Vajag kredītu. Kur drošāk aizņemties?

Situāciju nebanku sektora tiesisko kreditētāju regulējumā un uzraudzībā, izsniegto kredītu īpatsvaru un arī atsevišķu kredītņēmēju „likteni” pētījuši Latvijas finanšu, statistikas un patērētāju tiesību eksperti. Rezultātā radies informatīvs ziņojums par kredītu pakalpojumu sniedzēju (nebanku) darbības iespējamo tiesiskās uzraudzības mehānisma pilnveidošanu un šo personu sniegto pakalpojumu (saistību) iekļaušanu kopējā kredītu reģistrā, ko Finanšu ministrija (FM) tika iesniegusi Ministru kabinetā.
Ziņojumā secināts, ka nebanku sektora tiesiskais regulējums Latvijā ir izveidots. Nebanku kreditētājus uzrauga no patērētāju tiesību aizsardzības aspekta (Patērētāju tiesību aizsardzības likums, Latvijas Republikas Civillikums, Ministru kabineta 1999. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 257 „Noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu”; patlaban tiek izstrādāts jauns noteikumu projekts), no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas aspekta (jaunais Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas likums, kas ir spēkā no šāgada 13. augusta) un nodokļu maksātāju uzraudzības aspekta (likums „Par nodokļiem un nodevām”, likums „Par Valsts ieņēmumu dienestu”, kā arī katra nodokļu veida likumos).
Bet padziļināti nepieciešams informēt un izglītot patērētājus par finanšu jautājumiem, kreditēšanu un uzņemto saistību nozīmi, lai novērstu bezatbildīgu aizņemšanos. Tāpat nepieciešams patērētājus pasargāt no negodīgu kreditēšanas līgumu noteikumiem.

Kas sniedz datus Kredītu reģistram
„Tā kā šobrīd Kredītu reģistrā tiek apkopota informācija par banku sektoru un tikai par daļu no nebanku sektora, lai informācija būtu pilnīgāka, kopējā reģistrā būtu jāiekļauj informācija par nozīmīgākajiem nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem,” teikts ziņojumā.
Kā atšķirt nozīmīgu no nenozīmīga nebanku sektora kreditētāja? FM speciālisti, analizējot statistikas datus, nonākuši pie secinājuma, ka „lielāko daļu (82%) no 199 nebanku sektora sabiedrībām (bez līzinga sabiedrībām), kas izsniegušas kredītus, patiesībā veido tikai četras kreditēšanas pakalpojumu sniedzējas sabiedrības. Tāpēc darba grupa, kas strādāja pie informatīvā ziņojuma sagatavošanas, secināja, ka vispirms jāatrisina jautājums par visu četru lielāko sabiedrību līdzdalību datu sniegšanā Kredītu reģistrā (trīs no tām datus jau sniedz) un paralēli jāturpina darbs pie konkrētu kritēriju izstrādes. Jau darba gaitā izkristalizējās vairākas idejas, kas varētu tikt izmantotas kritēriju definēšanai, tomēr par to izmantošanu tiks lemts turpmākā darba gaitā”.
Īpaši jāuzsver, ka LB uzturētais Kredītu reģistrs darbojas galvenokārt ar mērķi:

1. aizsargāt finanšu un kapitāla tirgu, nodrošinot Kredītu reģistra dalībniekiem iespēju novērtēt savu aizņēmēju kredītspēju un efektīvāk vadīt kredītrisku;
2. nodrošināt FKTK uzraudzības veikšanai nepieciešamās ziņas;
3. nodrošināt LB un FKTK makroekonomikas analīzei nepieciešamās ziņas.

Pašlaik neesot paredzēta tādu normatīvo aktu izstrāde, kas noteiktu visa nebanku sektora iekļaušanu Kredītu reģistrā. Tajā pašā laikā darbs pie kritēriju izstrādes, uz kuru pamata nākotnē varētu noteikt nebanku sektora dalībnieku iekļaušanu vai neiekļaušanu Kredītu reģistrā, turpinās.
Kredītu reģistrā ziņas iesniedz trīs komercsabiedrības, kuras tajā iekļautas kā banku meitas sabiedrības. Kā liecina LB sniegtā informācija, tikai apmēram 0,5 miljardi latu jeb 24% no kopējiem nebanku sektora kreditētāju izsniegtajiem aizdevumiem nav iekļauti Kredītu reģistrā.

"Latvijā 2008. gada maijā darbojās 221 nebanku sektora komersants, sniedzot kreditēšanas un līzinga pakalpojumus."

Iecere laba. Ko tā dos?
Informatīvajā ziņojumā izteikts priekšlikums „izvērtēt nepieciešamību izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, nosakot, ka komersantiem, kas sniedz patēriņa kredīta pakalpojumus, pēc PTAC pieprasījuma jāiesniedz patērētājiem piedāvāto līgumu projekti vai noslēgtie līgumi un pārskati par izsniegtajiem patēriņa kredītiem, ja tie pārsniedz konkrētu summu, piemēram, 10 minimālās mēnešalgas. Pārskati nebūtu jāsniedz tiem komersantiem, kas sniedz ziņas Kredītu reģistram”.
Ierosinājums labs, bet – vai tas nenovedīs pie nebanku sektora dalīšanas „savējos un viņējos”?
FM speciālisti uzskata, ka šī iecere nostiprinās PTAC kā patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzības iestādes tiesības: „PTAC iesniedzamo informāciju nav plānots noteikt identisku tai, kas šobrīd noteikta attiecībā uz Kredītu reģistru. Tomēr, lai būtu iespējams veikt situācijas analīzi par nebanku sektora mazāk nozīmīgajiem dalībniekiem (jo pārējie būs daļa no Kredītu reģistra), viens no sākotnēji pieņemamākiem risinājumiem ir noteikt PTAC par šādu pārskatu un informācijas saņēmēju. Šādā veidā tiktu stiprināta PATC uzraudzības funkcija un šai iestādei būtu iespējams adekvātāk novērtēt nepieciešamību pievērst pastiprinātu uzmanību vienam vai otram uzņēmumam ar mērķi uzraudzīt, lai netiktu pārkāptas patērētāju tiesības vai pielietoti netaisnīgi līguma nosacījumi.”

Nebanku sektora īpatsvars kredītportfelī
Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka Latvijā 2008. gada maijā darbojās 221 nebanku sektora komersants, sniedzot kreditēšanas un līzinga pakalpojumus, teikts Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā. No šiem komersantiem 199 ir kreditēšanas pakalpojumu sniedzējas sabiedrības, bet 22 – līzinga sabiedrības. Savukārt banku sektorā darbojas 21 komercbanka un piecas ārvalstu banku filiāles.

Kredītportfeļa sadalījums pēc kredītu izsniedzējām sabiedrībām

Avots: LB un CSP

Redzams, ka kopējā aizdevumos izsniegtā summa no 2006. gada IV ceturkšņa līdz 2008. gada I ceturksnim pieaugusi par apmēram 5 miljardiem latu, no kuriem 4,3 miljardu pieaugums bijis banku sektorā. Kaut arī nebanku sektora sabiedrību izsniegto aizdevumu apmērs no 2006. gada beigām līdz 2008. gada I ceturkšņa beigām pieaudzis divas reizes, īpatsvars kopējā kredītportfelī konstanti saglabājies – 2 procenti.

Kas un kam naudu aizņemas
Lielākā daļa (75%) no nebanku sektora sabiedrību (izņemot līzinga sabiedrības) izsniegtajiem kredītiem ir kredīti mājsaimniecībām.

Aizdevumi mājsaimniecībām pa kredītu veidiem, Ls mljrd.

Avots: LB un CSP

Kredītu tirgū apmēram 99,9% no aplūkotajā laika periodā izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem izsniegušas komercbankas. Savukārt patēriņa kredītus mājsaimniecībām:

• 2006. gadā – 68% izsniegušas bankas, 7% – līzinga kompānijas un 25% – pārējie nebanku sektora kreditētāji,
• 2007. gadā un 2008. gada I ceturksnī 56% izsniegušas bankas, 11% – līzinga sabiedrības un 33% – pārējie nebanku sektora kreditētāji.

Apmēram 65% 2006. gadā un 77% 2007. gadā un 2008. gada I ceturksnī no izsniegtajiem cita veida kredītiem izsniegušas komercbankas, tādējādi nebanku sektora izsniegtais cita veida kredītu apjoms samazinājies no 35% 2006. gadā līdz 23% 2007. gadā un 2008. gada I ceturksnī, turklāt lielāko daļu (95%) no nebanku sektora izsniegtajiem cita veida kredītiem izsniegušas līzinga kompānijas.
Tātad nebanku sektora kredītu un līzinga pakalpojumu sniedzēju izsniegto aizdevumu apjoms ir desmit reizes mazāks nekā banku sektora izsniegtais aizdevumu apjoms, secināts informatīvajā ziņojumā.

"Banku sektorā Latvijā darbojas 21 komercbanka un piecas ārvalstu banku filiāles."

Kas uzrauga kredītizsniedzēju darbību
No patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa, visu – gan banku, gan nebanku sektora kreditētājus – uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).
Komercbankas kā finanšu un kapitāla sektora pārstāvjus uzrauga FKTK, kuras veiktā uzraudzība ir vērsta uz finansiālās stabilitātes nodrošināšanu uzraugāmajos tirgus dalībniekos. Tā kā daļa no nebanku sektora kredītu pakalpojumu sniedzējiem ir banku meitas sabiedrības, arī tās atrodas netiešā FKTK uzraudzībā.
Pēc CSP sniegtās informācijas lielāko daļu (82%) no nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju sabiedrību (izņemot līzinga kompānijas) 2008. gada I ceturksnī izsniegtajiem aizdevumiem izsnieguši četri komersanti.
Šīs kompānijas ir citu valstu banku grupu uzņēmumi, tos kā finanšu un kapitāla tirgus dalībniekus uzrauga citu valstu finanšu uzraugi.
Savukārt no patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa kreditēšanas jomā normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību, kā jau minēts iepriekš, veic PTAC. Tā kompetencē ir netaisnīgu līguma noteikumu izvērtēšana ar patērētājiem slēgtajos līgumos, kā arī patērētāju sūdzību izskatīšana.

Patērētāju iesniegtās sūdzības 2007. gadā un 2008. gada pirmajos piecos mēnešos

Avots: PTAC

PTAC 2007. gadā pavisam saņēmis 30 patērētāju sūdzības par netaisnīgiem līguma noteikumiem patērētāju kreditēšanas līgumos un trīs rakstveida konsultāciju lūgumus. Savukārt 2008. gada pirmajos piecos mēnešos saņemtas jau 28 sūdzības, kā arī trīs sūdzības saņemtas reģionālajās pārvaldēs (divas par banku sektora un viena par nebanku sektora komersantiem) un divi rakstveida konsultāciju lūgumi.
Sūdzību skaitam ir tendence pieaugt un par nebanku sektora komersantiem iesniegto sūdzību skaits ir nedaudz lielāks nekā par banku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

"No patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa, visu – gan banku, gan nebanku sektora kreditētājus – uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs."

Par ko sūdzas patērētāji
Galvenokārt sūdzības saņemtas par netaisnīgiem līguma noteikumiem, kas tiek ietverti tipveida līgumos ar patērētājiem – par nesamērīgi lieliem līgumsodiem, sankcijām vai kompensācijām par līgumsaistību izpildi pirms termiņa un šķīrējtiesas klauzulu ietveršana līguma tekstā.
Tā kā viens no galvenajiem patērētāju sūdzību iemesliem par nebanku sektora kreditētāju līgumiem ir līgumsoda jautājums, tad jāatgādina, ka jebkādu līgumu noslēgšanas vispārējā kārtība, tai skaitā arī par līgumsodiem, ir noteikta LR Civillikumā. Saskaņā ar to likumiskie līgumsoda procenti ir 6% gadā, turklāt „ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu samērīgi ar to daudzumu un lietošanas ilgumu.” (Civillikuma 1753. pants)  
Savukārt patērētāja kreditēšanas līgumā ietveramo informāciju, gada procentu likmes aprēķināšanas metodi un kopējo kredīta izmaksu taisnīgu samazināšanu reglamentē patlaban vēl spēkā esošie MK 1999. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 257 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanas līgumu”.