Pašreizējais A hepatīta epidēmiskais pacēlums (plaša mēroga uzliesmojums) aizsākās pagājušā gada rudenī un ziemā ar atsevišķiem saslimšanas gadījumiem dažādās Rīgas priekšpilsētās. Līdz 35% A hepatīta gadījumu pirmajos saslimstības pacēluma mēnešos tika reģistrēti intravenozo narkotiku lietotājiem. Šogad līdz novembra sākumam reģistrēti 1682 saslimstības gadījumi ar A hepatītu, no tiem 1316 – Rīgā.
„Infekcija turpina izplatīties, joprojām tiek reģistrēti jauni saslimstības gadījumi ar A hepatītu. Speciālisti uzskata, ka epidēmija tik drīz nebeigsies, epidēmiskais pacēlums var turpināties vairākus gadus,” informē Elīna Sprūde - Nesenberga, SVA Sabiedrisko attiecību daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste.
Nav pierādījumu, ka A hepatīta epidēmija būtu saistīta ar dzeramā ūdens lietošanu. SVA veiktās vairākas dzeramā ūdens pārbaudes neparāda A hepatīta vīrusa klātbūtni dzeramajā ūdenī. Turklāt, ja uzliesmojums būtu saistīts ar dzeramo ūdeni, saslimšanas gadījumu skaita pieaugums no paša sākuma būtu daudz straujāks, slimnieku skaits būtu ļoti liels un koncentrēts noteiktā teritorijā.
Iepriekšējo gadu pieredze
A hepatīts ir vīrusu infekcija, kas izplatās kā zarnu infekcija (fekāli orālais inficēšanās mehānisms). Slimība izplatīta visā pasaulē, visbiežāk valstīs, kurās ir slikti sanitāri higiēniskie apstākļi un dzeramā ūdens drošums netiek pienācīgi kontrolēts.
A hepatītam, tāpat kā daudzām citām infekcijām, raksturīgs cikliskums. Līdz pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidum A hepatīts bija ļoti izplatīta infekcijas slimība Latvijā, piemēram, 1991. gadā tika reģistrēts 3901 A hepatīta gadījums, 1995. gadā – 2534 gadījumi. No piecdesmito gadu sākuma līdz deviņdesmito gadu vidum Latvijā reģistrēti septiņi A hepatīta epidēmiskie pacēlumi ar intervāliem 5 – 8 gadi. Pēdējais lielais epidēmiskais pacēlums reģistrēts 1988./1990. gadā, kad trīs gadu laikā saslima ap 20 000 cilvēku.
"Speciālisti uzskata, ka epidēmija tik drīz nebeigsies, epidēmiskais pacēlums var turpināties vairākus gadus."
2000. gadā saslimušo skaits samazinājās līdz 237 gadījumiem, un arī turpmāk saslimstība turpināja samazināties. 2007. gadā saslimstība ar A hepatītu bija viszemākā – reģistrēti 15 saslimstības gadījumi, gandrīz puse no saslimušajiem bija inficējušies ārzemēs.
Slimības simptomi
No inficēšanās brīža līdz pirmajiem slimības simptomiem paiet vidēji no 15 līdz 50 dienām (vidēji 4 nedēļas). A hepatīta sākumā raksturīga pazemināta ēstgriba, savārgums, paaugstināta temperatūra, slikta dūša un biežāka vēdera izeja, pēc dažām dienām parādās dzelte un tumšs urīns. Bērniem infekcija norit vieglā formā vai bez izteiktiem simptomiem, pieaugušajiem slimība var noritēt smagākā formā, un tā ilgst vairākas nedēļas ar atveseļošanās periodu vairāku mēnešu garumā.
Svarīgi, ka divas nedēļas pirms slimības simptomu parādīšanās A hepatīta vīruss izdalās ar slimnieka fekālijām. Tas nozīmē, ka cilvēks, pats jūtoties vesels, var izplatīt infekciju, ja netiek ievērota personīgā higiēna.
Nereti infekcija norit bez simptomiem, tomēr šādos gadījumos no epidemioloģiskā viedokļa inficētās personas ir tikpat bīstamas (vai pat bīstamākas) nekā gadījumos ar tipisku slimības gaitu, jo turpina strādāt vai apmeklēt, piemēram, izglītības iestādes.
A hepatīta profilakses pasākumi
Visiem, kas nav imūni pret A hepatītu (nav pārslimojuši A hepatītu un/vai nav tikuši vakcinēti), jāuzmanās no iespējami inficētas pārtikas un nedroša ūdens lietošanas, peldēšanās nezināmās ūdenskrātuvēs, bet it īpaši jāievēro personīgā higiēna – bieža un rūpīga roku mazgāšana.
Roku higiēnas ievērošana ir ļoti svarīgs pasākums vairāku infekcijas slimību, it īpaši akūtu zarnu infekciju profilaksei. No tā, cik kvalitatīvi un bieži tiek mazgātas rokas (ieteicams izmantot šķidrās ziepes no slēgta trauka), ir atkarīga gan paša, gan citu cilvēku inficēšanās novēršana. Kaut gan roku higiēna ir ļoti efektīvs A hepatīta profilakses līdzeklis, tomēr tā ir nespecifiska infekcijas profilakse, kas nedod 100% efektu, jo nav iespējams panākt, ka rokas vienmēr ir tīras.
Kā uzsver SVA, mazgājot rokas, svarīgākais nav mazgāšanas reižu skaits, bet gan, ja dara to brīžos, kad tas ir sevišķi svarīgi:
- pēc tualetes apmeklēšanas;
- pēc sabiedrisko vietu apmeklēšanas, t.sk., vienmēr atgriežoties mājās, atnākot uz darbu, bērnudārzu vai skolu;
- pirms ēšanas un dzeršanas;
- pirms ēdiena gatavošanas un pasniegšanas;
- pirms zāļu lietošanas, dekoratīvās kosmētikas uzlikšanas, rīcības ar kontaktlēcām;
- kad rokas ir acīmredzami netīras;
- ja konkrētā situācijā rodas šaubas par roku tīrību;
- pēc infekcijas slimnieka aprūpes vai pēc kontakta ar slimnieka aprūpes priekšmetiem, rotaļlietām un citiem priekšmetiem, ar kuriem slimniekam ir kontakts.
Vakcinācija
Vakcinācija ir specifisks infekcijas slimību profilakses līdzeklis. A hepatīta profilaksei izmanto vakcīnu, kas satur inaktivēto A hepatīta vīrusu. Vakcinācijas kurss atkarībā no vakcīnas ražotāja ietver divas vai trīs potes, kas rada noturīgu imunitāti vismaz uz desmit gadiem. Aizsardzības efekts pret A hepatīta klīnisko formu sākas jau 14. – 21. dienā pēc vakcīnas ievadīšanas, bet pilnīga imunitāte pret A hepatītu gandrīz visiem vakcinētajiem izveidojas pēc 30 dienām.
"No inficēšanās brīža līdz pirmajiem slimības simptomiem paiet vidēji no 15 līdz 50 dienām (vidēji 4 nedēļas). A hepatīta sākumā raksturīga pazemināta ēstgriba, savārgums, paaugstināta temperatūra, slikta dūša un biežāka vēdera izeja."
Speciālisti iesaka vakcinēties:
- A hepatītu nepārslimojušām personām, kuras plāno ceļot uz vidēji vai izteikti endēmiskām valstīm (ieskaitot Āfriku, Vidusāziju, Dienvidameriku un Centrālo Ameriku), it īpaši, ja tajās plānots uzturēties ilgu laiku vai arī doties turp atkārtoti;
- A hepatītu nepārslimojušiem bērniem, īpaši tiem, kas apmeklē bērnu kolektīvus un nav spējīgi pienācīgi ievērot personīgo higiēnu. Vakcinācijas nozīme pieaug uzliesmojuma vai saslimstības pacēluma laikā;
- Militārām personām;
- Personām ar augstu komplikācijas risku (t.sk. B hepatīta vīrusa nēsātāji);
- Laboratoriju darbiniekiem, kuri strādā ar potenciāli kontaminētiem bioloģiskajiem un vides (piemēram, notekūdeņi) materiāliem;
- Personām, kuras dzīvo plūdu bieži skartās teritorijās;
- Sociālas aprūpes centru darbiniekiem;
- Veļas mazgātavu darbiniekiem;
- Ūdensapgādes un kanalizācijas dienestu, notekūdeņu attīrīšanas staciju darbiniekiem;
- Augsta riska seksuāli aktīvām personām (piem., vīriešiem, kas stājas dzimumattiecības ar vīriešiem);
- Narkotisko vielu lietotājiem;
- Cilvēkiem, kas aprūpē primātus, kuri var būt A hepatīta nēsātāji.
Mūsdienu vakcīnas ir drošas un efektīvas. No 2006. gada sākuma līdz 2008. gada jūlijam Latvijā pret A hepatītu veiktas vairāk nekā 9000 potes un komplikācijas nav reģistrētas.
Vakcinācija pret A hepatītu nav obligāta, un katrs pieņem lēmumu pats, konsultējoties ar ģimenes ārstu.
Ko darīt inficēšanās gadījumā
Vakcinācija var pasargāt pret saslimšanu ar A hepatītu, ja veikta arī pēc iespējamas inficēšanās. Tā ir ieteicama personām, kurām ir bijusi ekspozīcija ar A hepatīta vīrusu (kontakts ar slimnieku) un kuras nav vakcinētas. Vakcināciju šādos gadījumos ieteicams veikt ar A hepatīta monovakcīnu pēc iespējas ātrāk (divu nedēļu laikā pēc ekspozīcijas). Ja vakcinācija ir veikta vēlāk par divām nedēļām, nav pierādījumu par tās efektivitāti.
A hepatīta simptomu parādīšanās gadījumā nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība. Runājot ar ārstu vai epidemiologu, jāsniedz pēc iespējas precīzāka informācija par saslimšanas iespējamiem cēloņiem, jo sniegtā informācija var palīdzēt no saslimšanas pasargāt citus cilvēkus!
