NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
05. augustā, 2008
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
1
6
1
6

Referendums noticis. Kas tālāk?

Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
2008. gada 2. augustā notika tautas nobalsošana par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, jo Saeima 5. jūnijā noraidīja vēlētāju rosināto Satversmes grozījumu projektu.

Referenduma iznākumu tulko un tulkos dažādi, taču referendums nepārprotami parādīja, ka tūkstošiem un tūkstošiem Latvijas pilsoņu ir aktivizējušies mainīt situāciju valstī un viņu izvēli nevar ietekmēt ne referenduma oponentu demagoģija, ne propaganda, ne „trešo personu” manipulācijas.

Jēgpilnais iznākums

Lai Satversmes grozījumi tiktu pieņemti, tiem bija jāpiekrīt vismaz 50% no visiem 1 515 213 balsstiesīgajiem (Satversmes 79. pants), t.i., 757 607 pilsoņiem. Saskaņā ar tautas nobalsošanas provizoriskajiem rezultātiem balsošanā ir piedalījušies 42% balsstiesīgo pilsoņu, no kuriem „par” jeb par Satversmes grozījumu pieņemšanu nobalsojis 608 601 vēlētājs jeb 97%, bet „pret” – 3%.

Dati liecina, ka vēlētāju skaits un balsojums „par” nav bijis pietiekams, lai grozījumi Satversmē stātos spēkā, taču neatkarīgi no referenduma iznākuma tā rezultātus nevarēs atstāt bez ievērības, un diskusijas par Satversmes grozījumiem, lai iedzīvotājiem dotu tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, turpināsies – uzskata Satversmes grozījumu projekta iniciators LABS valdes priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

P. Krīgers pauž gandarījumu par lielo vēlētāju aktivitāti, kas pierāda, ka cilvēki beidzot pārvarējuši inertumu un vienaldzību, aktīvi piedalīdamies balsošanā un likdami domāt valdošajām partijām, ka situācija valstī agri vai vēlu mainīsies. Taču vienlaikus viņš norāda, ka mūsu valsts ir tālu no demokrātijas, jo referenduma pretdarbībai ievērojami izmantoti valsts administratīvie resursi. Viņš ir satraukts par ziņām no Latvijas novadiem, kur dažviet draudēts, lai pilsoņi nepiedalītos nobalsošanā, bet citur izmaksātas pusdienas, lai atturētu no dalības referendumā.

Valdošās koalīcijas pārstāvju, tai skaitā Ministru prezidenta Ivara Godmaņa, pēdējie izteikumi liek domāt, ka viens otrs ir pārdomājis savus vārdus pirms referenduma un spiests atzīt, ka balsojums ir bijis liels un ka Saeimas pozīcija nedrīkstēs ignorēt vēlētāju gribu grozīt pamatlikumu.

"Lai arī meli apklāj visu (meli ir arī neaiziešana uz referendumu), mūsu atbrīvošanās atslēga ir mūsu sirdsapziņa."

M. Kosteņecka

Valsts prezidents Valdis Zatlers pēc referenduma pateicies visiem vēlētājiem, kuri 2. augustā pildīja savu pilsoņa pienākumu un aizgāja nobalsot. Neatkarīgi no referenduma iznākuma šā gada 3. jūnijā viņš ir iesniedzis Saeimā Valsts prezidenta konstitucionālās komisijas izstrādātos grozījumus Satversmē, paredzot prezidentam patstāvīgas tiesības atlaist Saeimu, nesaistot šīs tiesības ar tautas nobalsošanu un iespējamu amata zaudēšanu.

„Mums ir jārīkojas, mazāk jārunā. Jo ātrāk mēs piepildīsim tautas vēlmes, jo ātrāk iesim pa pareizo ceļu,” apņēmies prezidents.

Provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti pieejami www.tn2008.cvk.lv. Galīgos tautas nobalsošanas rezultātus CVK apstiprinās divu nedēļu laikā, skaitot no tautas nobalsošanas dienas.

Mēs paši, tikai paši

Referendums nav noticis pēc burta, tas ir noticis pēc gara, saka dzejniece Māra Zālīte. Viņas viedokli atbalsta arī citi Latvijas inteliģences pārstāvji, uzskatot, ka 2008. gada 2. augusta referendums ieies Latvijas vēsturē kā pagrieziena punkts. „Jānonāk pie liela saprašanās laika,” domā māksliniece Džemma Skulme. „Bet mēs visam uzmanīgi sekosim līdzi, lai ar dažādiem ierobežojumiem šo ieceri nesabojātu un „nenoraktu”,” sola LABS valdes priekšsēdētājs P. Krīgers.

LV.LV: Kā vērtējat 2. augusta referenduma iznākumu?

Politologs Jānis Ikstens: „Vērtējums ir neviennozīmīgs. No vienas puses, varam runāt par augstu vēlētāju līdzdalību, no otras, šis referendums nebija rezultatīvs un netika panākta Satversmes grozījumu stāšanās spēkā.

Referendums parādīja, cik liela ir cilvēku politiskā aktivitāte Latvijā. Absolūti lielākā daļa cilvēku, kuri piedalījās 9. Saeimas vēlēšanās, vēlas 9. Saeimas atlaišanu.

Esmu nedaudz izbrīnīts par Valsts prezidenta rīcību – neuzsākt Saeimas atlaišanas procedūru, bet tā ir viņa kompetence.”

Rakstniece un publiciste Marina Kosteņecka: „Uzskatu, ka mēs uzvarējām. Tauta ir pamodusies, tauta ir sākusi izmantot savas tiesības un izteikt savu viedokli. Mani sāpina ne referenduma iznākums, bet politiķu nostāja, kūdot pret tautu. Mans mērķis nebija Saeimu atlaist, bet gan likt tai domāt, taču Saeima pēc referenduma pierādījusi, ka tā neko nav sapratusi.

Baidīšana ar to, ka „kreisās” partijas nāks pie varas, un naida kurināšana pret krieviem radīja pretēju efektu. Ar šo primitīvo un naidīgo aģitāciju Daudze izdarījis milzīgu ļaunumu latviešu tautai, tā atgrūžot lojālos pilsoņus un veicinot „kreiso” elektorāta nostiprināšanu.

Nākotnē vēlēšanas tā vai tā būs. Ja nekas netiks veikts un valdošās koalīcijas politika nemainīsies, Saeimas „slimība” ies plašumā, bet neapmierinātība latviešu elektorātā pieaugs, un „kreisie”, vienalga, nāks pie varas, ja Saeima nesāks domāt par visiem.”

LV.LV: Kas notiks tālāk? Uz ko Saeimas darbā varam paļauties turpmāk – valsts pirmo amatpersonu rīcību, partiju solījumiem, savu apņēmību vai citu?

Politologs Jānis Ikstens: „Turpmākais scenārijs – tā būs lēna muļļāšanās ap grozījumiem, jo nav neviena iemesla domāt, ka grozījumi Satversmē tiks izdarīti līdz rudens sesijas beigām. Līdz ar to cerēt nevajadzētu, bet paļauties uz savu rīcību.”

Rakstniece un publiciste Marina Kosteņecka: „Paļauties varam tikai paši uz sevi un, kā saka Solžeņicins, nedzīvot pēc meliem. Mūsu turpmākais ceļš – apzināti neatbalstīt melus. Lai arī meli apklāj visu, un meli ir arī neaiziešana un referendumu, mūsu atbrīvošanās atslēga ir mūsu sirdsapziņa.”

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU