Viens no pasaules neizzinātākajiem noslēpumiem saistībā ar vasaras saulgriežiem ir, protams, Stounhendža - milzīgs megalītu (milzīgu akmeņu) templis Dienvidanglijas vidienē. Vasaras saulgriežos saules lēkts tur notiek precīzi starp Papēža un kādu jau zudušu akmeni. Pēc zinātnieku domām, akmeņu templis sākts veidot apmēram 3500-3000 gadu pirms Kristus dzimšanas. Lords Bairons savā dzejolī „Dons Žuans” raksta: „Druīdu birzis ir zudušas - un jo labāk. Stonhendža arvien stāv, bet kas tad, pie velna, tā ir ?” - varam izlasīt latviešu valodā 1999. gadā izdotajā Māršala ceļojumu atlantā “Noslēpumainās vietas pasaulē”.
Saules svētki dažādās zemēs
Īrijā daudzās pilsētās un ciemos notiek “vasaras saulgriežu” karnevāli ar vasaras gadatirgiem, muzicēšanu, koncertiem un uguņošanu. Dažviet joprojām kā ļoti sena tradīcija kalnu virsotnēs tiek aizdegti ugunskuri.
Dānijā līdz 1770. gadam tie bijuši oficiāli (valsts) svētki. Tolaiku ārsti saulgriežu naktī ievāca ārstniecības augus. Cilvēki apmeklēja dziedinošās akas un avotus un aizdedza milzu ugunskurus, lai padzītu ļaunos garus. Mūsdienās gan dziedinošo avotu apmeklēšana vairs neietilpst svinēšanas tradīcijās.
Somijā līdz 1955. gadam vasaras saulgrieži tika svinēti 24. jūnijā, bet turpmāk – sestdienā, kas iekrīt starp 20. un 26. jūniju. Arī somiem galvenā tradīcija ir ugunskuri, kuri galvenokārt tiek aizdegti ezeru vai jūras krastā.
Polijā, īpaši austrumu daļā, cilvēki ģērbjas tautastērpos un meitenes met ziedu vainagus Baltijas jūrā vai arī ezeros un upēs.
"Vasaras saulgrieži, Līgosvētki, Jāņi – trīs nosaukumi laika ritumā savijušies vienu svētku sajūtā, kurā daudziem visbūtiskākā ir saskare ar dabu."
Spānijā ugunskuri tiek iedegti gan ielās, gan jūras krastā, kur arī notiek svinēšana. Arī tur ir tradīcija ievākt dziedniecības augus tieši vasaras saulgriežu naktī, bet, lai tie būtu iedarbīgāki, ļaudis zina ticējumu, ka jāskalo ūdenī no septiņiem dažādiem avotiem.
Norvēģijā galvenā tradīcija arī ir lielu ugunskuru aizdegšana, bet daudzviet vēl ir saglabājusies paraža izspēlēt viltus (neīstas) laulības gan starp pieaugušajiem, gan bērniem, kas simbolizē jaunas dzīvības rašanos.
ASV vasaras saulgriežus svin galvenokārt skandināvu izcelsmes amerikāņi, īpaši zviedri. Tie pat tiek dēvēti par zviedru saulgriežiem un arī Zviedrijas dienu, kurā jau kopš 1941. gada tiek atminētas un godātas Zviedrijas tradīcijas un vēsture. Protams, arī latvieši ir bijuši pamanāmi svinētāji šajā zemē, tāpat kā citās, kurp vedis mūsu tautas liktenis – gribēts vai negribēts.
Latviešu līgotāji nav lielākie siera ēdēji Baltijā
Vasaras saulgrieži, Līgosvētki, Jāņi – trīs nosaukumi laika ritumā savijušies vienu svētku sajūtā, kurā daudziem visbūtiskākā ir saskare ar dabu.
Latvieši pie ugunskura reizumis atminas, kā savulaik apkaimē skaitītas biklās jāņugunis gados, kad tās bija liegtas; noskurinās, atceroties, kā melni dūmi gāzās pāri jumtiem un gaišajām nakts debesīm riepu dedzināšanas trakumā. Protams, pamēļo arī par martā dzimušo bērniņu vecākiem, neiztiekot bez papardes zieda meklēšanas apcerējumiem.
Komersanti, pirms svētkiem pētot situāciju ar pirkumiem, jau izdibinājuši, ka latvieši, tāpat kā Lieldienās, arī šajās garajās svētku brīvdienās tērēsies pieticīgāk. Protams, vasaras galdam dabā tiek sarūpēti citi produkti. Ticami, ka latvieši ir lielākie siera ēdāji Jāņu dienā ne tikai Baltijā, bet lielākā konkurencē. Taču, kā liecina TNS Latvia Latvijā, TNS Gallup Lietuvā un TNS Emor Igaunijā aptaujā iegūtā informācija par dažādām ar patēriņu saistītām tēmām, - vislielākie siera ēdāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir Igaunijas iedzīvotāji. Vidēji 80% Igaunijas iedzīvotāju sieru ēd vismaz vienu reizi nedēļā. Un tikai otrie siera ēšanā starp kaimiņiem ir Latvijas iedzīvotāji, no kuriem regulāri sieru ēd vidēji 68 procenti.
Neticami, bet alus patērēšanā Latviju apsteidz gan Lietuva, gan Igaunija, kur vismaz reizi nedēļā alu dzerot vidēji 22% attiecīgo kaimiņvalstu iedzīvotāji, bet Latvijā alu vismaz reizi nedēļā lieto vidēji 16% iedzīvotāju aptaujātajā grupā.
Allaž, līgošanai gatavojoties, tiek atgādināts: ne jau ēdiens Līgovakarā no svara, bet gaišu svētku sajūta. Laba tā Jāņa māte un krietns tas Jāņa tēvs, kurš iegādā svētkos piepulcēt arī sen neredzētus radus vai paziņas – jo nebūt ne visiem nu jau stipri urbanizētajā Latvijā ir padomā savs ugunskurs vai vieta pie tā.
