienai jaunai ģimenei, kad tajā ienāk mazulis – mīlestību, pacietību, veselību, sirds siltumu, sirds gudrību un vēl, un vēl. Samīļojiet Kristianu no sirds!”

Bērna ceļš no mammas līdz mammai

Kad mazulis ir ielikts glābējsilītē, viņa veselību novērtē mediķi, paņem analīzes. Par katru šādu gadījumu ir jāinformē bāriņtiesa un policija. Policija operatīvi noskaidro, vai ievietotais bērniņš nav meklēšanā. Ja mazulis nav pazudis un nav zināmi tā vecāki, viņam tiek piešķirts atradeņa statuss, kas ļauj uzreiz uzsākt adopcijas procesu.

No slimnīcas bērns tiek izrakstīts tikai pēc rakstiska saskaņojuma ar bāriņtiesu. Juridiski nepastāv iespēja, ka bērnu no slimnīcas varētu izņemt persona bez bāriņtiesas lēmuma. Tālāk Labklājības ministrijas darbinieki rindas kārtībā sazinās ar ģimeni, kas gaida uz zīdaiņa adopciju. Ja ģimene piekrīt, bērniņš pie jaunajiem vecākiem nonāk 10 dienu laikā pēc ievietošanas Baby Box. Sākotnēji noteiktais statuss ir pirmsadopcijas aprūpe. Šis periods turpinās līdz sešiem mēnešiem. Tā laikā bāriņtiesas darbinieki rūpīgi seko līdzi mazuļa un ģimenes attiecībām, lai pēc pirmsadopcijas termiņa varētu lemt par bērna adopciju, to noslēdzot tiesiskā ceļā.

"Likās, ka puisēna mamma tūlīt atnāks pēc mazuļa, jo kāda iemesla dēļ būs gribējusi kļūt slavena. Tā nenotika."

Ja persona, kura ievietojusi bērnu Baby Box, pārdomā un vēlas to paņemt atpakaļ, viņai jāvēršas bāriņtiesā, neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks (dažas minūtes vai dažas nedēļas) kopš bērna ievietošanas Baby Box ir pagājis. Ja īstie vecāki vēlas atgūt bērnu, viņi to var darīt līdz brīdim, kad mazulis tiek adoptēts oficiāli.

Kas būtu jādara? Ir jāveic DNS analīzes, kas jāapmaksā pašiem, tad jāiziet viss process, lai bērna dzimšanas apliecībā tiktu ierakstīts mātes vai tēva vārds. Kad tas paveikts, jāvēršas bāriņtiesā, kas izvērtēs atteikšanās iemeslus un iespējas bērnam augt pie mātes vai tēva.

Kristianu Ozolu ne viņa mamma, ne citi tuvinieki slimnīcā nemeklēja. „Kad puisēnu atstāja Baby Box, man vienu brīdi likās, ka mamma tūlīt atnāks pēc mazuļa, jo kāda iemesla dēļ būs gribējusi kļūt slavena. Tā nenotika,” atklāj L.Zvirbule.

Glābējsilīte vai Baby Box?

Kad Latvijā atklāja pirmo Baby Box, sākās valodnieku diskusijas par tā izteikti nelatvisko nosaukumu. LZA Terminoloģijas komisija par pieņemamiem vārdiem Baby Box apzīmēšanai latviešu valodā vēl atzinusi bārabērna šūpulītis, lullīte, dzīvības silīte, glābējsilīte, glābtuvīte. Par komisijas apstiprināto latvisko nosaukumu nu kļuvis vārds glābējsilīte.

Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Terminoloģijas komisiju vārdu „glābējsilīte” atzinusi par 2009. gada vārdu, jo tas jaukā veidā spilgti norāda uz apzīmējuma būtību – cilvēcība un žēlsirdība.

L.Zvirbule saka lielu paldies valodniekiem un atzīst, ka arī projekta autoriem šis vārds ļoti, ļoti patīk.

Tomēr nākotnē Latvijā glābējsilīšu vietas, visticamāk, varēs atpazīt ar uzrakstu Baby Box – vieta bērna dzīvībai. „Glābējsilīte ir labs vārds, mēs to lietosim, bet nedrīkstam aizmirst, ka Latvijā dzīvo ne tikai latvieši. Kā iztulkot vārdu „glābējsilīte” krievu valodā? Baby Box tomēr ir vieglāk saprotams dažādu tautību cilvēkiem,” skaidro L.Zvirbule.  

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU