Tomēr Baltijas reģionā joprojām pastāv tikai viens ievērojams energoresursu piegādātājs. ES cenšas liberalizēt enerģijas tirgu, garantēt tās piegādi un nodrošināt svarīgākās enerģijas infrastruktūras drošību. ES joprojām cieš no enerģijas stratēģijas deficīta. Baltijas jūras reģionā savukārt rodas jauni tās infrastruktūras projekti. ES un Krievijas dialogs iekļauj sevī jaunas enerģijas stratēģijas, kuras skars arī Baltijas jūras reģionu.
Valdības spēj radīt reģionālu ietvaru biznesam, kā arī garantēt konkurētspējīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai, tā otrdien, atklājot Baltijas jūras reģiona biznesa forumu, norādīja Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Jo īpaši globalizācijas apstākļos būtiska kļūst Baltijas jūras reģiona konkurētspēja.
„Valstīm un uzņēmējiem jāprot saskatīt ekonomiskos izaicinājumus un izmantot saskatītās iespējas," sacīja prezidents. Lai to panāktu, Baltijas valstīm jākļūst par brīvās tirdzniecības zonu.
„Brīvais tirgus, atbildība pret vidi un drošība ir galvenie aspekti attiecībā pret ilgtspējīgu enerģijas politiku Baltijas jūras reģionā," uzskata V.Zatlers.
Uzstājoties forumā, arī ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs akcentēja reģionālas sadarbības nozīmi. „Sadarbība ir Eiropas arhitektūras pamatakmens. Mēs esam spēruši izšķirošo soli, lai risinājumus, atbildes un vīzijas meklētu sadarbojoties, nevis konfrontējot. Mēs esam pārliecināti, ka tam ir jāpaliek mūsu mērķim attiecībās ar visiem kaimiņiem, tuviem un tāliem," sacīja Piebalgs.
"ES joprojām nav izstrādāta vispārēja enerģijas drošības stratēģija."
Viņš atgādināja par dažādiem ES reģionālās sadarbības modeļiem – Ziemeļu dimensiju, Melnās jūras sinerģiju un nesen izveidoto Vidusjūras savienību –, kuri visi balstās uz partnerības filozofiju.
„Baltijas jūras reģiona sadarbībā jāņem vērā Ziemeļu dimensijas politika, Baltijas jūras valstu padome un topošā ES stratēģija šim reģionam," sacīja A.Piebalgs. „Ziemeļu dimensijas domāšanas pamatu veido partnerības koncepcija. Šādi jau esam radījuši divas veiksmīgas partnerības vides un veselības aizsardzības jautājumos, un pašlaik tiek pētīta transporta un loģistikas partnerības iespējamība."
Pēc A.Piebalga teiktā, Baltijas jūras valstu padomei šajās dienās ir nepieciešami izšķiroši lēmumi, jāveic nepieciešamās reformas. EK kā Baltijas jūras valstu padomes pilntiesīga dalībniece ir apņēmības pilna aktīvi piedalīties šai procesā.
ES Padome pērn decembrī uzdeva Eiropas Komisijai (EK) sagatavot ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam. A.Piebalgs ziņoja, ka EK pēc ieinteresēto pušu viedokļu uzklausīšanas ir iezīmējusi četrus mērķus – izveidot Baltijas jūras reģionu par pārticīgu, par pieejamu un pievilcīgu, drošu un vides ziņā tīru vietu.
Kā atzīmēja komisārs, izstrādājot Baltijas jūras reģiona stratēģiju, ir jācenšas panākt patiesu kopīgumu, jāmācās no pagātnes pieredzes, jāiedrošina līdzdalībnieki, lai tie ir inovatīvi, jāmeklē jauni risinājumi un ar visiem spēkiem jācenšas izvairīties no aktivitāšu pārklāšanās.
„Mums jāatbrīvo sevi no pagātnes un no vecā veida domāšanas. Mums jābūt radošiem. Mums jāizcērt ceļš un jārada apstākļi, lai rastos kas jauns. Biznesa kopiena to spēj, un tai jādod savs ieguldījums mūsu kopējos pūliņos šo mērķu sasniegšanā," teica A.Piebalgs.
Konference „The Baltic Sea Region Business forum" notiek pirmo reizi septītās Baltijas jūras reģiona valstu galotņu tikšanās laikā Rīgā.
