Francija atkāpjas no de Golla politikas
Apņemšanās palielināt karavīru skaitu izskanēja jau Rīgas samita laikā 2007.gada novembrī, taču Afganistānas misijā iesaistītās valstis visai negribīgi pauda savu gatavību atvēlēt papildus spēkus misijai.
Francijas lēmumu nosūtīt papildus karavīrus ar lielu gandarījumu uzņēma Kanāda, kura bija pieprasījusi palīdzību tās karaspēkam Afganistānas dienvidos.
Tādējādi Francija akcentē savu lomu kā spēcīgs sabiedrotais pārējām NATO valstīm, turklāt šī valsts ir gatava iesaistīties NATO komandstruktūrās, kurās tā līdz šim nebija pārstāvēta. Francija ir NATO dibinātājvalsts, taču 1966.gadā prezidents Šarls de Golls izstājās no alianses militārās vadības struktūrām. Francija varētu reintegrēties NATO komandstruktūrās pēc tam, kad 31.decembrī noslēgsies tās ES prezidentūra. Šo Francijas lēmumu Kanāda nosauca par "vēsturisku", jo tādējādi Francija no jauna pilnībā iesaistās aliansē, neraugoties uz tās vadītāju ilgstošo neapmierinātību ar anglosakšu nospiedošo ietekmi.
Ārzemju mediji arī vēsta, ka Gruzija, neraugoties uz to, ka nesaņēma ielūgumu iestāties aliansē, grasās piedāvāt vēl 500 kareivjus, kuri varētu doties uz valsts dienvidiem un austrumiem – reģioniem, kur aktivizējušies talibi.
Polija varētu piešķirt 400 karavīrus un astoņus helikopterus, kurus izvietotu nemierīgajos apvidos, liecina anonīmi avoti.
Čehija varētu papildināt ISAF ar 120 īpašo uzdevumu karavīriem, kas veiktu misijas dienvidos. Savukārt Azerbaidžāna, kura ir NATO partnervalsts, varētu nosūtīt vēl 45 karavīrus.
Visas šīs valstis, izņemot Franciju, ir bijušās padomju bloka valstis.
Pārējās NATO dalībvalstis solījušas sūtīt instruktorus, kas palīdzētu afgāņu armijai un policijai.
Francijas lēmums nosūtīt karavīrus uz austrumiem atvieglotu ASV karavīriem iespējas pāriet uz dienvidiem un tur pastiprināt sabiedroto cīņu ar talibiem.
Kopumā ISAF ir 47 tūkstoši karavīru no 40 valstīm. Šī ir ar izaicinājumiem pilnākā NATO misija, tās mērķis ir palīdzēt afgāņu centrālajai valdībai pārņemt varu reģionos, kur valda talibi un opija baroni, kā arī veicināt šīs valsts atjaunošanu.
Nogludina domstarpības ar Krieviju
Svarīgs aspekts dalībvalstu līderu sarunās bija NATO attiecības ar Krieviju – puses pārrunāja sadarbības variantus un iespējas nogludināt domstarpības.
"Pašlaik mūsu attiecības ir patiesi daudzšķautnainas un tās ietekmē gan politiskās realitātes un jautājumi, kuros mūsu viedokļi ir atšķirīgi, gan arī praktiskas un ļoti pragmatiskas kopīgās intereses," norādīja NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers.
2002.gadā tika izveidota NATO un Krievijas padome. Taču attiecības pakāpeniski pasliktinājās un pērn pušu starpā iestājās nopietns atsalums. Galvenie domstarpību avoti ir NATO paplašināšanās austrumu virzienā un Kosovas statuss.
Šonedēļ NATO līderi nolēma nepiešķirt Gruzijai un Ukrainai rīcības plānus dalībai aliansē, un to var uzskatīt par Krievijas politisko panākumu.
Neraugoties uz to, Krievijas mediji samita norisi atspoguļoja visai pozitīvi. "Lai ko mēs teiktu, NATO kā stabilitāti nodrošinošas organizācijas loma objektīvi pastāv," Krievijas ziņu aģentūra ITAR-TASS citē kādu augsta ranga Kremļa amatpersonu. "Mēs ņemam vērā faktu, ka ciešāka, atvērtāka un vienlīdzīgāka sadarbība ar NATO atbilst Krievijas interesēm," viņš atzina.
Krievijas vēstnieks NATO Dmitrijs Rogozins savukārt paziņoja, ka lēmums Gruzijas un Ukrainas sakarā nozīmē to, ka NATO ir ieklausījusies Maskavas viedoklī. Pēc viņa domām, alianses dalībvalstis "baidījās uzņemties citu problēmas".
Puses nolēma pastiprināt sadarbību Afganistānā, noslēdzot vienošanos par neletālu kravu transportēšanu tranzītā pa sauszemi uz Afganistānu. Termins "neletāls" attiecas uz visu, sākot no pārtikas līdz noteiktam militārajam ekipējumam. Vienošanās neietver karavīru pārvietošanu vai gaisa tranzītu, kā sākotnēji bija vēlējusies alianse.
Puses jau sadarbojas Afganistānā cīņā pret narkotiku kontrabandu.
