Atkāpe no līdzšinējiem principiem
Kā diskusijās minēja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Rietumu lielākā priekšrocība ir tā, ka tie spēj nodrošināt vairākas fundamentālas lietas, kuras ir svarīgas ikvienam cilvēkam. Tā, pirmkārt, ir brīvība un demokrātiskā sistēma, kas ļauj ikvienam piedalīties to lēmumu pieņemšanā, kas iespaido viņu dzīves. Otrā būtiskā vērtība ir drošība – brīvība no kara un terorisma. Treškārt, Rietumu sabiedrība ir spējusi arī nodrošināt labklājību.
Pēc Vīķes-Freibergas teiktā, pasaulē valdošā finanšu situācija norāda uz kapitālistisko institūciju krīzi, ko radīja pārspīlēta mantkārība un nepietiekami finanšu nozares kontroles mehānismi. Finanšu nozares darboņi bija zaudējuši saikni ar realitāti, viņa atzina.
Rietumiem ir jāatgūst tā dēvētā “maigā vara”, kura tiem piemita iepriekšējās desmitgadēs, bet tagad ir zudusi, norādīja “The Economist” žurnālists un rakstnieks Edvards Lūkass. Aukstā kara laikā Rietumi demonstrēja morālo disciplīnu, taču tagad tā ir zudusi. Tikpat svarīgi ir arī atjaunot transatlantisko saikni.
Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Ufe Elemans-Jensens uzskata, ka galvenos izaicinājumus rietumiem rada pašreizējās ekonomiskās grūtības, drošības riski un vides pārmaiņas. Arī Krievijas iebrukums Gruzijā ir pirmais piemērs tam, ka starptautiskā kārtība ir mainījusies un ir pārkāpti līdz šim vispārpieņemtie kaimiņattiecību principi.
"Ekonomiskā lejupslīde ierobežo rietumvalstu iespējas vairot savu politisko ietekmi pasaulē."
Arī Krievija un tās nākotne tika minētas kā viens no izaicinājumiem. Bijušais Krievijas prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos Andrejs Ilarionovs uzskata, ka viens no lielākajiem uzdevumiem ir integrēt Krieviju rietumvalstu kopienā.
Kā atzina U.E.Jensens, Krievija ar savu pēdējā laika nostāju aicina atgriezties pie “vecās sistēmas”, kurā lielas, ietekmīgas valstis, nevis starptautiskas alianses noteica pasaules kārtību. “Tā būtu atgriešanās pie interešu sfēru sadales un tas rada uztraukumu,” viņš sacīja.
Lai noturētu savu ietekmi pasaulē, Rietumiem būtu jākoncentrējas uz savām intelektuālajām potencēm un konsekventi jāsaglabā uzticība savām vērtībām.
“Gruzija nav izolēts gadījums”
Rietumu sabiedrība patlaban atrodas pavisam citādā pozīcijā nekā visus iepriekšējos 20 gadus, taču daudzi to vēl nav apjēguši, sacīja Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Rietumu demokrātijām būtu jāizvērtē, kurā virzienā tās ir gatavas attīstīties, taču patlaban neviens nevēloties to darīt, turklāt arī ekonomiskā lejupslīde ierobežo iespējas.
Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili aicināja Krievijas kaimiņvalstis būt piesardzīgām, jo Gruzija nav “izolēts gadījums”. “Slieksnis spēka izmantošanai ir ticis pazemināts un sarkanās līnijas ir pārkāptas,” sacīja Gruzijas prezidents, brīdinot, ka Krievija neapstāsies pie viņa valsts vien. Invāzija Gruzijā bija mērķēta kā izaicinājums ASV un NATO, viņš piebilda. “Uztveriet nopietni šos draudus, jo mērķi ir pilnībā skaidri.” Taču par spīti tam, ka Kremlis pielietoja spēku, Krievija nekādu nopietnu ģeopolitisku uzvaru nav guvusi.
Eiropas Savienības “balss” Krievijas un Gruzijas jautājumā kļūst arvien klusāka, kaut arī tā vairumā gadījumu ir vienota, atzina Latvijas prezidents Valdis Zatlers.
Pēc T.H.Ilvesa teiktā, ES valstīm pašlaik nav politiskās gribas veidot tā dēvēto tuvo kaimiņu politiku un aizstāvēt rietumu intereses Krievijai pietuvinātajos reģionos. Ekonomiskās problēmas un rūkošās eksporta iespējas arvien mazinās rietumvalstu vēlmi stāties pretī Krievijai. Taču jāņem vērā, ka Krievijas un Eiropas savstarpējā ekonomiskā atkarība ir pārāk liela, lai Krievija spētu darboties vienpersoniski, nerēķinoties ar rietumiem. “Krievija nevar izdzīvot bez Eiropas tirgus,” piebilda Igaunijas prezidents. Atsaucoties uz vēsturi, T.H.Ilvess skaidroja, ka, lai sadalītu valstis ietekmes sfērās starp Rietumiem un Krieviju, ir vajadzīgs ne tikai “Molotovs” no Krievijas puses, bet arī “Ribentrops”. “Kamēr neviens Ribentrops nav manāms, es lieki nesatrauktos,” sacīja Igaunijas prezidents.
