Ko mūsu valsts var ietekmēt bez raudzīšanās uz ES?
Mēs nevaram atļauties padomjlaiku izšķērdību, kad katra ferma ezera krastā kļuva par ūdenstilpes straujās aizaugšanas un pat pārpurvošanās cēloni. Mēs varam veicināt labākas lauksaimniecības praksi ainavu līmenī, atjaunojot vai mākslīgi izveidojot mitraines un citas saldūdens buferzonas, kuras spēj uzsūkt mēslojumu, apturot tā plūdumu uz upēm, ezeriem un jūru. Ir arī noskaidrots, ka viens no zivju resursu samazinājuma cēloņiem ir pārzveja, tāpēc būtu jāievieš atsevišķu zivju sugu, piemēram, mencu zvejas, aizliegums vismaz uz trim gadiem. Tiesa, šāds aizliegums vienlaikus vēlams arī kaimiņvalstīs.
Valstij nekādā ziņā nav jākautrējas aicināt iedzīvotājus nepirkt fosfātus saturošos veļas pulverus, kaut arī citi būs mazliet dārgāki. Valsts var atbalstīt patērētājus, mainot nodokļu politiku – uzliekot fosfātus saturošajiem mazgāšanas līdzekļiem lielākus nodokļus. Paradoksāla aina – Vācijas veikalos vairs nav fosfātus saturošu veļas pulveru, un mūsu pašu ļaudis, kas turp dodas lietišķos braucienos, mājās pārved viskvalitatīvākos mazgāšanas līdzekļus (ML) par ievērojami lētāku naudu, nekā Latvijā maksā pulveri ar fosfātiem. Vienu un to pašu marku ML, piemēram, Skandināvijas veikalos, atrodami tādā pašā iepakojumā kā Latvijā, tikai tur tie ir bez fosfātiem, bet pie mums – ar.
"Valstij nekādā ziņā nav jākautrējas aicināt iedzīvotājus nepirkt fosfātus saturošos veļas pulverus, kaut arī citi būs mazliet dārgāki."
Kādēļ tiek pieļauta šāda, maigi sakot, mānīšanās? Šo ML oficiālie izplatītāji nekautrējoties atbild, ka, izpētot tirgu, secinājuši: mūsu patērētāji labāk izvēloties „ierastos” pulverus. Jā, patērētāja ieradumiem, to inercei patiešām ir milzu spēks, tomēr, domājams, pat retumis televīzijā pārraidītiem valsts subsidētiem „antifosfātu” reklāmas klipiem būtu ievērojama atbalss pircējos.
Latvijas Vides ministrijas viedoklis
Vides ministrijas rīcībā ir jaunākie dati par tirgus struktūru - cik procentuāli ar fosfātiem pārbagāto veļas pulveru būs jāizņem no aprites līdz 2010. gada 1. jūnijam. Vides ministra padomnieks Didzis Jonovs informēja, ka Latvijā fosfātus nesaturoši ML veido 20% no tirgū esošajiem. Pārējie tiek uzskatīti par fosfātus saturošiem. Pozitīvi vērtējams fakts, ka ML ar fosfātu saturu zem 0,5% mūsu tirgū veido virs 50% no kopējā apgrozījuma – šos datus apstiprina tirgotāji un Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācija. Lielākā daļa ML Latvijā tiek ievesta. Pazīstamākais pašmāju ražotājs a/s „Spodrība” tirgum piegādā šķidros ML bez fosfātiem.
MK noteikumu prasības netiek attiecinātas uz Latvijas rūpniecībā un iestādēs izmantotajiem ML – tajās turpinās lietot visus pulverus, arī ar fosfātu saturu virs 0,5 procentiem. No D. Jonova atbildes izriet, ka runa nav par īpašām priekšrocībām tieši šiem patērētājiem. Viņu lietotajās, no sadzīves visai atšķirīgajās mazgāšanas tehnoloģijās ir jāizmanto profesionālie ML.
Mājsaimnieces izpratne, raksta D. Jonovs, „ka armijā, slimnīcās vai ieslodzījuma vietās mazgāšanai tiek izmantotas tās paša pulvera pakas, tikai lielākas, nav pareiza”, jo „šādām vajadzībām parasti lieto koncentrētus šķidros ML, kas atbilst attiecīgai tehnoloģijai”. Līdz ar to šiem lietotājiem ML nomaiņa ir saistīta ar mazgāšanas tehnoloģiju pilnveidi, kas prasa iepriekšēju sagatavošanos. Saskaņā ar A.I.S.E. (International Association for Soaps, Detergents and Maintenance Products) pētījumiem, uzsver D. Jonovs, „fosfāti ir būtiski iestādēs izmantotajos ML, jo tie nodrošina mazāku resursu patēriņu (ūdens, enerģijas), turklāt, lietojot ML sabiedriskajā sektorā, ir svarīgi nodrošināt atbilstošas higiēnas prasības”.
"Vietējie mazgāšanas līdzekļu ražotāji nelieto optiskos balinātājus, kas satur fluorescentās daļiņas, kuras tikai rada acu apmānu par izmazgātās baltās veļas spozmi."
D. Jonovs apliecina, ka vietējie ML ražotāji nelieto optiskos balinātājus, kuri satur fluorescentās daļiņas, kas tikai rada acu apmānu par izmazgātās baltās veļas spozmi. Pašlaik neesot zināmi pētījumi, kas apstiprinātu ceolītu jeb alumīnija silikātu (dabīgo mālu paveids) nevēlamo ietekmi uz cilvēku veselību, jo tie saudzīgākajos ML tiek lietoti fosfātu jeb putojošo mazgājamās virsmas pārklājēju aizvietošanai kā videi draudzīgi.
Fosfātus saturošu ML patēriņš gadā ES valstīs (arī Latvijā) kopumā ir aptuveni 1,8 miljoni tonnu, kas atbilst aptuveni 110 000 tonnām fosfora. No tām 90-95% tiek izmantoti mājsaimniecības veļas un trauku ML ražošanā. Salīdzinājumam: fosfātu izmantošana mēslošanas līdzekļos ir aptuveni 1,25 miljoni tonnu fosfora gadā (šie dati izriet no Eiropas Komisijas ziņojuma Eiropas Parlamentam saskaņā ar Eiropas Parlamenta Regulas Nr. 648/2004 16. pantu par ML attiecībā uz fosfātu izmantošanu). Nav šaubu, uzskata D. Jonovs, ka nākotnē tiks ieviesti ierobežojumi fosfātus saturošu minerālmēslu lietošanā.
Kā palīdzēt Baltijas jūrai var ikviens no mums?
Pirmām kārtām - ar saprātīgu izvēli veikalos! Atbilstoši Vides aizsardzības kluba pētījumam mūsu tirgū nopērkamie videi draudzīgākie ML ir Mini Risk, Bio Est, LV, Neutral, SA8 (Amway), Frosch, Kastanis, Persil gēls, Perwoll gēls, Rex gēls, Ecover, Optimal (Nature’s of Scandinavia), Sonett, AlmaWin eko, Klar eko, G1 (GNLD).
Latvijā varam nopirkt Vācijā ražoto pulveri bez fosfātiem Sodasan. Tā sastāvā ir aptuveni 70% mazgājošo vielu: augu ziepes (taisītas arī no bioloģiski audzētu augu eļļām), tenzīdi (no ekopiena olbaltumvielām), 10–30% silikātu, 5–10% olbaltumvielu polimērskābes, 5–10% citrātu, līdz 2% ēterisko eļļu. To piedāvā Biotēkas veikali. Tiek ieteikts Greenwalk pulveris (retāk atrodams). Arī izplatītāju tīkla Amway ML atzīti par ekoloģiskiem, jo nebojā roku ādu, ir ekonomiski un mazkaitīgi videi, bez uzmācīga aromāta. Amway šampūniem un tīrīšanas sastāviem tiek pievienotas dažādas, piemēram, citronu un lavandas, dabiskās esences, tomēr vairums šķīdumu ir bez smaržvielām. Raksturīgi, ka videi draudzīgām precēm parasti tiek pievienota plašāka informācija par tās sastāvu un lietošanu.
"Daļa koncernu apzināti izmanto situāciju un joprojām ieved tādu produkciju, kuras ražošanas izmaksas ir krietni lētākas, tāpēc tā ir arī nedraudzīgāka videi. "
Bauskas SIA „GEKA” jau pāris gadus Latvijā ieved videi draudzīgus augstas kvalitātes veļas pulverus, ziepes, šķidros ML traukiem, virsmu tīrīšanas līdzekļus, šampūnus bērniem un pieaugušajiem no Francijas firmas L’arbre Vert, kā arī Beļģijas kompānijas Ecover. Tos ražo no organiskas izcelsmes izejvielām (tās bioloģiski noārdās, nepiesārņo notekūdeņus, saudzē audumus, nesatur kairinošos fosfātus, hloru un smaržvielas). Tiem nepievieno krāsvielas, mākslīgos aromātus, preci iesaiņo plastmasas traukos, kas vidē ātri sadalās.
Firmas L’arbre Vert produkti mūsu tirgū joprojām uzskatāmi par jaunumu. Importētāji tos ir izvēlējušies kā lielisku alternatīvu parastajai sadzīves ķīmijai. Lai gan šī prece nav lēta, bet toties koncentrēta, tās lietošanas devas ir ļoti mazas.
Ražotāji nekaunīgi pārbauda sabiedrības un valsts pacietību
Jāatzīmē, ka mehānisks iedalījums turpmāk Latvijā „atļautajos” un „neatļautajos” ML ražotājos nav iespējams, jo tādi lielākie ML producētāji kā Henkel, Benckiser, Procter & Gamble, Cusson’s un Lever Latvijas tirgū līdz šim ir pārdevuši un joprojām pārdod tādus ML, kuri stipri atšķiras no Rietumu tirgos pārdotajiem pēc to sastāva. Šie koncerni ražo arī videi daudz mazāk kaitīgus ML, taču tie apzināti izmanto situāciju un joprojām ieved tādu produkciju, kuras ražošanas izmaksas ir krietni lētākas, tāpēc tā ir arī nedraudzīgāka videi.
ML esošā fosfora ierobežošana ar stingrākām prasībām, laižot šos līdzekļus tirgū, ļautu vēl vairāk samazināt fosfora slodzi uz notekūdeņu attīrīšanas gaitu. Fosfora atdalīšanas izmaksas attīrīšanas ietaisēs samazinātos līdz minimumam, uzlabotos attīrīšanas efektivitāte un notekūdeņus uztverošo akvatoriju kvalitāte. Taču – ko mums līdz nemitīgā arvien jaunu attīrīšanas staciju būvēšana, ja mēs joprojām ar likumdošanu stingri „pie vietas” nenoliekam ārvalstu koncernu neapvaldītās tieksmes gūt peļņu uz vides veselības rēķina? Ir zināms, ka ES dalībvalstīm līdz 2009. gada decembrim ir jāsagatavo pasākumu programmas, lai sasniegtu Ūdens struktūrdirektīvā noteiktos mērķus katrā upju baseinu apgabalā.
Latvijas apstākļos tas nozīmē ievērojamu eitrofikācijas līmeņa samazinājumu daudzos ūdens objektos. Šiem pasākumiem saskaņā ar direktīvu ir jābūt rentabliem un proporcionāliem, līdz ar to mērķtiecīgi ir jāizmanto direktīvā ietvertais potenciāls, ar kuru varam atvieglot un nodrošināt tiesisko mehānismu, kas dalībvalstij Latvijai var palīdzēt pamatot savu risku analīzi, rentablu pasākumu programmu un pierādīt, ka visstingrākie ierobežojumi fosfātu izmantošanai ir adekvāti un proporcionāli.
Turpmāk vēl.
