Darba tirgus pieprasījums pēc viesstrādniekiem.
Situācija Latvijas darba tirgū 2007. un 2008. gadā ir saspringta. Nominālās neto darba algas gada pieaugums 2007. gadā bija 32%. Lai gan līdztekus bija vērojams arī darba ražīguma kāpums par 7,2%, starpība starp darba algas un darba ražīguma kāpumu palielinājās vēl vairāk. Līdz ar to valsts sektors ir kļuvis par nozīmīgu dzinuli algu kāpumam visā tautsaimniecībā. Valsts sektors ietekmē darba tirgu arī ar lielo brīvo darbavietu īpatsvaru. Darba ražīguma gada pieaugums galvenajās eksporta nozarēs bijis lēns un ievērojami mazāks nekā algu kāpums, proti, 6,9% apstrādes rūpniecībā (galvenais preču eksportētājs) un 2,4% transporta, glabāšanas un sakaru nozarē (galvenais pakalpojumu eksportētājs).
Latvijas darba tirgū samazinās bezdarba rādītāji (5,1%). Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) pērn darbā iekārtojusi 52 900 bezdarbnieku. NVA reģistrēto vakanču datubāzes informācija 2008. gada janvāra vidū liecina, ka vislielākais darbaspēka pieprasījums joprojām ir celtniecībā. NVA vakanču skaits celtnieka profesijā attiecīgajā laika posmā bija 3631, un 2094 vakances šajā profesijā reģistrētas ilgāk nekā trīs mēnešus. Otra darba devēju pieprasītākā profesija bija metinātāja amats (756 vakances). Pārdevēja profesijā reģistrētas 704 vakances, kravas automobiļa vadītāja — 432 vakances, bet atslēdznieka — 424 vakances. Pieprasīti arodi ir arī palīgstrādnieki, pavāri, apsargi, apkopēji, santehniķi, krāvēji un sētnieki. No augsti kvalificētiem speciālistiem ļoti pieprasīti ir medicīnas darbinieki (208 ārstu un medicīnas māsu vakances). Tāpat pieprasījums bija pēc izglītības speciālistiem — skolotājiem, metodiķiem, logopēdiem (161 vakance), kā arī programmētājiem, būvdarbu vadītājiem, arhitektiem, farmaceitiem un sociālajiem darbiniekiem.
Neraugoties uz pēdējo gadu dzimstības pieaugumu Latvijā, turpinās iedzīvotāju depopulācija. Tuvāko 5-7 gadu laikā darba tirgū ienāks deviņdesmitajos gados dzimušie, kad dzimstība bija ļoti zema, un Latvija izjutīs nopietnu darbaspēka trūkumu. Gaidāms, ka vislielākais samazinājums varētu būt tieši darbspējīgo iedzīvotāju skaitā - par 15% mazāk nekā pērn, un 2020.gadā Latvijā būs aptuveni 1,6 miljoni cilvēku vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.
Iedzīvotāju skaits Latvijā nemitīgi samazināsies (2005.–2030. g.). To rāda visi prognožu aprēķinu varianti. Īpaši strauji samazināsies iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā un turpināsies iedzīvotāju novecošanās. Prognožu galvenajā variantā iedzīvotāju kopskaits 2005.–2030. g. samazināsies par 282,7 tūkst. (-12,3%) (European demographic data sheet 2006, 2006), bet vecuma grupā 15–64 g. par 294,8 tūkst. (-18,6%).
Sagaidāma darbaspēka daudzuma nemitīga samazināšanās, turklāt tā notiks straujāk nekā iedzīvotāju kopskaita samazināšanās. Darbaspēka īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pazemināsies no 68,6% 2005. gadā līdz 67,2% 2015. gadā un līdz 63,7% 2030. gadā. Kā īpaši nelabvēlīga darbaspēka kvalitatīvajam sastāvam un attīstības potenciālam vērtējama sagaidāmā ārkārtīgi straujā jaunāko vecuma grupu pārstāvju skaita samazināšanās. Vecuma grupā 15–24 gadi sagaidāma skaita samazināšanās no 359,5 tūkstošiem 2005. gadā līdz 191,1 tūkstotim 2020. gadā (-47%). Pēc 2020. gada straujāk samazināsies iedzīvotāju skaits vecuma grupā 25–49 gadi. Prognozes rāda, ka strukturālo izmaiņu rezultātā Latvijas darbaspēka sastāvs turpinās novecoties.
Pēc 2010. gada sāksies strauja darbspējas vecuma iedzīvotāju kontingenta novecošanās. Piemēram, 20–39 gadu vecuma iedzīvotāju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā samazināsies no 30% 2011. gadā līdz 22% 2031. gadā. Samazinoties darbspējas vecuma kontingenta lielumam, vienlaicīgi notiks šī kontingenta vecumsastāva pasliktināšanās, novecošanās. Darbspējas vecumu sasniegs mazskaitliskas iedzīvotāju grupas, pēdējos 15 gados dzimušie. Skaitliski vismazākā darbaspēka sastāvā 2030. gadā būs vecuma grupa 25–34 gadi.
Pašreizējais pieprasījuma un piedāvājuma regulējums.
Uzņēmēji uzskata, ka Latvijā ir pārāk stingri ierobežojumi trešo valstu darba ņēmēju piekļuvei mūsu darba tirgum, līdz ar to tieši liberālās likumdošanas dēļ Lietuvas un Igaunijas darba devēji ir konkurētspējīgāki. Lai nodarbinātu viesstrādniekus Latvijā, uzņēmējam ir jāgriežas NVA, jāreģistrē vakance, tad pēc mēneša jāapstiprina darba izsaukums NVA, tad PMLP jāreģistrē un jāapstiprina izsaukums un jāsagaida termiņuzturēšanās atļauja. Viss process ilgst apmēram 3 mēnešus. Turklāt jāņem vērā, ka visus šos 3 mēnešus uzņēmējam ir jāgaida speciālists, jāsamaksā apmēram 600 Ls par viesstrādnieku, jāgarantē viņam vidējā darba alga. Kopējās viesstrādnieka izmaksas ir apmēram 650 lati.
Latvijas valdība līdz šim ir konsekventi aizstāvējusi ideju par stingras imigrācijas politikas nepieciešamību, tomēr, ieviešot ES Direktīvas 2003/109/EK par ilgtermiņa rezidenta statusu un 2003/86/EK par trešo valstu pilsoņu tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos, valsts nav izvirzījusi ierobežojumus imigrācijas vai integrācijas jomā. Latvijas normatīvie akti šajā ziņā ir pat visai liberāli, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm.
Jau 2007.gadā īpaša valdības darba grupa izstrādāja “Koncepciju par migrācijas politiku nodarbinātības kontekstā”, kas līdz šim nav pieņemta. Koncepcija paredz par 60% samazināt ārvalstu darbaspēka ievešanas vienreizējās izmaksas un atvieglot birokrātiskās procedūras, kas liecina par politikas pakāpenisku liberalizāciju. Vienlaicīgi Īpašo uzdevumu ministrija sabiedrības integrācijas lietās līdz šim nav izstrādājusi jaunu un uz nākotni vērstu sabiedrības integrācijas programmu, kas noteiktu arī valstisko pieeju attiecībā uz imigrantiem, kuru skaits pēc valsts iestāžu aplēsēm būtu apmēram 3000 cilvēku gadā, bet pēc profesionālo nozaru ekspertu vērtējuma vairāki desmiti tūkstoši.1 Taču, ja kopējās tendences liecina par imigrācijas politikas liberalizāciju, tad tam ir jāiet kopsolī ar integrācijas pasākumiem.
Pašreizējo regulējumu atbalsta sabiedriskā doma. Sociālās Alternatīvas Institūts Sabiedrības Integrācijas fonda (SIF) apstiprinātā projekta „Migrācijas ietekme uz etniskajām attiecībām Latvijā” ietvaros 2008. gadā ir veicis socioloģisko aptauju par Latvijas sabiedrības attieksmi pret viesstrādnieku ievešanu no citām valstīm. Aptaujas rezultāti liecina, ka 41,6% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valdībai ir jāierobežo citu valstu iedzīvotāju nodarbināšana, savukārt tikai 15,7 % iedzīvotāju ir pretējās domās, uzskatot, ka valdībai tieši jāveicina darbaspēka ievešana.
Viesstrādnieku piedāvājums
Pēdējo gadu tendences norāda, ka Latvijā pieaug ārvalstu darbaspēka piesaistīšana pat esošās imigrācijas politikas ietvaros. 2007. gadā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) apstiprinājusi darba izsaukumus 3113 ārvalstniekiem no trešajām valstīm, kas plāno strādāt Latvijā, stāsta NVA nodarbinātības pakalpojumu un attīstības departamenta mārketinga un starptautisko attiecību nodaļā. Pērn būtiski pieaugusi Latvijas darba devēju interese par ārvalstu darbaspēka piesaistīšanu. Salīdzinot ar 2006.gadu, apstiprināto darba izsaukumu skaits palielinājies 2,97 reizes.
Lielākā daļa ārvalstnieku bijuši no Ukrainas — 961 (2006.gadā — 275). 847 strādnieki bijuši no Moldovas (2006.gadā — 196), 343 no Uzbekistānas (2006.gadā – 100), 226 no Baltkrievijas (2006.gadā — 91), 198 no Krievijas (2006.gadā — 131), bet 90 no Armēnijas (2006.gadā — 45). Ārzemnieki no trešajām valstīm Latvijā 2007.gadā pārsvarā tika nodarbināti būvniecībā, rūpniecībā (lielākā daļa — kuģu būvē), transporta un sakaru nozarē, viesnīcās un lauksaimniecībā. Vislielākais darba izsaukumu pieaugums bija vērojams transporta un sakaru nozarē (kravas automobiļa vadītāja profesijā) — 4,23 reizes, kā arī būvniecībā, tirdzniecībā un rūpniecībā.
Ēnu ekonomika, kas pēc dažādām aplēsēm sastāda 18-20%, stimulē arī nelegālo un nereģistrēto nodarbinātību Latvijā. Par to liecina gan Latvijas Darba Devēju Konfederācijas, gan arodbiedrību, gan Valsts darba inspekcijas (VDI) dati. Šāda ekonomiskā vide un ierobežota sociālā politika rada priekšnosacījumus nelegālai ārzemnieku nodarbināšanai.
2007. gadā Valsts darba inspekcija, apsekojot 3987 uzņēmumus, atklājusi 2846 nelegāli nodarbinātos, kas ir par 37% vairāk nekā 2006.gadā, kad tika atklāti 1802 nodarbinātie bez rakstiskiem darba līgumiem. Robežsardze ir nobažījusies, ka pēc pievienošanās Šengenas valstu zonai Latvijā šogad strauji varētu palielināties nelegālo imigrantu pieplūdums. Šī iemesla dēļ viena no šā gada robežsardzes prioritātēm būs Imigrācijas dienesta attīstība. 2007. gadā Imigrācijas likuma kārtībā aizturēti 247 ārzemnieki, tai skaitā 70 Moldovas, 64 Krievijas, 32 Ukrainas, 15 Baltkrievijas, 14 Gruzijas un citu valstu pilsoņi. Aizturēto imigrantu skaits 2007. gadā, salīdzinot ar 2006.gadu, nedaudz pieaudzis. No Latvijas pērn izraidīti 155 ārzemnieki.
Imigrācijas pārvaldības modeļi ES dalībvalstīs
Redzot darba tirgus situāciju Latvijā, aktuāls ir jautājums – kā parvaldīt imigrāciju, ja ekonomiskā nepieciešamība pēc viesstādniekiem ar katru gadu tikai pieaugs, bet politikas veidotāji ir atkarīgi no sabiedrības konservatīvajiem uzskatiem. ES dalībvalstīs pastāv dažādi modeļi un shēmas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Pamatprincipi ir sekojoši: katra valsts nosaka sev nepieciešamo imigrantu skaitu; jābūt noslēgtam darba līgumam; priekšroka dodama vietējam un ES vai EEZ valstu darbaspēkam.
Deficīta migrācija ir viens no visefektīvākajiem modeļiem ātrai darbaspēka piesaistei kādai nozarei vai konkrētam infrastruktūras projektam. Šajā gadījumā valdība nosaka viesstrādnieku maksimālo skaitu (t.s. kvotu) īstermiņa laikposmam (pusgads, gads) ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem un citiem sociālajiem partneriem. Piemēri ir Lielbritānija, Austrija, Itālija, Ungārija. Savukārt talantu migrācija, ko realizē ar punktu sistēmas palīdzību, visvairāk izmantota augsti kvalificēta darbaspēka ilgtermiņa piesaistīšanai valstīs ar augstu materiālās labklājības līmeni. Apsveicama ir ES ietvaros uzsāktā diskusija par ‘zilo karšu’ ieviešanu, lai piesaistītu augsti kvalificētos speciālistus. Divpusējā starpvaldību līgumā par noteikta skaita un kvalifikācijas darbaspēka uzņemšanu tiek atrunātas pušu saistības un pienākumi (t.sk. atgriešanās nosacījumi). Darbaspēka atlase, valodas un profesionālā apmācība parasti tiek veikta jau izcelsmes valstī. Igaunijai ir noslēgts divpusējs līgums ar Ukrainu, bet Lietuvai - ar Baltkrieviju.
Dažas valstis (Vācija, Čehija, Portugāle) savukārt ļauj ārvalstniekiem pēc studiju beigšanas palikt strādāt šajās valstīs. Šī iespēja mums būtu jo īpaši jāizvērtē, lai piesaistītu Latvijai talantīgus cilvēkus. Svarīgi, lai vietējās augstskolas varētu aktīvāk aicināt ārvalstu jauniešus studēt Latvijā.
Migrācijas politikas kontekstā svarīgi ir sociālās integrācijas aspekti. Latvijai šajā jomā ir nepieciešama īpaša sabiedrības integrācijas programma, kas kalpotu par pamatu politikas veidošanā. Latvijā vēl nav sākts domāt par ārvalstnieku integrācijas politiku, taču jau 2009. gada sākumā būs jāuzsāk Eiropas Integrācijas fonda ietvaros piešķirto līdzekļu administrēšana. ES dalībvalstis viesstrādniekiem parasti piedāvā apmaksātu valodas apmācību un sociālās integrācijas kursus. Piemēram, Vācija nodrošina apmācību 630 stundu apjomā, kā arī individuālas konsultācijas. Itālija, Spānija Dānija un Somija organizē valodas apmācību imigrantu izcelsmes valstīs. Dažās valstīs (Austrijā, Luksemburgā) integrācijas kursi ir pat obligāta prasība.
Sabiedrības sociālā stabilitāte ir atkarīga no tā, kā imigrantiem izdodas integrēties vietējā darba tirgū un no tā, vai sabiedrība atzīst viņus un novērtē viņu ieguldījumu kopējās sabiedrības labklājības radīšanā. Tāpēc liela nozīme ir darba atļauju modeļiem, kas tiek izmantoti, lai samērotu ekonomiskās vajadzības ar sabiedrības interesēm.
1 Vai Latvijai darbaspēka imigrācija? Hansabankas analītsikās diskusijas.12.06.2006.
