NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
13. septembrī, 2008
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
5
5

Vērtība, kas vēl jāapzinās

Latvijas lauku iedzīvotāju iemīļotajā konkursā „Sējējs - 2008” šogad iekļauta jauna nominācija – „Ģimene lauku sētā”. Tajā ļauts piedalīties vienas ģimenes apsaimniekotai lauku saimniecībai, ko konkursam izvirzījis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes, pašvaldības, lauksaimnieku un vides nevalstiskās organizācijas, kā arī savu saimniecību konkursam varēja pieteikt paši pretendenti.

Kaut arī šī nominācija ir tikai pirmo gadu, pretendentu otrajā kārtā palicis visvairāk. Ja visā šā gada konkursā „Sējējs” lauksaimniecisko ražošanu vērtēs astoņās saimniecībās, saimniekošanu laukos – 16 saimniecībās, lauksaimnieku prasmi kooperēties – piecās saimniecībās, piecus zinātniskos darbus un četrus veiksmīgākos jaunos zemniekus, tad nominācijā „Ģimene lauku sētā” komisijai vērtējami pavisam 19 pretendenti. To kopskaitu veido ģimenes no Talsu rajona Valdemārpils, Tukuma rajona Engures, Bauskas rajona Codes, Ogres rajona Rembates, Rīgas rajona Mālpils, Valmieras rajona Burtniekiem, Alūksnes rajona Virešiem, Gulbenes rajona Tirzas un Rankas, Rēzeknes rajona Pušas un Ozolmuižas, Ludzas rajona Mērdzenes, Krāslavas rajona Robežniekiem, Daugavpils rajona Višķiem, Jēkabpils rajona Salas, Aknīstes un Rubenes, Madonas rajona Bērzaunes un Preiļu rajona Aglonas.

"Nominācijas „Ģimene lauku sētā” izveidošana ir viens no veidiem, kā saglabāt vērtības, kas joprojām Latvijas laukos pastāv."

Konkursam pieteiktās Latvijas lauku ģimenes vērtē Latvijas Lauku sieviešu apvienības priekšsēdētāja Rasma Freimane, Zemkopības ministrijas speciāliste Ināra Pundure, rakstniece Māra Svīre, aktieris un režisors Varis Vētra un dabas un dzīvnieku draugs Ingmārs Līdaka. Tiek vērtēts ēku noformējums un labiekārtojums, vides sakoptība, saimniecības identificēšanas iespējas, dzimtas pēctecība, izglītība un izglītošanās, ģimenes iesaistīšanās pagasta darbā.

Katram savi pienākumi

Komisijas locekle Ināra Pundure teic, ka īstie Latvijas lauki – tās ir ģimenes un dzimtas, kas ap sevi uztur sakoptu un darbīgu vidi. „Ražošana ir tikai viena lauku cilvēku dzīves svarīga daļa. Otra, ne mazāk svarīga, ir ģimenes saites, prasme sadzīvot vairākām paaudzēm vienā sētā, kopīgi iet ikdienas solī. Tādēļ ir likumsakarīgi, ka cilvēki ar jaunās nominācijas izveidošanu ir ļoti apmierināti. Varētu teikt, ka konkurss „Sējējs” pāriet nākamajā stadijā, uzsverot cilvēku un viņa dzīvesvietu,” viņa secina.

Ģimene laukos – tā ir saimniecība, kurā strādā visi, gan visvecākie, gan paši jaunāki. Piemēram, vienā saimniecībā, kur vienkopus dzīvo trīs paaudzes, visjaunāko starpā ir mazdēli vidusskolēni. „Tie bija fantastiski jaunieši! Zināja gan savas dzimtas gaitu, gan paši sava prieka pēc bija atjaunojuši seno pirtiņu, visus baļķus nopucējuši, apkārtni sakopuši, viņu ziņā arī malkas sagādāšana ziemai. Viens no mazdēliem jau zināja, ka tieši viņš nākotnē šeit saimniekos, bet brālis studēs. Šajā ģimenē visam pamatīgs ritums,” stāsta I. Pundure.

"Īstie Latvijas lauki – tās ir ģimenes un dzimtas, kas ap sevi uztur sakoptu un darbīgu vidi."

Citā ģimenes saimniecībā vadības grožus jau pārņemot 22 gadus jauns cilvēks. Vectēvs laiku pa laikam atbraucot un pamācot, kā darbi pareizāk darāmi. Vēl citā saimniecībā visjaunākais ģimenes loceklis, apmēram 10 gadus vecs zēns, esot atbildīgs par zālītes pļaušanu – galvenais darbarīks ir pilnībā viņa ziņā nodots mazs traktoriņš.

„Visās mājās, kur bijām, jutu – katram ir savi noteikti pienākumi un atbildība,” atceras I. Pundure. „Šādi panākts, ka pagalms un mājas, un tīrumi ir sakopti, ka katrai lietai ir sava noteikta vieta. Neatkarīgi no saimes rocības, redzams, ka ielikts milzu darbs, lai apkārtni darītu skaistu. Ierīkotas taciņas, izveidotas augu skulptūras un dīķi ar skaistiem ūdensaugiem, atrakti svētakmeņi, atjaunotas klētis, iekārtas šūpoles, sasietas tējas slotiņas, uzbūvēta bebru māja un radīts pasaku mežs vismazākajiem. Tas viss rāda, ka saimniecība laukos ir ne tikai vieta darbam, bet gan vieta pilnvērtīgai dzīvei.”

Bijusi daža saimniecība, kurā saimniekojusi tikai viena paaudze, bet pārsvarā konkursantu saimniecībās dzīvojot vismaz divas. Daudzas iekoptas vēsturiskajās dzimtas ēkās, esot pat saglabāti senie zemes pirkšanas dokumenti. Bijušas arī šais laikos iegādātas saimniecības, kurās saimniekojot ar domu, ka tieši šajā sētā likts pamatakmens nākotnei.

Ļoti daudzas ģimenes izveidojušas savas dzimtas koku. Vienā saimniecībā tas uzzīmēts uz istabas sienas, jau aizsaulē esošos apzīmējot ar nolauztu zariņu, sievietes ar sārtām lapiņām, vīriešus – ar zilām. Citā saimniecībā dzimtas koks – liels, skaists, lakots zars – novietots pagalmā, katram pēcnācējam atvēlot savu mazāku zaru un atzaram piederīgos vārdus uzrakstot uz piestiprināmām plāksnītēm.

Daudz labās enerģijas

Ģimenes saišu apzināšanās, savu īpašo tradīciju kopšana, kopīga darbošanās ikdienā – tas jauniešus piesaista. Ja ģimene nav darbīga, bērniem kļūst garlaicīgi, viņi iet prom. Vienlaikus – arī prom no laukiem. Jaunās nominācijas izveidošana ir viens no veidiem, kā saglabāt vērtības, kas joprojām Latvijas laukos pastāv.

„Tikai jābrīnās, kā šie cilvēki visu paspēj izdarīt! Bites, lopi, lauki, māja un sētsvidus, pieskatāmi bērni un atbalstāmi vecvecāki – tas viss prasa laiku un rokas. Mēs varam tikai priecāties un pateikties šiem cilvēkiem par viņu veikumu!” saka I. Pundure.

"Ja ģimenei nav kopīgu vērtību, bērniem kļūst garlaicīgi, viņi iet prom."

Kaut arī sakoptāki kļūst visi Latvijas novadi, vislielākais gandarījums esot par Latgali, kur labās pārmaiņas saskatāmas visspilgtāk. „Kādas tur saimnieces un saimnieki! Šķiet, ka vai plīst no gribēšanas vēl ko paveikt, tikai jājautā, no kurienes viņiem rodas šī enerģija?” I. Pundure vaicā. „Bet par pilnīgi visiem konkursantiem varu teikt – cik šie cilvēki atsaucīgi! Tik daudz pozitīvās enerģijas nebiju sen saņēmusi!”

Komisijai būšot ļoti grūti izšķirt, kurai ģimenei jākļūst par uzvarētāju, jo tās visas pelnījušas pirmo vietu. Sakoptas bijušas visas saimniecības. Bet kā izvērtēt to, cik stipra ģimene? Kā – darba prieku? Tas komisijai būšot sarežģīts uzdevums.

„Piedaloties konkursantu vērtēšanā, esmu nākusi pie secinājuma, ka Latvijā ir ļoti daudz labu ģimeņu,” teic I. Pundure. „Mēs vienkārši nemākam labo saskatīt, izcelt to un uzteikt kā vislielāko vērtību.”

Konkursa grupā „Ģimene lauku sētā”, tāpat kā pārējās konkursa grupās, būs viens laureāts, kuru apbalvos ar sudraba medaļu, diplomu un 5000 latu naudas balvu. Tāpat tiks piešķirta viena 2000 latu atzinības balva. Pārējie šīs grupas otrās kārtas dalībnieki saņem veicināšanas balvas – diplomu un dāvanu karti vai balvu līdz 300 latu vērtībā.

Konkursa laureātus, atzinības un veicināšanas balvu saņēmējus godinās konkursa noslēguma pasākumā šā gada nogalē, 5. decembrī Rīgas Latviešu biedrības namā.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU