Pat tie, kas varētu tikt uz darbu kājām, varētu turp nesteigties, jo lielākajai daļai no mums darbā nebūtu, ko darīt. Un, ja mēs pieņemam, ka iemesls, kādēļ cilvēks iet uz darbu, ir alga, tad algu tāpat grāmatvedis jūsu kontā nevarētu ieskaitīt. Līdz ar to praktiski zūd iemesls iet uz darbu.
Aplūkojot tehnikas un tehnoloģiju attīstību, nevar nepieminēt brīnumus, ko iespēj mūsdienu medicīna. Tāpat kā visu mūsu dzīvi kopumā, arī medicīnu nevar iedomāties bez elektrības, bet vēl viens no neaizvietojamiem sasniegumiem, bez kuriem mūsdienu tehnoloģijas nedarbotos, ir informācijas tehnoloģijas (IT) attīstība un sasniegumi šajā jomā. Ļoti daudzas tehnoloģijas, kuras pašlaik tiek izmantotas, nevar darboties, ja nav iespējama ātra milzīgu datu apjomu apstrāde, ko veic datorsistēmas.
Mūsdienīgās attēlošanas tehnoloģijas
Viena no šādām neatsveramām tehnoloģijām ir magnētiskās rezonanses attēlošana MRI (magnetic resonance imaging), kurai ir nepieciešams gan milzīgs elektroenerģijas daudzums, gan arī zibenīga milzīgu datu apjomu apstrāde. Izmantojot MRI, ir iespējams iegūt jebkura orgāna attēlu ar izšķirtspēju, kas mērāma mikronos. Attēla iegūšanai tiek izmantots atbalss (echo) signāls, kas nāk no magnētiskajā laukā ierosinātiem ūdeņraža atomiem. Lai iegūtu pilnīgu izpratni par MRI darbību, ir nepieciešams diezgan pamatīgi iedziļināties fizikā.
Pirms gadiem piecpadsmit MRI bija ekskluzīva tehnoloģija, un reti kura slimnīca varēja lepoties ar to. Šodien gandrīz visās lielākajās Latvijas slimnīcās ir MRI iekārtas, neraugoties uz to, ka iekārtas cena ir vairāki miljoni latu.
Atšķirībā no visiem sen zināmās rentgena izmeklēšanas tehnoloģijas, MRI diagnostikas laikā pacients netiek pakļauts jonizējošajam starojumam, līdz ar to var pieņemt, ka MRI izmeklējumi ir pacientam nekaitīgāki. Es apzināti lietoju vārdus “var pieņemt”, jo MRI izmeklēšanai pakļautais pacients tiek ievietots ļoti spēcīgā magnētiskā laukā, kurš ir miljoniem reižu spēcīgāks par dabisko magnētisko lauku. Neskatoties uz to, šodien nav zināma negatīva ietekme uz cilvēka organismu, veicot MRI izmeklējumus, lai gan daudzi pētījumi liecina par magnētiskajam laukam pakļauto eksperimentālo dzīvnieku uzvedības izmaiņām.
Bez mūsdienu attēlošanas tehnoloģijām nav iedomājama virkne sarežģīto procedūru, ko ir spējīgas veikt medicīnas aprūpes iestādes. Pateicoties MRI, datortomogrāfijai (CT – computed tomography), ultrasonogrāfijai (USI – ultra sound imaging) un citām attēlošanas tehnoloģijām, cilvēka organismu var caurskatīt visdažādākajos veidos un tīri teorētiski ir iespējams atrast pat visniecīgāko anomāliju.
Operācijas ar navigāciju
Pateicoties magnētiskās rezonanses attēlojumam un datortomogrāfijai, ir attīstījušās navigācijas tehnoloģijas, kuras ļauj veikt operācijas (ķirurģisko iejaukšanos) navigācijas kontrolē. Šādas operācijas ar navigāciju ir neaizvietojamas tajos gadījumos, kad ir nepieciešama augsta darbību precizitāte. Gandrīz visās operācijās, kas tiek veiktas galvas vai muguras smadzenēs vai arī to tuvumā, šāda precizitāte ir obligāta prasība, jo pretējā gadījumā operācijas laikā var tikt bojātas galvas vai muguras smadzenes, kā rezultātā pacientam pēc operācijas var iestāties invaliditāte.
Lai veiktu operāciju navigācijas kontrolē, vispirms ir nepieciešams augstas kvalitātes operējamās zonas (piemēram, galvas) attēls, kuru var iegūt ar magnētiskās rezonanses vai datortomogrāfijas sistēmas palīdzību. Kad ir iegūts šāds precīzs attēls, to ievada navigācijas sistēmā, kur tiek ģenerēts galvas trīsdimensiju attēls ar visām galvas iekšējām struktūrām. Ievadot navigācijas sistēmā šo informāciju, tā precīzi zina pacienta anatomiju un ir spējīga to parādīt jebkurā skatā vai griezumā. Ja pacientam ir, piemēram, audzējs, tad arī to var redzēt navigācijas sistēmas displejā, un ir iespējams novērtēt tā izmēru, formu un atrašanās vietu.
Bet tiešais navigācijas sistēmas uzdevums ir nevis vienkārši parādīt attēlu, bet gan parādīt šajā anatomiskajā attēlā precīzu ķirurģiskā instrumenta atrašanās vietu. Tātad, navigācijai ir jāzina precīza atrašanās vieta laikā un telpā gan pacientam, gan ķirurģiskajam instrumentam. Lai to panāktu, pacienta galva tiek nekustīgi nostiprināta pie operāciju galda un kopā ar to pie operāciju galda tiek nostiprināta arī koordināšu arka (reference arc), kurā ir infrasarkano gaismu izstarojošas diodes. Šo izstaroto gaismu uztver speciāla antena, kas novietota blakus operācijas laukam un pēc triangulācijas principa nosaka starojuma avota (diodes) koordinātas telpā. Arī ķirurģiskajā instrumentā ir iemontētas gaismu izstarojošās diodes, tādēļ antena spēj uztvert signālu arī no instrumenta, un rezultātā navigācijas sistēma caur antenu saņem nepārtrauktu informāciju par operējamā objekta un instrumenta savstarpējo novietojumu.
Procedūrās, kurās tiek izmantoti ķirurģiskie mikroskopi, arī ir iespējams izmantot navigācijas sistēmas sniegto informāciju. Saslēdzot navigācijas sistēmu ar mikroskopu, iespējams panākt, ka navigācijas sistēma, sūtot videosignālu uz ķirurģisko mikroskopu, uzrāda tieši mikroskopa redzes laukā audzēja kontūru vai arī virzienu, kurā ir jāpārvieto mikroskops, lai audzējs nonāktu redzes laukā.
Daļa operāciju tiek atliktas
Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā pašlaik navigācijas kontrolē ir iespējams veikt gan galvas, gan mugurkaula operācijas. Bet ne visas operācijas tiek veiktas navigācijas kontrolē, jo, lai sagatavotos procedūrai ar navigācijas sistēmu, ir nepieciešams papildu laiks. Tāpēc ārsti, izskatot katru gadījumu, novērtē, vai navigācijas sistēma konkrētajā gadījumā ir nepieciešama vai nav.
Aprakstītās navigācijas sistēmas pasaulē tiek lietotas jau vairāk par desmit gadiem un nu jau vairāk nekā piecus gadus –aktīvi arī Latvijā. Pašreiz situācija ir tāda, ka daļa kraniālo (galvaskausa) operāciju tiek atliktas, ja tai brīdī nav pieejama navigācijas kontrole (sistēma). Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca lieto sabiedrības Medtronic® izstrādāto un ražoto navigācijas sistēmu.
Modernās tehnoloģijas redzes korekcijai
Vēl viena no Latvijā pieejamām procedūrām, kas iespējama, tikai pateicoties augstajam tehnoloģiju attīstības līmenim, ir redzes korekcijas procedūra jeb tā sauktā LASIK (laser in situ keratomileusis). Vēl mūsu vecākiem ar refrakcijas problēmām vienīgais risinājums bija brilles. Vēlāk parādījās iespēja redzes korekcijai lietot arī kontaktlēcas, kas ir jau krietns solis uz priekšu, it īpaši tiem, kam ir aktīvs dzīvesveids un brilles ierobežo kustību brīvību.
Pēdējās desmitgadēs ir izstrādāta tehnoloģija ķirurģiskai redzes korekcijai, un šobrīd tā, manā skatījumā, ir ideāla. Protams, šai tehnoloģijai, tāpat kā visām citām, ir ierobežojumi, un ne katrs pacients ir tai piemērots. Bet, ja mēs domājam par nosacīti veselu cilvēku, tad ar šīs tehnoloģijas palīdzību var veikt redzes korekciju, kuras rezultāti saglabāsies visu mūžu. Pie tam šobrīd nav zināms, ka cilvēkiem vēlāk rastos kādas šai procedūrai raksturīgas komplikācijas.
Kas ir LASIK?
Tā ir procedūra, kuras laikā ar lāzera palīdzību tiek nodedzināta (iztvaicēta) neliela radzenes kārtiņa, lai panāktu tādu radzenes formu, kas nodrošina normālu refrakciju, t.i., operācijas laikā ir jāpanāk, lai jūsu radzenes optiskais stiprums būtu atbilstošs jūsu acs īpatnībām un lai nebūtu nepieciešamas brilles vai kontaktlēcas normāla redzes asuma iegūšanai. Procedūras laikā tiek koriģēta nevis radzenes virskārta, bet gan radzenes iekšējie slāņi. Lai to panāktu, pirms apstrādes ar lāzeru tiek noņemtas radzenes virsējās kārtas, kuras vēlāk tiek atliktas atpakaļ. Radzenes formas korekcija, iztvaicējot audus ar lāzera staru, tiek veikta dažās sekundēs, bet, lai šo īso darbību paveiktu, ir nepieciešams veikt virkni precīzu mērījumu un aprēķinu, kuru rezultāti ar ne mazāku precizitāti ir jāīsteno dzīvē. Bez datora nav iespējami ne nepieciešamās korekcijas aprēķini, ne arī pašas korekcijas izpilde un kontrole. Visa redzes korekcijas procedūra aizņem aptuveni 15 minūtes un ir nesāpīga. Nepatīkami ir tieši tas, ka jūs zināt, ko ar jums dara, bet diemžēl bez tā neiztikt. Pirms procedūras katrs pacients tiek informēts par to, kas ar viņu tiks darīts, un ar parakstu pacients apliecina, ka piekrīt šīm procedūrām.
Izskatot iespēju veikt redzes korekciju ar LASIK procedūras palīdzību, ir jārēķinās ar izdevumiem aptuveni 1500 latu apmērā. Šādas procedūras tiek veiktas arī Latvijā. Papildu informāciju var meklēt: http://www.lasik.lv; http://www.lazer.lv.
Diagnostika prasa rūpīgu izmeklēšanu
Bieži vien cilvēkos neizpratni rada ārstu atkārtotie norīkojumi uz analīzēm vai izmeklēšanām. Bet par to nevajadzētu brīnīties, jo tā ir normāla diagnostikas rutīna. Ilustrācijas labad mēs varētu iedomāties šādu vienkāršotu piemēru, kas palīdz izprast diagnostikas norisi.
Ierodas pacients ar infekciju. Pirmkārt, veicot diagnostiku, šim pacientam ir jānosaka, kas ir infekcijas izraisītājs – vīruss, baktērijas, sēnītes u.tml. Kad noskaidrots, ka pacientam, piemēram, ir bakteriāli izraisīta infekcija, vēl ir jānosaka, kādas tieši baktērijas infekciju izraisījušas. Kad tas noteikts, iespējams, vēl arī jānosaka potenciālo antibiotiku efektivitāte utt.
"Cilvēks ir brīnums, un neviens nav spējīgs paredzēt, kā šis „brīnums” jutīsies pēc kādas procedūras vai medikamentu lietošanas."
Turklāt, kad pacients ieradies ar infekciju pie ārsta, bieži vien nav iespējams uzreiz nozīmēt visas analīzes, jo, kamēr nav zināmi pirmās analīzes rezultāti, nav arī zināms, vai un kāda būs vajadzīga nākamā analīze. Pacientiem bieži vien liekas, ka, atnākot atkārtoti uz analīzēm, tiek veiktas tās pašas procedūras, piemēram, ņemtas asinis no vēnas. Bet analīzes tiek veiktas citas, ne tās, kas pirmajā reizē. Vēl jo vairāk – normāla laboratoriju prakse ir veikt arī tādas analīzes, kuras sākotnēji ārsts nav pasūtījis. Šādi papildu izmeklējumi tiek izdarīti, ja laboratorijas speciālistam, pārskatot analīžu rezultātus, rodas aizdomas par kādu patoloģiju.
Izsakot savu viedokli par diagnostikas iestāžu darbu kopumā, gribētu teikt, ka tas norit augstā līmenī un nepārtraukti tiek uzlabots. Latvijā jau ilgāku laiku veiksmīgi darbojas uzraudzības iestādes, kas kontrolē diagnostikas laboratoriju darbu, bieži vien izvirzot laboratorijām augstākas prasības par tām, kas tiek piemērotas tādām pašām laboratorijām citur Eiropā.
Nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti
Laika gaitā medicīnas aprūpei lietoto tehnoloģiju un iekārtu skaits, kā arī sarežģītības pakāpe palielinās. Tā rezultātā rodas nepieciešamība ne tikai pēc augsti kvalificētiem ārstiem – lietotājiem, bet ir nepieciešams arī augsti kvalificēts atbalsta personāls, kas var sniegt padomus iekārtu lietošanā, kā arī veikt šo iekārtu tehnisko apkopi un uzraudzību.
Pašreiz Latvijā galvenā nozīme medicīnas fiziķu, inženieru un tehniķu sagatavošanā ir Rīgas Tehniskās universitātes Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūtam (BINI). BINI sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti piedāvā specializētu apmācības programmu, kura paredz gan medicīnas, gan eksakto priekšmetu apguvi.
Attīstoties tehnoloģijām, neizbēgama blakusparādība ir ārstu specializācijas sašaurināšanās. Tas nozīmē, ka cilvēks, kurš strādā ar kādu specializētu tehnoloģiju, lielāko daļu laika ir spiests veltīt tam, lai savā nozarē “būtu līmenī”. Tādēļ acu ārstam, kurš veic acu lāzerķirurģijas operācijas, nevar prasīt, lai viņš konsultē jautājumā par nierakmeņiem un to skaldīšanas iespējām. Bet diemžēl lielākā daļa cilvēku domā, ka mediķim, kuram ir ārsta diploms, jāzina viss par visām kaitēm. Tāpat reti kurš saprot, ka arī ārsti kļūdās, tai pašā laikā neviens nevar pateikt, liekot roku uz sirds, ka nekad pats nav kļūdījies.
Izvēle pašu rokās
Lielākā daļa cilvēku agri vai vēlu ir spiesti izmantot medicīnas pakalpojumus, tai skaitā zobārstniecības pakalpojumus. Bet daļa cilvēku vēl aizvien dzīvo pēc principa – kad kritīšu, tad arī ārsti paši atbrauks. Citiem vārdiem sakot – daudziem liekas labāk sākt cīnīties ar veselības problēmām tad, kad viņas ir, nevis censties tās laikus diagnosticēt un novērst.
Taču jāatzīst, ka šobrīd ir daudzi argumenti, kas runā par labu šādai pieejai. Pirmkārt, jau diagnostika ir katra paša ziņā, un par to arī pašam no savas kabatas ir jāmaksā. Pie tam ir jāveic diezgan plaši diagnostikas darbi, lai būtu drošs, ka visi tavi orgāni ir veseli.
No otras puses, ja neliekas ne zinis par savu veselības stāvokli, tad veselība pati pados ziņu ar kādu lēkmi vai saasinājumu. Rezultātā – nāksies izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kura jūs nogādās kā akūtu pacientu uz slimnīcu. Un, kā zināms, neatliekamo medicīnisko palīdzību apmaksā valsts. Šajā vietā varētu iesaukties: “Acīmredzams izdevīgums!” Bet nevajadzētu aizmirst, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība var arī nepaspēt vai arī nespēt atgriezt jūsu dzīvības funkcijas normālā stāvoklī...
Daži vārdi nobeigumā
Cilvēkiem, kas plāno vērsties pēc medicīniskās palīdzības, aicinu pievērst uzmanību šādām lietām:
- jaunākās un dārgākās tehnoloģijas vispirms parādās lielpilsētās, t.i., Rīgā. Rajonu slimnīcās tās bieži vien neparādās vispār nekad;
- jebkurš speciālists var kļūdīties vai arī kaut ko nezināt. Ja iespējams, vajadzētu konsultēties ar vairākiem speciālistiem;
- arī medicīnā pastāv konkurence starp dažādām slimnīcām. Tas nozīmē, ka notiek cīņa gan par pacientiem, gan par prestižu. Tā rezultātā var gadīties, ka par citas slimnīcas speciālistiem vai iespējām jums pasaka kaut ko ne gluži objektīvu;
- jums ārsts ir viens, bet jūs ārstam esat viens no neskaitāmiem pacientiem. Iniciatīva jebkurā jautājumā ir jāuzņemas jums;
- neraugoties uz to, ka šodien ir iespējams tik daudz, vienmēr ir jārēķinās ar to, ka cilvēks ir brīnums un neviens nav spējīgs paredzēt, kā šis „brīnums” jutīsies pēc kādas procedūras vai medikamentu lietošanas. Vienmēr ir jārēķinās ar komplikācijām, sarežģījumiem un blakusparādībām.
Visiem tiem, kam vēl nav jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības, es silti ieteiktu padomāt par aktīvu un veselīgu dzīvesveidu un arī par veselības apdrošināšanu, jo laba veselība ir pārejoša parādība, bet tās atgriešana normālā stāvoklī ir dārgs prieks, neraugoties uz to, ka lielu daļu medicīnisko pakalpojumu apmaksā valsts.
Informācija par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pakalpojumiem un to izmaksām atrodama mājaslapā www.stradini.lv, sadaļā “Pakalpojumi”. Šeit arī var atrast norādi uz pašreiz spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem medicīnas aprūpes jomā.
