Viļņas policijas Migrācijas nodaļa šogad ik dienu saņem aptuveni 250 darba devēju pieprasījumu ārvalstu darbinieku izsaukumam. Lielākā daļa šo pieprasījumu tiek apmierināta. Pagājušajā gadā pieprasījumu skaits dienā bija mazāks, aptuveni 100 līdz 150. Darba devēji, atnesot pieteikumus Migrācijas dienestam, pievieno garantijas rakstu par darbinieku materiālo aprūpi un iesniedz arī Valsts darba biržas atļauju ievestos strādniekus nodarbināt kā būvniekus, galdniekus, metinātājus u. c. profesijās. Līdz ar to papīri būtu kārtībā. Bet...
Jau Lietuvā sagaidot pašu „izrakstīto” darbaspēku, uzņēmēji itin bieži savus solījumus aizmirst. Vētru presē un televīzijā nesen sacēla ziņa, ka uzņēmums, kas ievedis Lietuvā 60 ķīniešu celtniecības darbiem, to „iznomājis” citiem uzņēmumiem.
Palikt par katru cenu!
Uzņēmums ,,Labourandandconstruction services” no Ķīnas legāli ieveda kvalificētus strādniekus. Taču tā vietā, lai nodarbinātu strādniekus savos būvniecības darbos, uzņēmums tos iznomājis citiem. Kad Migrācijas dienests un Valsts darba inspekcija sāka meklēt ķīniešus, tos neatrada būvlaukumos, bet gan Viļņas un Kaišadoru putnu fabrikā. Izrādījās arī, ka „Labourandandconstruction services” savus ārvalstu darbaspēka piegādes „pakalpojumus” esot atklāti sludinājis.
Par ārzemnieku nodarbināšanas noteikumu pārkāpumiem uzņēmumam draud soda nauda. Tiesa jautājuma izskatīšanai notikšot jau tuvākajās dienās. Likumā noteikts, ka par vienu nelegāli nodarbināto darba devējiem draud soda nauda no 3 līdz 10 tūkst. litu (aptuveni no 600 līdz 2000 latu). Kā ziņo plašsaziņas līdzekļi, ķīnieši putnu fabrikās pelnījuši līdz 2 tūkstošiem litu mēnesī (aptuveni 400 latu). Savukārt šī ievestā darbaspēka „iznomātāji” saņēmuši vēl lielākas summas.
"Izrādījās arī, ka uzņēmums savus ārvalstu darbaspēka piegādes „pakalpojumus” esot atklāti sludinājis."
„Uzņēmums, kas ieveda ķīniešus, iznomāja tos kā vienkāršus darba rīkus. Pienāks laiks, un katrs Viļņas iedzīvotājs varēs iznomāt strādnieku no Ķīnas! Tā ir moderna verdzības forma!” ar sašutumu preses konferencē teic Viļņas policijas Migrācijas dienesta vadītājs Gintars Bogužs.
„Pastāv risks, ka nākotnē varētu atklāties vairāk uzņēmumu, kuri izmanto līdzīgu modeli – saņem darbinieku ievešanas atļauju, ieved ārvalstu pilsoņus un tos „izdala”, „iznomā” vai „pārnomā” citiem uzņēmumiem,” prāto Lietuvas Valsts Darba inspekcijas Viļņas nodaļas vadītājs Viļus Mačulaitis.
Par saviem dzīves un darba apstākļiem nesūdzas vienīgi savu valodu zinošie ķīnieši. Palikt Lietuvā viņi cenšas par katru cenu. Daļa ķīniešu dibina uzņēmumus un kļūst par to direktoriem. Bieži vien arī uzņēmumu vadītāji neprot nevienu svešvalodu, tikai savu dzimto.
„Grūti iedomāties, kā, zinot tikai ķīniešu valodu, var kārtot uzņēmuma finanšu jautājumus?!” G. Bogužs ir neizpratnē.
Ķīniešiem seko turki...
Viļņas policijas migrācijas departamenta un Ķīnas vēstniecības darbinieki ne vienu reizi vien ir apspriedušies, kā aizvien pieaugošā ķīniešu kopiena integrēsies Lietuvas galvaspilsētas dzīvē un sadzīvē. Ja Viļņā 2006. gadā dzīvoja 26 ķīnieši, tagad to skaits jau ir ap trim simtiem.
"Būvstrādnieki no Turcijas kļūst aizvien populārāki Viļņas būvlaukumos, tuvākajā laikā to skaits varētu sasniegt tūkstoti."
Viļņas būvniecībā pieaug arī nodarbināto viesstrādnieku skaits no Turcijas. Pirms pāris mēnešiem Migrācijas dienests un Valsts darba inspekcija vienā būvlaukumā atrada 200 turku strādnieku. Komercsabiedrība, kas šos ļaudis bija ievedusi, ātri nokārtoja visus nepieciešamos viesstrādnieku ievešanas dokumentus, bet Lietuvas ierēdņi ir norūpējušies par ārzemnieku dzīves apstākļiem. Daļa turku dzīvo turpat, kur strādā.
Būvstrādnieki no Turcijas kļūst aizvien populārāki Viļņas būvlaukumos. Ierēdņi prognozē, ka tuvākajā laikā to skaits varētu sasniegt tūkstoti.
