 |
| Foto: Boriss Koļesņikovs, LV.LV |
| Goča Huskivadze - BRĪVĪBA |
Sarkanās krāsas dominante mākslas darbos dara uzmanīgu, liek apzināties varas asiņainos darbus pasaules vēsturē, bet pelēkais atsauc atmiņā vēstures grāmatās lasīto par Gulagu. Izstādē daudz pelēkā… Monohromās krāsas palīdz izpausties idejai.
Turpat lasāmais garīgais vēstījums dod gan mierinājumu, gan spēku, lai gan pēc izstādes nav ilūziju, ir tikai skarba realitāte, un šī sajūta neatkāpjas. Kas mums pie miera vajadzīgs? Debesu klātbūtne mūsu plakanajās dzīvēs, uzticēšanās Dievam vairāk nekā mūsu pašu, šķiet, tik gudrajiem prātiem.
 |
Foto: Boriss Koļesņikovs, LV.LV |
Zigmunds Bielis- ĪSTA VĪRA PORTRETS |
Galerijā fonā skan gruzīnu „Suļiko”. Pie Māra Subača zīmējuma ir šāds teksts: „KAUT KUR LIELS KALNS KLUSĒ. KALNS IR ĻOTI LIELS UN PELĒKS. VIŅŠ NEMAINĀS JAU TŪKSTOŠIEM GADU. AP KALNU DZĪVO CILVĒCIŅI. VIŅIEM REIZĒM MAINĀS KAROGU KRĀSAS. KALNA KRĀSA NEMAINĀS, UN NEVIENS NEZIN, PAR KO KALNS BALSOTU, JA BŪTU CILVĒCIŅŠ. RUNĀ, KA AP KALNU ATKAL MAINĪŠOTIES KAROGU KRĀSAS, BET KAUT KUR TĀLU BALTIJĀ BŪS IZSTĀDE, KUR DARBI BŪS RAIBI UN DAŽĀDI KĀ PASTMARKAS. ATKAL IR RUDENS PIE JŪRAS, KAS IR TIKPAT KLUSĒJOŠA UN PELĒKA KĀ KALNS GRUZIJĀ. ATKAL IR RUDENS IZSTĀDE, KUR VISI VAR SKATĪTIES, CIK MĒS ESAM MAINĪJUŠIES PAŠI ZEM SAVA JAUNĀ KAROGA…”
Par šā gada rudens izstādes tēmu stāsta LMS valdes loceklis, izstādes kurators Normunds Pucis: „Datums 080808 ieies vēsturē ne tikai kā Pekinas olimpisko spēļu atklāšanas diena. Šajā dienā Krievijas armija pārgāja savas kaimiņvalsts Gruzijas robežu un uzsāka pretrunīgi vērtēto militāro operāciju Gruzijas teritorijā. Izstādes tēma „Es esmu gruzīns!” saistīta ar šo datumu.
"Kas notiks un kas mainīsies? Vai mēs attapsimies, modīsimies? Pēdējā laika notikumi aicina māksliniekus nepalikt malā, bet iesaistīties dialogā par to, kas notiek pasaulē."
Normunds Pucis
 |
| Foto: Boriss Koļesņikovs, LV.LV |
| Juris Utāns - triptihs JŪRA MELNA, 1. daļa SĀRTĀ PLĒVE, 2. daļa JŪTOS BRĪVS, 3. daļa UZMĀCĪGĀ PLĒVE |
Notikumi Gruzijā ir pagrieziena punkts šā laikmeta vēsturē. Pasaule vairs nav tāda, kāda tā bija pirms tam, un, manuprāt, tas ir liels izaicinājums māksliniekiem – padomāt par laiku, kurā dzīvojam. Izstādē mākslinieki sevi pozicionē kā aktīvās informācijas nesēji, viņi varbūt jūtīgāk par citiem uztver apkārt notiekošo un savas izjūtas ietver mākslas darbos, sniedzot skatītājam jaunu iespēju palūkoties uz aktuālām sabiedriskām norisēm. Kas notiks un kas mainīsies? Vai mēs attapsimies, modīsimies? Pēdējā laika notikumi aicina māksliniekus nepalikt malā, bet iesaistīties dialogā par to, kas notiek pasaulē.
 |
Foto: Boriss Koļesņikovs, LV.LV |
Ilona Gonsovska -...ARĪ ES ESMU GRUZĪNS... |
Divu mēnešu laikā māksliniekiem bija jāpiedāvā savi darbi, tos vērtēja šim notikumam speciāli izveidota žūrija. Izstādi vēlējāmies veidot laikmetīgu, un darbu atlase notika saskaņā ar izstādes māksliniecisko koncepciju. Lai gan izvēlētā tēma daļēji ierobežoja mākslinieku pašizpausmi, viņi varēja piedāvāt arī ar tēmu pilnīgi nesaistītus darbus. Rezultātā – man ir liels prieks gan par pašmāju, gan Gruzijas mākslinieku darbiem, kuri pārstāvēti šajā izstādē. Mēs esam maza tauta, un mums ir jāmeklē sabiedrotie.”
Izstāde apskatāma LMS galerijā 11.novembra krastmalā 35 un Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā Uzvaras bulvārī 2/4.
