Taupība skar arī daļu uzņēmumu un valsts iestāžu, kuru darbiniekiem šogad liegta iespēja virpuļot korporatīvajās svētku ballēs. Bet varam uzdot paši sev jautājumus, vai, pārlieku daudz runājot par krīzi un taupību, mēs paši sev nelaupām svētku un miera sajūtu? Un kā ar nelieliem tēriņiem to tomēr varam sev radīt?
Viens izdevumu avots, kuru plānoja ierobežot valsts un pašvaldību iestādes, ir apsveikuma kartīšu sūtīšana. Piemēram, Rīgas pašvaldība taupības dēļ šogad nerīkos balli un nesūtīs pa pastu Ziemassvētku apsveikumus, ziņo aģentūra LETA. To paredz Rīgas mēra Jāņa Birka novembrī izdotais rīkojums. Lai samazinātu tēriņus, Ziemassvētku apsveikuma kartītes galvenokārt tika sūtītas elektroniski, nevis pa pastu. Apliecinājums šāda soļa efektivitātei esot jau Rīgas domes ietaupījums uz 18. novembra apsveikuma kartīšu rēķina – pērn tās izmaksājušas 1150 latus, bet šogad – 564 latus, informē LETA.
Valsts iestādes savus budžeta izdevumus samazina, atsakoties arī no ierastajiem Ziemassvētku pasākumiem. Pasākumu organizēšanas aģentūru pārstāvju teiktais liecina, ka dažkārt šim piemēram seko arī uzņēmēji. Pat, ja pasākumi tiek rīkoti, tad tie vairs nav tik grandiozi, un nereti izdevumu ierobežošanai tos organizē un vada paši darbinieki, secina “Dienas Bizness”. Kuru no tradicionālajiem svētku elementiem vēl nav skārusi taupības roka?
Ar iepriekšējos gadus iegādāto
Vēl decembra sākumā Rīgas ielas liecināja, ka krīze ir apēdusi arī to svētku noskaņu, ko iezvanīja Ziemassvētku noformējums. Patlaban – tas jau ir izvietots. Rīgas domes Kultūras departamenta (RDKD) direktore Diāna Čivle atzīst, ka šogad kopumā budžets svētku noformējumam nav būtiski pieaudzis: “Lai Rīgas mēroga gadījumā varētu izdarīt kvalitatīvu lēcienu, līdzekļu apjoms būtu vismaz jādubulto. Ar pašreiz pieejamo līdzekļu apjomu varam papildināt esošo noformējumu un atjaunot tehniski bojātos un nolietotos noformējuma elementus, bet ne izveidot pilnībā jaunus svētku rotājumus. Tādēļ pēdējos gados tiek taupīgi izmantoti esošie svētku noformējuma elementi, meklējot jaunus radošus risinājumus. Piemēram, Ziemassvētku noformējumā saglabāti un papildināti Gaismas festivāla „Staro Rīga” objekti Balstejkalnā un Brīvības bulvāra alejā pie Ministru kabineta. Rīgas domes Kultūras departaments aicināja māksliniekus tos pilnveidot un pārveidot par Ziemassvētku noformējumu.”
"Vai pieci lati ir maz vai daudz par Ziemassvētku noskaņu gan sev, gan garāmgājējiem, kuri rotājumu redz mirdzam mājas logā?"
Arī Balvos šogad jauniem Ziemassvētku rotājumiem līdzekļi nav tērēti, bet veiksmīgi izmantoti iepriekšējos gados iepirktie vides greznojumi un laternu stabu rotājumi, kas uzstādīti par godu Balvu pilsētas 80 gadu svinībām. Vasarā Jāņu laikā tos dēvējot par margrietiņām, bet ziemā – par salūta puķēm. Budžetā paredzēti līdzekļi tikai to labošanai, ja svētku laikā tie varētu tikt sabojāti.
Balvu iedzīvotājiem arī šogad, tāpat kā katru gadu, Jaungada naktī būs iespēja vērot salūtu.
Balvu domes galvenais speciālists sabiedrisko attiecību jautājumos Modris Teilāns stāsta, ka Balvi, par spīti ekonomiskajām grūtībām, tomēr bez tā iztikt nevar. Tika rīkots konkurss, un tajā uzvarēja pirotehnikas uzņēmums, kas salūtu Balvos rīko jau vairākus gadus pēc kārtas – līdz ar to tas piedāvāja zemāku cenu. Šogad ugunsziedi Balvu debesīs Jaungada naktī izmaksās 2900 latus.
Cilvēki teicas pēc gaismas
Ne visur Latvijā tiek atvēlēta nauda Ziemassvētku egles uzstādīšanai pagastu centros, kur nu vēl piecu minūšu priekam, kas izkūp gaisā. “Var saprast pašvaldību lēmumus – taupīt uz noformējuma rēķina, ja tās pirmā vietā izvirza neatliekamās iedzīvotāju sociālās vajadzības. Tomēr jārūpējas ir arī par iedzīvotāju garīgajām vajadzībām, kas, tāpat kā kultūras pieejamība, kvalitatīva dzīves vide, tai skaitā arī atbilstošs noformējums svētku laikā un svētku noskaņojuma radīšana, nav mazsvarīgāks, uzskata D. Čivle, sakot, ka diemžēl tieši kultūras finansējums ir tas, uz kura rēķina cenšas ietaupīt, kas vajadzību sarakstā tiek likts pēdējās vietās un tiek samazināts. Viņa norāda, ka tas nav pareizi un aicina atcerēties, ka Ziemassvētku un visā tumšajā gada periodā, kas Latvijā ir pat vairāk kā četru mēnešu garumā, mēs tiecamies pēc gaismas. To, tāpat kā cerību staru, cilvēki vēlas redzēt visgrūtākajos laikos. RDKD pārstāv viedokli, ka cilvēki ir pelnījuši skaisti noformētu vidi ne tikai svētkos, bet arī ikdienā. “Tāpēc jārunā ir par sakārtotu Rīgas vizuālo tēlu kopumā, ne tikai svētku noformējumu, jārisina jautājums par Rīgas apgaismojuma koncepciju, gan izgaismojot ielas, gan izceļot Rīgas arhitektūras kvalitāti, jāsakārto tehniskā infrastruktūra, lai tas vispār būtu iespējams, jānodrošina sabalansēts reklāmas izvietojums pilsētvidē utt. Tas ir kopīgs darbs, kurā jāpiedalās gan pilsētas un valsts vadītājiem, gan privātīpašniekiem un uzņēmējiem,” saka D. Čivle.
Uzņēmēju iniciatīva
Lai gan šogad daļa uzņēmēju veikalu, kafejnīcu skatlogus nav dekorējuši atbilstoši svētku tematikai, tomēr pašvaldību pārstāvji uzskata, ka pilsētas vides svētku noskaņas radīšanā uzņēmēju aktivitātēm ir liela nozīme. M. Teilāns stāsta, ka, piemēram, “SEB bankas” Balvu filiāle skatlogus noformē ar Balvu Mākslas skolas audzēkņu zīmējumiem. “Nevarētu apgalvot, ka šogad uzņēmēji ir kļuvuši taupīgāki vai kūtrāki. Ir tāpat, kā bija citus gadus,” secina M. Teilāns. Arī D. Čivle pozitīvi vērtē uzņēmēju atsaucību, iesaistoties svētku noformējuma veidošanā Rīgā. Piemēram, šogad Akmens tilta dizainu jau trešo gadu noformēs SIA „Maxima Latvija”. Savukārt pirmo reizi svētku noformējuma veidošanā iesaistījušies SIA „Goleks”, kas Ziemassvētkos dāvinājis jauna veida noformējumu pie Latvijas Nacionālās operas tiltiņa, kā arī būvuzņēmums "Skonto būve", kas pilsētai dāvinājis egli Elizabetes ielas un Brīvības bulvāra stūrī. Viņa uzskata, ka Ziemassvētku dekorējums Rīgā ir pamanāms, lai arī var vērot tendenci, ka daudzi uzņēmēji izmanto iepriekšējo gadu dekorējumus. Arī Rīgā par gaumīgu svētku noformējumu visvairāk esot gādājušas bankas un lielveikali. “Veidojot noformējumu, mums ir vēl nepietiekami izmantots un novērtēts resurss – tā ir mūsu mākslinieku izdoma un radošās idejas,” uzskata D. Čivle.
Cik izmaksā svētku gaišums mājās
Vislabāk svētkus sev varam radīt mēs paši. Protams, ir grūti iedomāties par līksmību, ja makā vien pāris lati, bet, piemēram, AS “Latvenergo” Energoefektivitātes centra vadītāja Biruta Ģine skaidro, ka iedegta svētku eglīte vai logā iekārts elektriskais dekorējums elektroenerģiju nepatērē tik daudz, lai liegtu svētku noskaņu sev un mājiniekiem. Tas, ka taupības nolūkā jāatsakās no ierastajām spuldzīšu virtenēm logā vai eglītes lampiņām, ir maldīgs priekšstats. Lai katrs pats varētu izvēlēties – vai šogad var to atļauties vai nevar, B. Ģine piedāvā pāris uzskatāmus piemērus.
Piemēram, daudziem mājās ir elektriskais Ziemassvētku rotājums – logā iekarama eglīte, kuras jauda ir 20 vati. Pieņemsim, ka kādai ģimenei vairāku istabu dzīvoklis ir izgaismots ar pieciem šādiem dekorējumiem, kas ir ieslēgti nepārtraukti no 10. decembra līdz 10. janvārim – tātad, mēnesi.
"Iedegta svētku eglīte vai logā iekārts elektriskais dekorējums elektroenerģiju nepatērē tik daudz, lai liegtu svētku noskaņu sev un mājiniekiem."
Piecu “eglīšu” kopējais aptuvenais elektroenerģijas patēriņš vienā stundā ir 0,1 kilovatstunda (kWh). Bet diennaktī – aptuveni 2.4 kilovatstundas elektroenerģijas. Savukārt, to sareizinot ar lietojuma 30 dienām, iegūst rezultātu – ir iztērētas aptuveni 72 kilovatstundas, kas dzīvokļa īpašniekam maksās mazliet vairāk nekā piecus latus. Vai tas ir maz vai daudz par Ziemassvētku noskaņu gan sev, gan garāmgājējiem, kuri rotājumu redz mirdzam mājas logā, tas katram jālemj pašam. Tomēr B. Ģine norāda – klientu apmierinātības pētījums liecina, ka tieši tik daudz kilovatu, cik kādās ģimenēs patērē svētku rotājumi vien, citviet tiek izmantots mēnesī kopumā par visām elektroierīcēm. Skatot to šādā kontekstā, protams, kādam var šķist, ka iztērēt 72 kilovatstundas elektroenerģijas tikai rotājumos, ir pārāk daudz.
Tāpēc B. Ģine iesaka: taupības nolūkā svētku noskaņu var vairot arī tikai ar vienu šādu rotājumu – tad elektroenerģijas izmaksas būs par piektdaļu mazākas. Turklāt to var iedegt, piemēram, tikai vakarā, kad visa ģimene ir mājās. Tad elektroenerģijas patēriņš būs pavisam neliels.
Savukārt, piemērs ar elektrisko virteņu patērēto elektroenerģiju liecina: ēkas ārpusē izrotātās egles, kas ir garāka par cilvēka augumu, visu virteņu kopīgais elektroenerģijas patēriņš stundā ir 220 vati. Nepilna mēneša laikā tā patērē aptuveni 158 kilovatstundas elektroenerģijas. B. Ģine piebilst, ka elektroenerģijas patēriņš ir atkarīgs no rotājumu veida un jaudas, turklāt to elektrisko spuldzīšu patēriņš, ar kurām izgreznota eglīte mājās, visticamāk, būs mazāks par 100 kilovatstundām mēnesī.
Lai gan eglīti var greznot arī ar svecītēm, B. Ģines aprēķini rāda, ka tās izmaksā dārgāk nekā elektrisko spuldzīšu patērētā elektroenerģija par to pašu laika periodu. Tāpēc katrs var izlemt, kurš no svētku sajūtas radīšanas elementiem ir piemērotāks ģimenes finansiālajai situācijai un tuvāks sirdij.
