Var atsaukties iekšpolitiski
Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs britu laikrakstam “Financial Times” paudis, ka Krievijai “neesot bijis citas izvēles”, kā vien atzīt no Gruzijas atšķēlušos reģionus. “Spert šo soli nebija viegli, un tika pilnībā apsvērtas visas sekas,” atzīst D.Medvedevs. Pēc viņa vārdiem, Krievija esot mēģinājusi novērst konfliktu Gruzijā, taču Rietumi palīdzējuši izprovocēt to ar savu rīcību Kosovā.
“Ignorējot Krievijas brīdinājumus, rietumvalstis steidzās atzīt Kosovas nelikumīgo neatkarības deklarāciju,” norāda D.Medvedevs. “Mēs pastāvīgi iebildām, ka pēc tam būs neiespējami iestāstīt abhāziem un osetīniem (un desmitiem citu grupu visā pasaulē), ka tas, kas bija labs Kosovas albāņiem, nav labs viņiem. Starptautiskajās attiecībās nevar būt vieni noteikumi dažiem un citi noteikumi pārējiem.”
Prezidents gan piebilst, ka Krievijai “nav nekādu pretenziju uz Gruzijas teritoriju”.
Savukārt Krievijas medijos paustas bažas par to, ka šo divu reģionu neatkarības atzīšana var kļūt bīstama pašai Krievijai. “Ja neviena cita valsts neatbalsta Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, pati Krievija var nokļūt ļoti bīstamā izolācijā,” šonedēļ rakstīja “Rossijskaja Gazeta”. “Jāņem vērā tas, kā Krievija pēdējo gadu laikā veidojusi kontaktus, piemēram, arābu pasaulē. Nav izslēgts, ka šajā jautājumā Turcija, Irāna, Sīrija un Jordānija var atbalstīt Krieviju, tomēr arī tas nav droši zināms.”
Taču daudz nopietnāk šis solis varot skart pašas Krievijas iekšpolitiku. “Daudziem Krievijas reģioniem tagad būs jauni argumenti par labu neatkarībai. Piemēram, stabilitāte Ziemeļkaukāzā var kļūt pavisam savādāka,” raksta “Rossijskaja Gazeta”.
Līdzīgu viedokli paudis arī Gruzijas bijušais prezidents Eduards Ševardnadze, kurš brīdina, ka Krievijas lēmums atzīt atšķelto reģionu neatkarību radīs “bumeranga” efektu – šis solis aktivizēs separātiskās kustības etniski daudzveidīgajā Krievijā.
“Ziemeļkaukāzs vērtē Maskavas lēmumu kā apliecinājumu īpašībām, kas tai bieži vien pēdējo gadu laikā pietrūka – apņēmībai un spēkam –, bet šim priekam var sekot gluži cita reakcija,” brīdina laikraksts “Vremja Novostej”.
“Rietumi radīs šķēršļus Krievijas biznesam, kā arī padarīs sarežģītākus vīzu iegūšanas nosacījumus, tomēr tie nevērsīs pret Krieviju pārāk lielu spiedienu, baidoties zaudēt dialoga iespēju,” savukārt prognozē avīze “Vedemosti”.
"Neatkarīgai valstij jābūt ne vien savai teritorijai un iedzīvotājiem, bet arī spējai veidot starptautiskas attiecības "
Krieviju atbalsta Centrālāzija
Šonedēļ Krievija ieguva atbalstu no Ķīnas un no virknes Centrālāzijas valstu. Kamēr ES apsver iespēju ieviest sankcijas pret Krieviju, Ķīna, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna pauda atbalstu Krievijas “aktīvajai lomai” Gruzijas konfliktā. Minētās valstis kopš 2001.gada apvienojušās tā dēvētajā Šanhajas sadarbības organizācijā, kas izveidota kā pretmets NATO ar mērķi atsvērt transatlantiskās organizācijas ietekmi Centrālāzijā.
Taču, neraugoties uz to, ka Šanhajas sadarbības organizācija izrāda labvēlīgu attieksmi pret Krieviju, neviena no minētajām valstīm nav paudusi gatavību atzīt Abhāzijas vai Dienvidosetijas neatkarību.
Starptautiskajās tiesībās nav noteikts, cik valstīm jāatzīst kāda valsts, lai tā iegūtu starptautisko tiesību subjekta statusu. Kā skaidro Ārlietu ministrija, saskaņā ar ANO Statūtu 4.pantu valsts uzņemšana ANO notiek ar Ģenerālās Asamblejas lēmumu pēc Drošības Padomes rekomendācijas.
Nav vienas konkrētas atbildes uz jautājumu – kad var uzskatīt, ka valsts ir neatkarīga. To starptautiskās tiesības iespējams interpretēt dažādi. Jāņem vērā arī politisko procesu ietekme. Saskaņā ar kritērijiem, kas ietverti Montevideo konvencijas par valstu tiesībām un pienākumiem 1.pantā (tie uzskatāmi par starptautisko tiesību principu), lai iegūtu valsts statusu, jābūt sekojošiem parametriem: pastāvīgai iedzīvotāju grupai, noteiktai teritorijai (pat ja robežas vēl nav konkrēti noteiktas), valdībai, spējai dibināt attiecības ar citām valstīm.
Septiņas pasaules attīstītākās valstis trešdien nāca klajā ar paziņojumu, nosodot Krieviju. “Mēs ar nožēlu raugāmies uz Krievijas pārspīlētajiem militārajiem spēkiem Gruzijā un tās īstenoto atsevišķu Gruzijas daļu okupāciju,” paziņojumā pauda Lielbritānija, Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna un ASV. Taču Rietumi nevar atļauties pilnībā izolēt Krieviju, jo tā ir svarīgs partneris vairāku globālu problēmu risināšanā (piemēram, klimata izmaiņas, kodolieroči).
Savukārt Serbija paziņojusi, ka līdz ar Krievijas veikto Gruzijas separātisko reģionu neatkarības atzīšanu ir piepildījušās biedējošās prognozes par Kosovas precedenta destabilizējošo ietekmi. Belgradu uztrauc fakts, ka Krievija atzinusi abu separātisko Gruzijas reģionu neatkarību. Serbi atgādina, ka iepriekš brīdinājuši – tas, ka Kosova vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību un saņēma starptautisku atbalstu, var iegūt precedenta raksturu un destabilizēt citus pasaules reģionus. Šīs prognozes piepildījušās, konstatē serbu amatpersonas.
