Valdībā nolemts, ka līdz jauno ministru apstiprināšanai bijušā finanšu ministra Ivari Padara pienākumus pildīs lauksaimniecības ministrs Helirs Valdors Sīders, bet iekšlietu ministra Jura Pihla pienākumus - Reins Langs. Ieilgušo nesaskaņu dēļ starp Tautas savienības partiju un partiju „Isamaa ja Res Publica” Tautas savienības partija atteikusies no premjera piedāvājuma iekļauties valdības koalīcijā.
Tagadējo mazākumvaldību veidojošajām partijām Igaunijas parlamentā (Riigikogu) ir 50 vietas. Zaļo partijai un Tautas savienībai - pa sešām vietām. Jāteic, ka šīs abas ārpus koalīcijas esošās partijas apsolījušas atbalstīt mazākumvaldības lēmumus, ja tie saskanēs ar šo partiju programmām. Bet ko tad, ja nesaskanēs?
Līdzsvars starp pagātni un nākotni
Bijušais Igaunijas premjerministrs Marts Lārs korespondentam Ellem Pusāgam ir teicis: „Igaunija jau ilgāku laiku ir staigājusi kā ekvilibrists cirkā. Tagadējās ekonomiskās krīzes laikā tas ir bīstami. Mums ir jāatrod līdzsvars starp tagadni un nākotni, sociālo labklājību un ekonomisko efektivitāti, ienākumiem un izdevumiem, sabiedrību un valsts interesēm.”
"Mums jāatrod līdzsvars starp tagadni un nākotni, sociālo labklājību un ekonomisko efektivitāti, ienākumiem un izdevumiem, sabiedrību un valsts interesēm."
Prezidenta kanceleja informē, ka premjers Andrus Ansips ir ticies ar prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, lai apspriestu iekšpolitiskos jautājumus un jautājumus, kas saistīti ar mazākumvaldības darbspēju. Prezidents teica: „Atkārtoju vēlreiz to, ko pēdējā laikā esmu vairākkārt teicis: ekonomiskās krīzes apstākļos valdībai un parlamentam nākas atteikties no tiem dotajām lēmējtiesībām pavisam citos apstākļos un nodrošināt Igaunijas finansiālo un ekonomisko darbību apstākļos, kad dramatiski samazinājušies ienākumi un palielinājies bezdarbs. Ekonomijas pasākumu mērauklai jābūt vērstai uz to budžeta iztrūkstošo kritēriju pildīšanu, kas nepieciešamai pārejai uz eiro. Valdībai tuvākajā laikā ir jānodrošina, lai Igaunijas politiku veidotu parlaments un valdība, nevis Starptautiskais Valūtas fonds.”
Galvenais – neieiet strupceļā
Runājot par izveidojušos Igaunijas mazākuma valdību, prezidents atgādināja, ka šādas valdības pastāvēšanai tās lēmumiem ir jāmeklē plašāks atbalsts parlamentā un arī ārpus parlamenta – starp zinātniekiem, dažādām interešu grupām un arodbiedrību.
„Dabīgi, ka Igaunijai būtu labāk, ja šajā sarežģītajā laikā mums būtu stabila vairākuma valdība, kura varētu Igauniju plānveidīgi izvest no krīzes. Skaidrs ir arī tas, ka tagadējo mazākumvaldību veidojošās partijas arī ir atbildīgas par radušos situāciju valstī un par valdības darbspējām ir atbildīgs Ministru prezidents.”
"Līdzās ekonomisko un sadzīves jautājumu risināšanai svarīga loma ir arī iekšējās drošības nodrošināšanai."
Prezidents aicināja premjerministru vēlreiz apsvērt jautājumu par iespējām likvidēt sabiedrības ministra amatu. Šajā sakarā T.H. Ilvess teica: „Ļoti ceru, ka sabiedrības ministra amata zaudēšana, ja valdībai tiešām tā būs jālemj, nenozīmē, ka pēc valdības koalīcijas domām šajā nozarē visas lietas ir labākā kārtībā. Ar sabiedrības un ģimenes jautājumiem kādam jānodarbojas, un es gaidīšu no valdības konkrētus soļus šo jautājumu risināšanā.”
Saskaņā ar pēdējās dienās saņemto informāciju prezidents ir parakstījis pavēli par premjera Andrusa Ansipa ieteikto jauno ministru apstiprināšanu – Reformu partijas biedru Jirgenu Ligi par finanšu ministru un partijas „Isamaa ja Res Publica” biedru Marko Pomerantsu par iekšlietu ministru. Parakstot šos dokumentus, prezidents teica: „Finanšu un iekšlietu ministri ir svarīgākie ministri valdībā, kuriem turpmāk būs jāvada finanšu sistēma un jānodrošina kārtība valstī. Pirms pāris gadiem tautai dotie solījumi ir pagātne. Ja kāds to nesaprot un centīsies tos izmantot arī šodien – tas ir strupceļš. Līdzās ekonomisko un sadzīves jautājumu risināšanai svarīga loma ir arī iekšējās drošības nodrošināšanai. Tam arī jābūt galvenajam mērķim iekšlietu ministra un viņa pakļautības iestāžu darbā.”
