Ukraiņi gan neuzskata par nepieciešamu cīnīties ar korupciju, jo viņu sabiedrībā šis jēdziens ir kā dogma – lai gūtu labumus sev, es iedodu kādam naudu. Tas, viņuprāt, ir pilnīgi normāli, pavēstīja Latvijas Konservatīvās jaunatnes apvienības (LKJA) pārstāvis Agnis Driksna LKJA nesen organizētajā seminārā „Demokratizācijas process Eiropas Savienības kaimiņvalstīs. Ukrainas piemērs”.
Odesas braucienu LKJA organizēja sadarbībā ar sabiedrību par atklātību „Delna”, Eiropas Kustību Latvijā, Liepājas domes ekspertiem un Ukrainas partneriem. Tā mērķis bija pieredzes apmaiņa par nevalstisko organizāciju nozīmi demokrātiskas valsts pārvaldes principu īstenošanā.
Pieredzes apmaiņas grupa Ukrainā rīkojusi piecus seminārus. Par NVO iespējām Eiropas Savienībā (ES) tika stāstīts Odesas pilsētas domē. Kā atzina A.Driksna, runājot ar Jaunatnes departamenta pārstāvi, tika piedzīvota diezgan atturīga un strikta attieksme. Viņš arī norādīja, ka daudzviet Ukrainā joprojām nākas sastapties ar "Padomju mantojumu". Piemēram, mēģinot iegūt pašvaldības atbalstu kāda projekta īstenošanai, no pašvaldības vadības vispirms tiek saņemti norādījumi, vai šāds projekts vispār ir pieļaujams, tādējādi ierobežojot iedzīvotāju iniciatīvu.
Ukrainas NVO īpatnības
Kā "Padomju mantojuma" elementu A.Driksna minēja arī nevalstisko organizāciju spēcīgu piesaisti politiskiem spēkiem. "Ukrainas NVO ir tādas kā "politiskās nometnes", kas pārgrupējušās no partijām," viņš teica. Mēģinot saskatīt līdzības Latvijas situācijā, A.Driksna pieminēja Tautas Partijas aktivitātes, kurai ir plaši izplatīts jauniešu tīkls reģionos.
Cita parādība NVO sektorā ir "pilsoniskā oligarhija". Kā pastāstīja LKJA pārstāvis, Ukrainā ir spēcīga ekspertu grupa, kas zina, kā iegūt ES finansējumu un realizēt dažādus projektus. Šie cilvēki pārsvarā arī nosaka Ukrainas nevalstisko organizāciju viedokli. Pārējiem iedzīvotājiem tādu zināšanu un resursu nav, līdz ar to nav arī iespējas aktīvi līdzdarboties. "Tāpēc mums jākoncentrējas tieši uz šo sabiedrības daļu," uzsvēra A.Driksna.
Ukraina sadalās divās daļās
Pēc A.Driksnas teiktā, Odesā daudz tika runāts par nevalstisko organizāciju iespējām Eiropas Savienības ietvaros, pievēršoties pilsoniskās sabiedrības, jaunatnes politikas un citiem svarīgiem jautājumiem. Latvijas delegācijas dalībnieki atzinuši, ka Ukrainas sabiedrība ir sadalījusies divās daļās – rietumos dzīvojošie raugās Eiropas virzienā, savukārt tie, kas mīt Ukrainas austrumu daļā, ir Krievijas noskaņās. Tieši tāpēc Ukraina ir izvēlējusies izdevīgu kompromisu – tā paziņo par savu apņemšanos pārņemt demokrātiskās vērtības, kādas tās ir Eiropas Savienībā, tiekties uz cilvēktiesību aizsardzību un neatkarīgo masu mediju darbības nodrošināšanu, tajā pašā laikā neizvirzot dalību ES kā pašmērķi, norādīja A.Driksna.
LKJA organizētajā seminārā piedalījās arī Ukrainas vēstnieka padomnieks Aleksandrs Jurovs, kas stāstīja par ukraiņu attieksmi pret Eiropas Savienību un Ziemeļatlantijas alianses organizācijām. Pēc viņa vārdiem, Eiropas Savienība Ukrainas iedzīvotājiem šķiet "ar skaidrāku ideju", jo ar to saistītas daudzas praktiskas lietas, reāli ieguvumi, kas nāktu līdz ar iestāšanos ES. "Cilvēki interesējas par vīzu režīmu, ceļošanas iespējām; studenti pievērš daudz uzmanības apmaiņas programmām," norādīja Ukrainas vēstniecības pārstāvis.
Savukārt par NATO Ukrainas sabiedrībai ir nepilnīgs priekšstats. Pēc A.Jurova vārdiem, Ziemeļatlantijas alianse vairs nav tikai militārā organizācija, tā koncentrējas ne tikai uz aizsardzību, bet arī uz izglītības, modernizācijas un attīstības jautājumiem. "Tieši šī informācija ir jādara zināma cilvēkiem," uzsvēra A.Jurovs.
Sarežģīts dialogs ar valdību
Vēstnieka padomnieks norādīja, ka nevalstisko organizāciju aktivitātes ir svarīga demokratizācijas procesa sastāvdaļa. Tieši tāpēc viens no galvenajiem NVO uzdevumiem ir iesaistīties dialogā ar valdību. Viņš gan atzina, ka Ukrainā tas var izrādīties diezgan sarežģīti.
A.Jurovs pauda prieku par to, ka valstī šobrīd nav nekādu masu mediju ierobežojumu, ir attīstīts internets, kas palīdz informācijas izplatīšanai sabiedrībā. Pēc viņa vērtējuma, ukraiņiem šāda situācija tomēr ir nepierasta. "Tik plaša mēroga informācija - no vardarbības izpausmēm ārzemēs līdz bērnu pasākumam vietējā minoritāšu skolā - cilvēkiem var likties nesaprotama," teica A.Jurovs.
Viņš pateicās Latvijas nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, jo viņu sniegtā pieredze ir ļoti vērtīga un veicina Ukrainas pilsoniskās sabiedrības attīstību.
Kopumā šo braucienu organizētāji uzskata par vērtīgu un izdevušos. Lai nodibinātu kontaktus turpmākai sadarbībai, pieredzes apmaiņas grupas dalībnieki tikušies ar Odesas pašvaldības pārstāvjiem, daudz tika pārrunāts ar jauniešiem. A.Driksna gan atzina, ka ukraiņu jauniešu organizācijas ir diezgan kareivīgi noskaņotas viena pret otru, tomēr pozitīvi novērtēja to, ka, neskatoties uz saspringtu atmosfēru, jauniešiem ir izkopta diskusiju kultūra. "Jūs nekad nedzirdēsiet no viņiem tādas frāzes, kas dažreiz izskan mūsu Saeimā," teica LKJA pārstāvis.
A.Driksna arī secinājis, ka pieredzes apmaiņa būtu efektīva, aicinot ukraiņus uz Latviju, jo tad viņi klātienē iepazītos ar situāciju un saskatītu iespējas, par ko daudz ticamāk varētu izstāstīt, atgriežoties mājup.
