Kā paredz Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums, vēstniekus – gan starptautiskajās organizācijās, gan valstīs – ieceļ un atsauc Valsts prezidents.
Kandidātu vispirms izvēlas Ārlietu ministrija, tās Atestācijas komisija. Ārlietu ministrs pirms kandidāta nominēšanas konsultējas ar Atestācijas komisiju un tad savu izvēli dara zināmu Saeimas Ārlietu komisijai.
Saeimas Ārlietu komisija jau vienbalsīgi atbalstīja V.Paegles kandidatūru, taču Saeimas komisijas lēmumam ir tikai ieteikuma raksturs. Galīgo lēmumu pieņem Valsts prezidents.
Parasti neformālā līmenī starp ministriju un prezidentu notiek konsultēšanās par iespējamajiem kandidātiem, taču vēstnieku vārdam parasti tik lielas publicitātes nav, kā sanācis šoreiz.
Ārlietu ministrs apliecināja, ka iepriekš ar prezidentu ir pārrunājis iespējamās kandidatūras vēstnieka amatam. Taču M.Riekstiņš neatklāj, vai prezidents iepriekš iebildis pret V.Paegles kandidatūru. “ĀM nemeklē konfrontāciju ar Rīgas pili,” viņš uzsvēra.
"Vēlams, lai Latviju ANO Ģenerālajā asamblejā pārstāvētu jau jaunais vēstnieks."
Vēstnieku kandidatūras darbam citā valstī tiek apstiprinātas pēc tam, kad no otras puses tiek saņemts tā dēvētais agremāns jeb piekrišana. Savukārt darbam starptautiskā organizācijā agremāns nav nepieciešams, pietiek ar Latvijas valsts lēmumu.
“Bažas par subjektivitāti vai partejiskumu, kamēr es esmu ministrs, nebūs iespējamas,” M.Riekstiņš pauda, komentējot prezidenta kritiku. Šogad no visiem nosūtītajiem 13 Latvijas vēstniekiem astoņi šo amatu ieņemot pirmo reizi.
“Izskatās, ka diplomātiskā sastāva lēmumu mašinērijā iekritis kāds gruzis,” tā situāciju raksturo ārlietu eksperts Pēteris Viņķelis. Viņš piekrīt, ka parasti vēstnieku amata kandidāti tiek saskaņoti neformāli ar prezidentu un parasti problēmas nerodas vai arī tiek rasts kompromiss. “Taču šobrīd izskatās, ka ārlietu ministrs vēlas vienu kandidātu, bet prezidents vēlas paust kādu vēstījumu,” sacīja P.Viņķelis. “Prezidents uzskata, ka vēstnieka iecelšanu nevajadzētu padarīt par politisku spēļu objektu. Politiskā motivācija šai izvēlē ir acīmredzama.”
Tomēr tas, ka V.Paegle ir politiskas partijas pārstāvēta deputāte, viņu nediskvalificē. “Tas, ka cilvēks ir deputāts, nenozīmē, ka viņš ir diplomātisks invalīds,” norāda P.Viņķelis, kā piemērus minot Andri Piebalgu, Induli Bērziņu, Pēteri Elfertu, Andri Teikmani, kuri savulaik bijuši iesaistīti politiskā partijā.
Jauns vēstnieks jāizraugās, jo Latvijā atgriezusies līdzšinējā pārstāve ANO Solveiga Silkalne. Turklāt vēlams, lai jaunais vēstnieks amatā stātos pēc iespējas drīzāk, jo 22.septembrī sāksies ANO Ģenerālā asambleja. Būtu vēlams, lai tajā Latviju pārstāvētu jau vēstnieks, nevis misijas vadītāja vietnieks.
