Kombinācija sasniegusi Lietuvu
D. Gribauskaite atzīst, ka inflācija ir sarežģīta problēma ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Patlaban novērojamā pasaules trīs krīžu kombinācija sasniegusi arī Lietuvu. Pirmā – pasaules finanšu sektora krīze – ietekmē Lietuvas finanšu sektoru. Otrā ir degvielas un kurināmā krīze, kura, domājams, ilgs vēl pāris gadu. Rezultātā lētu enerģētisko resursu ēra pasaulei ir jāaizmirst. „Ne Lietuvai, ne Eiropai nevajadzētu cerēt uz lētiem pārtikas produktiem un lētu kurināmo,” D. Gribauskaite akcentēja. Un trešā ir pārtikas krīze, kurai nolemtību uzspiež divas iepriekšējās.
"Jebkuru nodokļu intervence problēmas neatrisinās, jo lielākā peļņas daļa tiek starpniekiem, mazumtirgotājiem vai arī ražotājiem, bet nekādā veidā nenonāk līdz patērētājiem."
Šāda situācija ir sarežģīta jebkurai valdībai un Lietuvas valdībai jo sevišķi, jo tuvojas vēlēšanas (Lietuvā rudenī notiks parlamenta vēlēšanas). Lai savaldītu inflāciju, komisāre ieteica valdībai sākt no sevis – samazinot valsts pārvaldes izdevumus, sabalansējot nacionālo budžetu un pārskatot visus izdevumus. Šie pasākumi dod rezultātu nekavējoši, citu strukturālo pasākumu ietekme jūtama pēc ilgāka laika.
Nodokļu atvieglojums nesasniedz patērētājus
Komisāre visai skeptiski izteicās par iespējamo PVN samazināšanu piena produktiem, ar ko nesen nāca klajā lauksaimniecības ministre Kazimira Prunskiene: „Jebkuru nodokļu intervence šodien problēmas neatrisinās, it īpaši degvielas vai kurināmā intervences iedarbināšana, jo lielākā peļņas daļa tiek starpniekiem, mazumtirgotājiem vai arī ražotājiem, bet nekādā veidā nenonāk līdz patērētājiem. Un vēl – degvielas un kurināmā cenu pieaugums nav īslaicīga parādība, tā būs ilga tendence. Bet, ja gala cenu pazemināsim šodien, ko darīsim rīt?”
EK esot modelējusi vairākas variantus, kāda ietekme ir PVN samazināšanai – tiešie patērētāji iegūstot tikai niecīgu daļu no nodokļa atlaides, tā veicinot uzņēmējdarbību un mazumtirdzniecību.
Valdība izvairās no tikšanās
D. Gribauskaite tikās ar Seima vicepriekšēdi, Konservatīvo partijas līderi Andri Kubiļu (Andrius Kubilius), lai apspriestu ES budžeta reformu un nepieciešamību aktivizēt Seima darbu dažādu direktīvu sagatavošanas un apspriešanas procesā. „Eiropā lēmumus pieņem desmit gadus uz priekšu un tos manīt ir visai grūti. Tādēļ gribu lūgt, lai Lietuva aktīvāk piedalītos lēmumu pieņemšanā,” uzsvēra Eiropas komisāre. Šos jautājumus D. Gribauskaite apsprieda arī ar Seima priekšsēdi Česlovu Juršēnu.
"Degvielas un kurināmā cenu pieaugums nav īslaicīga parādība, tā būs ilga tendence. Ja gala cenu pazemināsim šodien, ko darīsim rīt?"
Ar premjerministru un ministriem D. Gribauskaite netikās, turklāt lika manīt, ka tikšanos nav vēlējušies valdības vīri. Valdības protokola nodaļa par komisāres vizīti Lietuvā esot bijusi informēta pirms pusotra mēneša. Bet valdībai, kurai atlicis strādāt tikai pāris mēnešu, eirokomisāre arī nedomājot aktīvi dot padomus: „To, ko šī valdība varēja izdarīt, pateicu jau pirms diviem gadiem un pagājušajā gadā.”
Vai Gribauskaite būs prezidente?
Eirokomisāre pauda prieku, ka uzlabojusies ES nauda apguve: „Manas vizītes un rāšanās Lietuvā kādreiz arī nostrādā. Naudas apguves tempi 2007. gadā uzlabojās, bet gribu atgādināt, ka pagājušā programmēšanas perioda struktūrfondu izlietojumam atlicis tikai pusgads. Lietuva līdz 1. jūnijam apguvusi 79% struktūrfondu līdzekļu. Runājot par Kohēzijas fondu, galvenā problēma joprojām ir vides aizsardzības projekti - tos Lietuva apguvusi tikai par 40 procentiem.”
Daļa Gribauskaite visās sabiedrības aptaujās jau ne vienu mēnesi ir pati populārākā kandidāte prezidenta postenim nākamā gada vēlēšanām. Uz jautājumu, vai viņa kandidēs, D. Gribauskaite, izvairoties no tiešas atbildes, teica, ka vēl neesot lēmumu pieņēmusi.
