Visu humanitārās palīdzības piegādi saskaņā ar premjerministra Ģedimina Kirkila rīkojumu koordinē Lietuvas Republikas Ārlietu ministrija. Humanitāro palīdzību sniedz Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas departaments, Aizsardzības ministrijas Kara medicīnas dienests un Veselības aizsardzības ministrijas Ekstremālo situāciju centrs.
Palīdzību Gruzijai sniedz ne tikai Lietuvas valsts iestādes. Arī iedzīvotāji aktīvi piedalās ziedojumu vākšanā no kara cietušajiem Gruzijas iedzīvotājiem, kas joprojām turpinās. Ziedojumu vācēji īpaši lūdz atnest zīdaiņu pārtiku. Demokrātijas un attīstības atbalsta fonds ziedojumus vāks līdz 1. septembrim, Lietuvas Sarkanā Krusta organizācija – līdz 14. septembrim.
"Mēs esam mazas valstis, kas dzīvo ģeopolitiski nolādētā telpā. "
Kopīga vēsturiskā atmiņa
Lietuvas presē un internetā lasāmi sludinājumi, kur var nodot ziedojumus, kas pašreiz visvairāk nepieciešams. Lietuvieši ziedo ne tikai apģērbu un pārtiku, bet arī naudu. Lietuvas iedzīvotāju saziedotā summa 18. augustā jau bija vairāk nekā 355 tūkst. litu jeb 72 tūkst. latu (28 tūkst. litu jeb 6 tūkst. latu - Demokrātijas un attīstības atbalsta fondā un 327 tūkst. litu jeb 66 tūkst. latu - Lietuvas Sarkanā Krusta organizācijā).
Lietuvu no Gruzijas šķir tūkstošiem kilometru, lietuviešu un gruzīnu mentalitāte atšķirīga, bet pēdējo nedēļu laikā Lietuvā vērojams straujš gruzīnu un lietuviešu draudzības uzplaukums. Lielās Krievijas agresija pret mazo Gruziju it kā nogādāja Lietuvu „Sajūdža” (Atmodas) laikos. Spontāni protesti pie Krievijas vēstniecības, mītiņi, koncerti, kas veltīti gruzīnu atbalstam, noviļņoja pār Viļņu un citām Lietuvas pilsētām. Kopīga vēsturiskā atmiņa, Maskavas bieds, senas draudzības sentimenti un varbūt vēl kas cits vieno divas tautas.
„Lietuviešu atbalsts gruzīniem pārsteidz. Laikam jau mūsu tautas raksturs tomēr ir citādāks, nekā pēdējā laikā to zīmē sociologi. Mēs neesam vienaldzīgi pašlabuma meklētāji un materiālisti. Vismaz jau šajās dienās cilvēkos vērojams pilsoniskums,” saka Austrumeiropas studiju centra direktore Kristīna Vaičūnaite, rādot Viļņas iedzīvotāju sanesto ziedojumu grēdu, kas jau sniedzas līdz griestiem. Cilvēki zvanot, interesējoties, ko vēl varētu atnest, daži nākot pat vairākas reizes.
Gruzijas vēstniecību lietuvieši apbēra ar tālruņa zvaniem, solot palīdzību. Profesionāli mediķi ir gatavi doties sniegt palīdzību. Populāri mūziķi rīkoja pilsētas laukumos koncertus, cilvēki nāca uz šiem koncertiem ne tikai pazīstamo vārdu, bet pašas idejas dēļ. Augusta otrajā pusē Viļņā automašīnas greznoja ne tikai Lietuvas karodziņi, itin bieži plīvoja arī Gruzijas.
"Lielās Krievijas agresija pret mazo Gruziju it kā nogādāja Lietuvu „Sajūdža” (Atmodas) laikos."
Dzinulis nepadoties
Analītiķi, kas analizē starpvalstu attiecības, teic, ka šādu lietuviešu attieksmi rada kopējā pieredze, proti, esam mazas valstis, kas dzīvo ģeopolitiski nolādētā telpā. Un ne viņiem, ne mums nevajag skaidrot, ko nozīmē būt Dāvidam cīņā pret Goliātu. Katoļu baznīcas garīdznieks Ričards Doveika uzskata, ka jebkurš atklāts atbalsts ir svarīgs. Arī lietuvieši savā laikā priecājās, kad saņēma ziņu, ka kādā citā zemē pacelts lietuviešu nacionālais karogs. Tāds atbalsts iedvesmo un ir dzinulis nepadoties.
