“Mēs aicinām Krieviju demonstrēt – gan vārdos, gan darbos – tās sekošanu principiem, uz kuriem mēs vienojāmies balstīt savas attiecības,” tikai pausts NATO valstu paziņojumā.
Laikā, kad notika sanāksme, nelielas krievu armijas daļas sāka pamest Gruzijas pilsētu Gori, ziņo aģentūra AFP. Krievija bija solījusi karaspēku izvest jau pirmdien, sešas dienas pēc tam, kad tika panākts pamiers starp konfliktējošām pusēm.
Pēc Gruzijas iekšlietu ministrijas ieskata, iziešana no Gori ir tikai “izrādīšanās, lai radītu ilūziju par karaspēka izvešanu”.
Krievija nerespektē miera ieviešanas plānu, par kurām vienojās valstis, norādīja NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers. “Mūsu attiecību ar Krieviju nākotne ir atkarīga no Krievijas konkrētajām rīcībām, ko tā veiks, sekojot prezidenta Dmitrija Medvedeva vārdiem,” viņš sacīja, piebilstot, ka pagaidām darbi neseko Krievijas prezidenta solītajam.
Savukārt Krievija savu aizkavēšanos Gruzijas teritorijā skaidro ar “loģistikas problēmām”.
NATO nosodīja Krievijas militārās akcijas, nosaucot tās par “pārspīlētām” un nesaskanīgām ar miera uzturētāja lomu. Alianses līderi norādīja uz Krievijas apzinātajiem centieniem izpostīt civilo infrastruktūru Gruzijā.
"Rietumu un Krievijas attiecības atkarīgas no pamiera nosacījumu ievērošanas."
“ASV nevēlas izolēt Krieviju,” sacīja ASV Valsts sekretāre Kondolīza Raisa. “Taču Krievijas uzvedība šai krīzē izolē pašu Krieviju, nostādot to ārpus valstu sadarbības principiem.”
Krievijas vēstnieks NATO Dmitrijs Rogozins pirms alianses valstu līderu tikšanās noraidīja Gruzijas iespēju pievienoties NATO. Aprīlī Bukarestes samitā valstu līderi vienojās, ka kādu dienu Gruzijai tiks piedāvāta dalība NATO. Taču, kā norādīja D.Rogozins, pēc notikušā konflikta Gruziju nebūs iespējams pievienot NATO.
“Kā var runāt par Gruzijas integrāciju NATO pēc slaktiņa, ko organizēja Saakašvili? Tas būtu tas pats, kas integrēt Sadamu Huseinu vai Hitleru NATO,” sacīja D.Rogozins. M.Saakašvili vairs “neeksistē” kā Maskavas partneris, turklāt krievu pārstāvis apsūdz Gruzijas prezidentu mēģinājumos provocēt konfliktu starp NATO un Krieviju. Pēc D.Rogozina vārdiem, Vašingtona “vēlas sev marioneti Kaukāzā, bet tagad šī marionete ir iznīcināta”.
“Starp gruzīnu karavīriem, kas uzbruka Chinvali, ir daudz amerikāņu instruktoru. Zinu, ka starp ļaudīm, kas manipulēja ar Saakašvili, ir daudz amerikāņu, amerikāņiem te ir daudz jautājumu,” sacīja D.Rogozins. Viņš uzsvēra, ka Krievijas tā dēvētie miera uzturētāji paliks Dienvidosetijā. “Viņiem ir starptautisks mandāts, šo spēku atrašanās tur ir leģitīma. Viņiem tur jāpaliek, lai saglabātu mieru.”
Pēc Gruzijas valdības informācijas, otrdien nekas neliecināja, ka Krievija izvestu savus spēkus, kuri bija iegājuši dziļi Gruzijas teritorijā un joprojām kontrolē iebraukšanu Gori pilsētā.
