Pret gripu vakcinējušies 5 procenti
Par gribas epidēmiju var runāt tad, kad gripas izplatība sasniegusi 100 saslimšanas gadījumus uz 100 tūkstoš iedzīvotājiem. Pēc LETA informācijas, marta sākumā saslimstība ar gripu bija pārsniegusi epidemioloģisko slieksni trīs Latvijas pilsētās: Jelgavā reģistrētais rādītājs ir 258 saslimušie uz 100 000 iedzīvotājiem, Aizkrauklē – 193, bet Dobelē – 154. Nu jau gripas izplatība epidēmijas līmeni sasniegusi septiņās Latvijas pilsētas - Jelgavā, Siguldā, Aizkrauklē, Ogrē, Dobelē, Limbažos un Tukumā –, ziņo BNS.
Lai arī gripas vīruss spēj izdzīvot pat mīnus 86 grādu salā, parasti, tieši gaisa temperatūrai sasniedzot mīnus 10, mīnus 15 vai ap nulli grādu, ir lielāks risks sākties gripas epidēmijai. Šogad laika apstākļi mūs īpaši lutinājuši, jo decembris, janvāris un februāris bija salīdzinoši auksti ziemas mēneši. Martā, gaisa temperatūrai kļūstot siltākai, pieaug arī ar gripu saslimušo cilvēku skaits. Tomēr pilnīgi iespējams, ka šogad no lielas gripas epidēmijas izvairīsimies, un tas nebūt nenozīmē, ka nākamgad tādēļ gripas uzliesmojumi gaidāmi vēl lielāki. Iepriekš paredzēt neko nevar. „Citos gados šajā laikā bijusi gripas epidēmijas kulminācija, kad slimoja līdz pat 200–300 cilvēkiem uz 100 tūkstoš iedzīvotājiem. Bet šogad saslimušo skaits ir mainīgs. Iespējams, to varētu skaidrot arī ar iedzīvotāju lielo interesi par gripas vakcīnām,” uzskata Baiba Rozentāle.
Pret gripu sāka vakcinēties jau no pagājušā gada 18. septembra. Vidēji dienā Latvijas Infektoloģijas centrā tika veiktas 12 vakcinācijas. Šā brīža statistika liecina, ka pret gripu poti saņēmuši aptuveni 5% Latvijas iedzīvotāju. Šā gada vakcīnā bija ietverti visi trīs gripas vīrusu tipi, un, iespējams, tieši tādēļ vērojama mazāka saslimstība. Jauns gripas vīrusu tips pagaidām nav atklāts. Ik gadu Latvijā pret gripu vakcinējas vidēji 4 līdz 5% iedzīvotāju, bet vecajās Eiropas valstīs vakcinēto iedzīvotāju skaits ir krietni lielāks – no 20 līdz 25 procentiem.
Gripas infekcijai - cilvēka pārvietošanās ātrums
Skaidrojot ikgadējās gripas vakcīnas pieejamību Latvijā, B. Rozentāle norāda uz dažām nepilnībām, kuras laika gaitā vajadzētu uzlabot. Kā zināms, lai izsargātos no gripas, speciālisti iedzīvotājus ik gadus mudina vakcinēties pret to. Tā ir vienīgā iespēja, kā izvairīties no saslimšanas, jo, sākoties gripas epidēmijai, neviens no tās nav pasargāts. Gripas vīruss pārvietojas ar cilvēka pārvietošanās ātrumu, un infekciju apdraudējums katram, kurš nav vakcinējies, ir ļoti reāls.
Īpaši nozīmīga šī vakcīna ir riska grupas pacientiem – cilvēkiem, kuri sirgst ar hroniskām plaušu un sirds slimībām, cukura diabētu, imūnās sistēmas vājumu, kā arī bērniem līdz divu gadu vecumam un cilvēkiem, kas ir vecāki par 60 gadiem. Viņiem saslimstot, gripa var radīt nopietnu apdraudējumu ne tikai veselībai, bet pat dzīvībai. Jau četrus gadus valsts riska grupas pacientiem daļu (tas ir, 50%) gripas vakcināciju apmaksā. Nepilnības, par kurām runā B. Rozentāle, saistītas tieši ar riska grupu pacientu vakcināciju.
"Martā, gaisa temperatūrai kļūstot siltākai, pieaug arī ar gripu saslimušo cilvēku skaits."
Parastā kārtība, kāda jāiziet katram riska grupas pacientam, lai iegūtu daļēji valsts atmaksāto vakcīnu, ir ļoti neērta. Vispirms pacientam jāizstāv rinda pie sava ģimenes ārsta, kurš uzraksta nosūtījumu, ka vakcīna patiešām vajadzīga. Tad pacients ar recepti dodas uz aptieku, vakcīnu liek aukstuma somā, jo citādi tā zaudē savu iedarbību, un nes atpakaļ uz slimnīcu, kur lūdz savam ārstējošajam ārstam veikt vakcināciju. „Situācija tik sarežģīta nav vienīgi tajās ārstniecības iestādēs, kurās vienviet atrodas arī aptieka, jo tad pacientam nav vajadzīga šī aukstuma soma vakcīnas pārnēsāšanai. Uzskatu, ka normāla situācija būtu, ja valsts pilnībā apmaksātu gripas vakcīnas riska grupu slimniekiem. Turklāt visas vakcīnas iegādātos centralizēti. Līdzīgi, kā tas notiek jau tagad ar dažādām bērnu vakcīnām. Tad pacientam, atnākot pie ģimenes ārsta, vakcināciju varētu veikt uzreiz. Un mums būtu vieglāk pildīt Pasaules Veselības organizācijas aicinājumu, kas nosaka – līdz 2013. gadam panākt, ka tiek vakcinēti 75% riska grupas pacientu,” skaidro B. Rozentāle.
Taču Latvijai ir arī ar ko lepoties veidā, kā tā cīnās pret gripu. Latvijas Infektoloģijas centrs ir pētnieciska un padomdevēju institūcija, jo centra laboratorijas ir cieši saistītas ar klīniku, kurā speciālisti ik gadu pēta gaidāmās gripas tipu, lai precīzāk varētu izstrādāt pretgripas vakcīnu. Latvijā infekciju monitorings tiek veikts regulāri.
Pagaidām gripu apsteidz adenovīruss
Pašlaik visvairāk izplatītas ir citas slimības: adenovīruss (vīrusa saslimšana, kuras galvenās pazīmes – spēcīgas iesnas, sāpošs kakls, klepus, acu asarošana, nogurums) un paragripa (sauss klepus, balss aizsmakums vai pat pilnīgs balss zudums). Ļoti bieži paragripa pāriet gripā, un cilvēkam tad jārēķinās ar ilgstošu ārstēšanos.
Pagaidām tomēr augšējo elpceļu vīrusinfekcijas ir vairāk izplatītas nekā paragripa vai gripa. B. Rozentāle atgādina, ka gripa ir nopietna augšējo elpceļu vīrusa infekcija, kas izpaužas ar akūtu slimības sākumu, strauju temperatūras paaugstināšanos, lauzošu sajūtu kaulos, sausu, mokošu klepu un stiprām galvassāpēm, kas dažreiz simulē meningītam līdzīgu klīnisko ainu un var komplicēties ar pneimoniju, akūtu elpošanas nepietiekamību un infekciozi toksisko miokardītu.
