Tāpēc briti pasaulei piedāvā ziņu, ka viņu tirdzniecības tīkls šīm Lieldienām sagādājis 1000 mārciņu vērtas šokolādes olas. Tai nu gan jābūt no šokolādes darinātai gleznai, lai piekarinātu 1000 mārciņu cenu zīmi.
Latvijā arī sagatavoti savi rekordi – jau Lielajā Piektdienā, 10. aprīlī, tirdzniecības centrs “Mols” aicināja uz “Balticovo” milzu omletes cepšanu. 1800 olas sakuļamas pantāgā. Bet tas ir pavisam niecīgs daudzums no uzņēmuma dējuma: olu ražotājs “Balticovo” Lieldienu laikā šogad iecerējis pārdot 20 miljonus olu, kas ir tikpat, cik gadu iepriekš – aģentūrai „BNS” stāstījis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.
Cits tirdzniecības centrs „Domina” 12. aprīlī, pirmajās Lieldienās, organizēs Lieldienu šūpoļu izsoli, solot, ka ikvienam interesentam būs iespēja iegūt īpašumā Latvijas amatnieku darinātas šūpoles. Vēl jau darbosies arī pavasara tirdziņš „Kaleidoskops”, kurā būs iespējaizmantot pašmāju uzņēmēju, zemnieku un daiļamata meistaru daudzveidīgos piedāvājumus, lai sagatavotu sevi, savu māju un dārzu pavasarim – tirdziņā piedalīsies vairāk nekā 100 tirgotāju. Mazākos apmeklētājus priecēs arī trušu izstāde, medijiem sūtītajā paziņojumā solīja tirdzniecības pārstāvji.
Krīze svētku komercializācijai netraucē. Mārketinga speciālisti iesaka – šis galīgi nav īstais brīdis ļaut par sevi aizmirst.
Latvijā svētkus svinēs gandrīz visi
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 80% vecumā no 15 līdz 59 gadiem šogad plāno svinēt Lieldienas – liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "TNS Latvia" veiktā aptauja, vēsta LETA. Visaktīvākie Lieldienu svinētāji dzīvo Latgalē, kur Lieldienas plāno svinēt 90% no visiem aptaujātajiem.
Latgalieši arī biežāk nekā citu reģionu iedzīvotāji pauduši, ka Lieldienās dosies uz dievkalpojumu. Bet visā Latvijā aptuveni ceturtā daļa jeb 23% iedzīvotāju Lieldienās plāno apmeklēt dievkalpojumu. 28% no aptaujātajiem cer pavadīt Lieldienas atbilstoši tradīcijām, 47% respondentu - apciemot draugus, 43% - atpūsties, savukārt apmeklēt dažādus Lieldienu pasākums plāno 16% aptaujāto, bet 2% brīvo laiku iecerējuši izmantot, lai iepirktos.
"Latvijā aptuveni ceturtā daļa jeb 23% iedzīvotāju Lieldienās plāno apmeklēt dievkalpojumu."
Latvijā populārākā Lieldienu svinēšanas tradīcija ir olu krāsošana. Tā domā 91% iedzīvotāju. 73% aptaujāto par Lieldienu svinēšanas tradīciju uzskata olu kaujas, bet 41% par šo svētku tradīciju uzskata šūpošanos. Pēc aptaujas secināms, ka atšķiras Lieldienu tradīcijas latviešu un cittautiešu vidū - Lieldienās šūpojas tikai 19% cittautiešu, no latviešiem – vairāk nekā puse. Lieldienu svinēšanas tradīcijas atšķiras arī dažādos Latvijas novados. Zemgaliešu un kurzemnieku vidū populārāka ir olu slēpšana - attiecīgi 28% un 26%, savukārt vidzemnieki ir lieli šūpošanās piekritēji.
Citos platuma grādos
Brazīlijā Lieldienu svinēšanu ievada karnevāli, slavenākais no kuriem ir Riodežaneiro karnevāls. Tie sākas četras dienas pirms Pelnu trešdienas, kura ievada 40 dienas ilgo gavēņa laiku. Zemē notiek arī krāšņas procesijas, kurās tiek nestas Jaunavas Marijas un Jēzus statujas.
Kanādā pārsvarā risinās tradicionāla Lieldienu svinēšana ar olu krāsošanu, svētku dekorācijām. Kvebekā jau janvāra beigās vai februāra sākumā notiek viens no pasaulē pazīstamākajiem pirmsgavēņa karnevāliem. Vegervillā atrodas pasaulē lielākā Lieldienu ola - tā ir apmēram 7 metrus gara, 5,5 plata un sver aptuveni 2,270 kilogramus.
Dānijā Lieldienu vakarā mājas tiek greznotas zaļā un dzeltenā krāsā. Dekorēšanai tiek izmantoti tikko izplaukuši koku zari un narcises. Viena no dāņu Lieldienu tradīcijām ir joku vēstuļu sūtīšana, kurās paraksta vietā ir tik punktu, cik burtu sūtītāja vārdā.
Daudzās Anglijas pilsētās Lieldienās uzstājas „Morisa dejotāji”. Lielākoties vīriešu dejotāju grupas izpilda senas pavasara dejas, lai aizbaidītu ziemas garus. Dejotāji ir ģērbušies baltos šortos, sarkanās šallēs, salmu cepurēs ar puķēm un karekļiem. Viņiem apsietas sarkanas un zaļas lentes un piekārti daudzi mazi zvaniņi.
Francijā atšķirībā no daudzām citām valstīm Lieldienu simboli ir zvani un zivs, nevis zaķis.
Vācieši par sevi teic, ka viņu zeme ir visā pasaulē pazīstama ar to, ka ir mūsdienu Lieldienu simbolu - olas un Lieldienu koka - dzimtene. Taču vāciešiem ir arī citas tradīcijas - gavēni ievadošais karnevāls “Fasching” un Lieldienu uguns, kad tiek savāktas vienkopus un sadedzinātas Ziemassvētku eglītes.
Lai gan Indijā kristieši ir tikai 2,5% no iedzīvotāju skaita, arī tur tiek svinētas Lieldienas. Lielā Piektdiena Indijā ir oficiāla brīvdiena.
Norvēģiem interesanta Lieldienu iezīme ir detektīvgrāmatu lasīšana, kuras izdod „Lieldienu trilleru” sērijās. Arī televīzijas kanālos lielu daļu ētera aizņem detektīvfilmas.
Latvijā budžets plānāks
No Latvijas iedzīvotājiem 47% šogad Lieldienu svinībām plāno tērēt mazāk naudas nekā pagājušajā gadā – “Maxima Latvija” uzzināja savā pirmssvētku aptaujā. 39% respondentu gan tērēšot tikpat, cik pērn svētku laikā, bet 9%, cik saprotams, par grūtībām, par ko pūš visa valsts, varbūt nav pat dzirdējuši, jo viņu pirkumi būšot vērtīgāki nekā gadu iepriekš.
Tiesa, no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem 15% atzinuši, ka Lieldienu svinībām pirks vislētākos produktus. Varbūt viņiem prieks atleks no jaunākajām statistikas ziņām, ka vismaz pārtika Latvijā pamazām kļūst lētāka. “Maxima” aptaujā arī noskaidrots, ka Lieldienu preču iegādei cilvēki vidēji plāno tērēt 35 latus, bet desmitā daļa svētku pirkumiem atlicinās desmit un mazāk latu.
Jostas savelk arī cita pasaule
Kā liecina Nacionālās mazumtirgotāju federācijas (NRF) pētījums, amerikāņi Lieldienās tērēs par 14% mazāk nekā pērn. Vidēji katrs amerikānis šogad Lieldienu dāvanām, saldumiem, svētku maltītei un dekorācijām gatavs izdot 116,5 dolārus (61 latu). Pagājušogad tie bija 135,03 dolāri (72 lati). Lielāko tērēšanos amerikāņiem prasīs svētku maltītes gatavošana - 37,67 dolāri (20 latu). Mazāk tiks tērēts arī dāvanām - 17,30 dolāri (9 lati). Kopējie Lieldienu izdevumi ASV tiek lēsti 12,73 miljardu dolāru apmērā.
"Norvēģijā interesanta Lieldienu iezīme ir detektīvgrāmatu lasīšana, kuras izdod „Lieldienu trilleru” sērijās."
Neticami, bet arī Austrālijā, kuru tūristi uzskata par krīzes aizvējā noslēpušos, iedzīvotāju tēriņi Lieldienām, salīdzinot ar pērno gadu, samazināšoties par 0,8 procentiem. Acīmredzot tūristi nejūt to, ka arī šajā zemē iedzīvotājus apdraud pasaules bieds – bezdarbs. Austrāliešus pirms Lieldienām satrauca ziņa, ka turpina pieaugt bezdarbs, martā sasniedzot 5,7% (iepriekšējā mēnesī 5,2%). Tas ir bijis straujākais kāpums viena mēneša laikā pēdējos 18 gados – komentē BBC.
Acīmredzot arī tāpēc austrālieši aptaujās atbildējuši, ka šogad svētku maltīti labprātāk gatavos mājās, nevis ar ģimenēm dosies apmeklēt izklaides pasākumus. Tāpēc paredzams, ka par 7,8% kritīsies restorānu apmeklētāju skaits. Savukārt par 4,8% palielināsies pārtikas un bezalkoholisko dzērienu pārdošanas apjomi, par 2,2% –alkoholisko dzērienu pārdošana. Zaļajā pasaules daļā prognozē, ka par 1,8% kritīsies ienākumi no šokolādes pārdošanas. Un tas austrāliešu ražotājiem nākšot par labu, jo iedzīvotāji izvēlēsies pašmāju, nevis dārgākos Šveices un Beļģijas izstrādājumus.
Patiesie svētki
Ne pasaules medijos publiskotajās, ne Latvijas pētnieku veiktajās aptaujās nav atrodams jautājums par gavēni – acīmredzot tas nesaderētu ar kopnoskaņu, pieticība jau sen vairs nav svētku sastāvdaļa. “Gavēšana sevī ietver vairākas nozīmes, tā nav tikai atteikšanās no kāda ēdiena, bet arī no visa tā, kam mēs esam pārāk pieķērušies. Tā, piemēram, gavēņa laiks varētu būt arī tas laiks, kad mazāk skatītos televizoru u.tml.,” par sagatavošanās laiku Lieldienām saka priesteris A.M. Jerumanis. (www.catholic.lv)
Lielākā daļa, apmēram divas trešdaļas, Latvijas iedzīvotāju Lieldienas svinēs mājās kopā ar ģimeni, vēsta Latvijā veiktās aptaujas. Tad jau labi. Baznīcēni būs devušies uz dievnamiem, televīzijas kanāli pārraidīs bīskapu apsveikumus un dievkalpojumu mājās palicējiem. Latvija būs kopā ar pasauli – gan tās globālajās bēdās, ar ko vieni saprot uz smiltīm būvētu finanšu piramīdu sabrukumu, bet citi patiesi traģēdiju, kādu melnā naktī šomēnes piedzīvoja Itālijas vidienes iedzīvotāji, gan interesē citam par citu un dzīvi, kādu to dzīvosim.
