NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
04. jūnijā, 2008
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Problēma
3
2
3
2

Cīņa par aptiekām

Publicēts pirms 16 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pagaidām klusiņām profesionāļu aprindās, bet, pieņemoties arvien lielākā spēkā, Latvijā ir sākusies diskusija par kādreiz likumos apstiprināto normu, ka no 2010.gada aptiekas Latvijā drīkstēs piederēt tikai farmaceitiem. Pret to ir lielās aptieku ķēdes, savukārt par – farmaceitu biedrība. Veselības ministrija pagaidām ir ieņēmusi nogaidošu pozīciju, tomēr iesaistītās puses sliecas domāt, ka līdz gada beigām kompromiss tiks panākts.

Likumu līkloči

Tagadējais Farmācijas likums nosaka, ka jaunu licenci aptiekas atvēršanai var saņemt tikai farmaceiti. Savukārt aptiekām, kuras jau darbojas un nepieder farmaceitiem, sava darbība būs jāpārkārto līdz 2010.gada beigām. Šādas aptiekas ir gandrīz puse no kopumā Latvijā strādājošajām aptuveni 800 aptiekām. Turklāt lielie aptieku tīkli – īpaši „Sentor Farm” (preču zīme „Mēness aptieka”), „Hansa Pharma” (preču zīme – „Ģimenes aptieka”) un „Euroaptieka” – pēdējos gados ļoti aktīvi iegādājas mazās aptiekas, palielinot savu ietekmi tirgū.

Diskusija par aptieku īpašumtiesībām pēc 2010.gada pašlaik ir aktualizējusies, jo Veselības ministrija reformē ar farmācijas jomu saistītos likumus. Paredzēts, ka tagadējo Farmācijas un citus likumus aizstās Farmaceitiskās aprūpes likums, Zāļu aprites likums un Veterinārmedicīniskās darbības likums. „Mums šobrīd farmācijā, neskaitot tos, ir ļoti daudz dažādi Ministru Kabineta (MK) noteikumi un regulējumi. Katru reizi, tikko tiem tiek veikti labojumi, tā sākas lielas diskusijas. Ar jauno likumu ir mērķis dot cilvēkiem stabilitāti. MK noteiktie regulējumi tiks iestrādāti likumā, jo likumus tik bieži nemaina kā MK noteikumus,” skaidro Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis.

Tostarp aptieku īpašnieku cīņu par pozīcijām savā veidā veicina vēl viens ierobežojums, proti, likums regulē aptieku atrašanās vietas, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu konkrētā pašvaldībā un aizliedz atvērt jaunas aptiekas jau esošo tuvumā. Tādējādi ir ierobežots nekontrolēts aptieku skaita pieaugums komerciāli izdevīgākajos punktos un aptieku tīklu mēģina pa visu valsti izveidot samērīgi. Faktiskais rezultāts ir tāds, ka Rīgā un citās lielākajās pilsētās jaunas aptiekas atvērt nedrīkst un pēc Konkurences padomes vērtējuma Latvijā „brīvas” ir tikai tās vietas, kur aptieku darbība nav pārāk rentabla. Toties par tām aptiekām, kuras atrodas pilsētas centrā vai lielos tirdzniecības centros, ir diezgan liela „pārpircēju” interese.

Tostarp farmaceitiskā aprūpes sniegšana ir lieta, ko Eiropas Savienība ir atstājusi dalībvalstu ziņā, un vienota regulējuma aptieku darbības nosacījumiem Eiropā nav.

Farmaceits pret uzņēmēju?

Pašlaik notiek visu ieinteresēto pušu sarunas. Galvenais farmaceitu arguments, lai saglabātu līdz šim likumā noteikto, ka aptieka var piederēt tikai farmaceitam, ir, ka tikai tā farmaceitiskā aprūpe tiks nodrošināta augstākajā līmenī. Latvijas Farmaceitu biedrības vadītājs Aigars Eniņš min piemērus, ka jau pašlaik aptiekās, kuras iekļaujas lielajās ķēdēs, nereti pirmajā vietā ir nonākušas komerciālās, nevis medicīniskās intereses. Piemēram, aptieku darbiniekiem visādi ir jāveicina tāda noteikta medikamenta noiets, kurš iegādāts uz izdevīgākiem nosacījumiem. Savukārt katra pacienta individuālā nepieciešamība ir sekundārs faktors.

„Tām aptieku ķēdēm, kuras, labi zinot par šo likuma ierobežojumu, līdz šim aktīvi nāca iekšā Latvijas tirgū, tas ir jāuztver kā biznesa risks – neviens nesolīja, ka šī likuma norma tiks atcelta,” atgādina Eniņš.

"Labs farmaceits ne vienmēr vienlaikus ir arī labs uzņēmējs."

Savukārt aptieku ķēžu pārstāvji uzskata, ka savulaik ieviestā prasība par īpašumtiesību atvēlēšanu tikai farmaceitiem mūsdienās ir zaudējusi savu aktualitāti, jo farmācijas biznesu stingri reglamentē gan Eiropas Savienības prasības, gan Latvijas likumi. Līdz ar to visām aptiekām ir noteikti vienādi standarti, un tie tiek ievēroti, vienalga, kurš būtu aptiekas īpašnieks. Turklāt neviens neapšauba arī par to, ka aptiekas darbu vadīt var tikai farmaceits ar augstāko izglītību un farmaceita sertifikātu.

„Nākotnē var rasties arī juridiski strīdīgas situācijas, ja kapitālsabiedrība ar aptiekas licenci tiek pārdota, ieķīlāta bankā vai mantota. Tāpēc šāds ierobežojums nav īsti korekts un būtu atceļams, saglabājot pārējos stingros farmācijas aprūpes organizēšanas ierobežojumus,” saka lielākā Latvijas aptieku tīkla īpašnieka „Sentor Farm” pārstāve Viktorija Kļujeva.

Izmaiņu aizstāvji arī atgādina, ka labs farmaceits ne vienmēr vienlaikus ir arī labs uzņēmējs. Savukārt īpašumtiesības uz aptieku nozīmē arī grāmatvedības kārtošanu, mārketinga aktivitāšu veidošanu un sarunas ar vairumtirgotājiem par piegāžu nosacījumiem un atlaidēm.

Skaidrība līdz gada beigām

Kaut arī nekādi dzelžaini termiņi nav paziņoti, visas iesaistītās puses cer pabeigt diskusijas līdz rudenim, lai līdz gada beigām Ministru Kabinetam jau tiktu iesniegts jaunais Farmaceitiskās aprūpes likums. „Ja izdotos rast labu kompromisa variantu, kas apmierinātu visas puses, tad nozare spētu labi attīstīties. Es domāju, ka mūsu pienākums arī no ministrijas puses ir jauno likumprojektu valdībā iesniegt līdz šā gada beigām. Tad būs skaidri pateikts, kas notiek tālāk un katrs varēs pieņemt lēmumu – ko viņš darīs. Ilgāk gaidīt nebūtu pareizi, jo uz pēdējo mirkli šādus jautājumus nevar atstāt. Skaidrību vajag, tas ir nepārprotami,” saka Veselības ministrijas pārstāvis J.Bundulis, atgādinot, ka pašlaik uzņēmumu darbības termiņš aptieku nozarē beidzas 2010.gada beigās.

Tostarp pirmā publiskā diskusija par iespējamajām izmaiņām notiks 6.jūnijā –Aptiekāru dienas ietvaros.

Par vienu gan visi iesaistītie ir droši – lai kāds būtu sarunu iznākums, konkurence starp aptiekām Latvijā ir pietiekama. „Lielie tīkli ļoti cītīgi viens otru „uzrauga”. It īpaši tas ir redzams Rīgā, kur vairums aptieku ir lielo tīklu ķēžu sastāvdaļas,” vērtē A.Eniņš.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI